Foto: Zuma Press/Scanpix/LETA

Septembra sākumā, atskatoties uz aizejošo vasaru, viens no svarīgākajiem notikumiem Eiropā, neapšaubāmi, bija 33. vasaras olimpiskās spēles, kas aizvadītas Francijas galvaspilsētā Parīzē. Tās, protams, nelaida garām arī dezinformatori.

Parīzes spēles notika no 26. jūlija līdz 11. augustam. Pēdējo mēnešu ierastos populārākos dezinformācijas tematus saskaņā ar Eiropas Digitālo mediju observatorijas (EDMO) datiem, piemēram, karš Ukrainā, klimata pārmaiņas, ar Eiropas Savienību saistītā dezinformācija, Izraēlas konflikts ar "Hamās", Covid-19, vasarā papildināja ar olimpiskajām spēlēm saistīti temati.

Jāpiebilst, ka Francija kā nozīmīga Eiropas valsts arī pirms spēlēm bija iecienīts – galvenokārt Kremļa dezinformatoru – mērķis. Informatīvos uzbrukumus piedzīvojuši prezidents Emanuels Makrons un viņa kundze Brižita Makrona, franču pētnieki ir atmaskojuši Kremļa propagandas tīklu "Portal Kombat".

Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) pētnieks Mārcis Balodis vēl pirms olimpiādes portālam "Delfi" skaidroja, ka Maskavai ir vairāki iemesli vērsties pret Parīzi, tostarp – Francija ir viena no lielākajām rietumvalstīm un Makrons izsakās par potenciālu karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu.

Tāpat kā vienu no iemesliem pētnieks minēja vasaras olimpiskās spēles, kas valstīm ir prestiža jautājums. Tātad lielais sporta notikums dezinformācijas lauku ietekmēja vēl pirms spēļu sākšanās. Ņemot vērā to, cik olimpiskās spēles it svarīgs un redzams pasākums, dezinformatoriem tā ir lieliska izdevība izplatīt savus stāstus.

Ne mazāk nozīmīgs ir fakts, ka Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā bija liegts piedalīties olimpiskajās spēlēs kā valstij. Atsevišķi Krievijas sportisti varēja startēt tikai kā neitrāli atlēti bez savas valsts karoga krāsām. Tas, neapšaubāmi, Krievijai nepatika.

Raidsabiedrība BBC ieskicē, ka Krievijā vienmēr ir bijusi liela interese par olimpiskajām spēlēm, bet šoreiz tās pat netika translētas šajā valstī – pirmo reizi kopš Losandželosas olimpiādes pirms 40 gadiem, kad PSRS boikotēja šo pasākumu. Tāpat Krievija uz vasaras olimpiādēm parasti nosūtīja simtiem sportistu, taču šogad piedalījās tikai 15 krievi kā "neitrālie" atlēti.

EDMO savā dezinformācijas apskatā secina, ka vairumu pārbaudīto maldinošo stāstu par to, cik neizdevušās un slikti organizētas bija olimpiskās spēles, patiešām izplatīja prokrieviskie propagandas kanāli.

starp viltus ziņām bija nepatiesi apgalvojumi par Austrālijas sportistu aplaupīšanu Parīzē, ka Sēna ir netīrāka par Gangu Indijā, ka katoļi sarīkojuši masveida protestus Parīzē, kā pierādījumu publicējot vecus video no citiem pasākumiem. Manipulēts attēls no cita pasākuma tika uzdots kā Izraēlas komandas vēstījums protestā pret aizliegumu spēļu laikā valkāt dzeltenās lentītes "Hamās" teroristu sagrābto ķīlnieku atbalstam.

Tā ir tikai daļa no maldinošajiem stāstiem, kuru piemēri redzami arī, piemēram, te. Tāpat dažādu valstu viltus ziņu pētnieki šajā dezinformācijas vilnī saskatījuši Krievijas kampaņu, uz ko norāda arī aģentūra "Bloomberg".

Baltijas valstis atbalstot diskrimināciju

Viens liels naratīvs Krievijas un prokrieviskajos medijos skandēja, ka bez Krievijas piedalīšanās tās nevar būt īstas olimpiskās spēles. Turklāt propagandisti mēģināja radīt iespaidu, ka liegumam Krievijas komandai startēt zem sava karoga nav nekāda sakara ar Krievijas brutālo un asiņaino iebrukumu Ukrainā. Tā vietā dezinformatori apgalvoja, ka Krievijas sportisti nav pielaisti tāpēc, ka Eiropas Savienība un atsevišķas tās valstis ir nacistiskas un rusofobiskas, secina Eiropas dezinformācijas apkarošanas projekts "EU vs Disinfo". Būtībā Kremļa propagandisti Krieviju no agresora savos stāstos padarīja par upuri.

Piemēram, propagandas portāls "Baltnews" Krievijas un Baltkrievijas komandu nepielaišanā pie spēlēm īpaši vainoja Baltijas valstis, kas nepamatoti iestājoties pret abu agresorvalstu klātbūtni sporta pasākumā Parīzē. Propagandisti "rusofobu" pulciņam piepulcina arī Poliju un Lielbritāniju.

Propagandisti raksturo, ka visos šajos protestos pret Krievijas un Baltkrievijas klātbūtni Parīzē "skaidri dzirdama panika un bailes". "Un tās nav tikai bailes no godīgas konkurences sportā, bet arī pārdzīvojumi par pieaugošu atbalstu Krievijai, tās pozitīvā tēla nostiprināšanos globālās auditorijas acīs," apgalvo "Baltnews".

Tāpat propagandas medijos izskan sen dzirdēti pārmetumi, ka ES ir "nacistiska", "rusofobiska" un "antisemītiska", savukārt Baltkrievijas "Sputnik" ēterā pārmeta Eiropai sporta politizāciju, runāja par "sporta fašismu" un secināja, ka olimpiskās spēles kļūst par "rusofobijas samitu".

Dezinformatori, protams, cenšas nepievērst uzmanību faktam, ka lēmums liegt Krievijas un Baltkrievijas komandām piedalīties dažādos starptautiskos sporta pasākumos ir tiešā veidā saistīts ar asiņaino iebrukumu Ukrainā un krievu pastrādātajiem kara noziegumiem. Un ka Krievija ir agresors, nevis upuris.

Tāpat propagandas resursos izskanēja apgalvojumi, ka olimpiskās spēles bez Krievijas būs neinteresantas. Fakti gan rāda, ka Eiropā tikai "Discovery+" platformā vien sporta pasākumam sekoja aptuveni 100 miljoni cilvēku, bet Francijā atklāšanas ceremonijas skatītāju skaits bijis rekordliels. Savukārt ASV atklāšanas ceremonijas skatītāju skaits bijis par 79% lielāks nekā 2021. gada spēlēm Tokijā.

"Sātana spēles"

Atklāšanas ceremonijas aina, kurā daudzi saskatīja Leonardo da Vinči darba "Svētais vakarēdiens" parodēšanu, izraisīja daudz diskusiju. Pie darba ķērās arī Krievijas mediji.

Tā "Moskovskij komsomoļec" Parīzes spēles nodēvēja par "Sātana spēlēm", bet "Argumenti i fakti" par "Elles olimpiādi".

Šo naratīvu papildināja sociālajos tīklos izplatīta viltus ziņa, kurā ASV bāzētā Sātana baznīca it kā izsaka pateicību atklāšanas ceremonijas organizatoriem. Faktu pārbaudītāji gan ātri noskaidroja un arī Sātana baznīcas pārstāvis apstiprināja, ka tā ir safabricēta viltus ziņa. Turklāt ticamības radīšanai dezinformatori video marķēja ar medija "USA Today" logotipu.

Foto: Kadrs no video

Daudzus satrauca "drag" mākslinieku dalība šajā konkrētajā spēļu atklāšanas ainā un grieķu vīna dieva Dionīsa tēls. Pasākuma organizatori pēc tam atvainojās kristiešiem un citiem, kuri šajā ainā bija saskatījuši ņirgāšanos par Svēto vakarēdienu, skaidrojot, ka doma bijusi parādīt "lielas pagānu svinības, kas saistītas ar Olimpa dieviem", norādot, ka šī aina nav saistīta ar Svēto vakarēdienu. Ainas mērķis bijis veicināt toleranci pret dažādām seksuālajām un dzimuma identitātēm.

Kremļa propagandistiem tā bija laba iespēja iegriezt ierasto naratīvu par "pūstošajiem Rietumiem" pretstatā "Krievijas garīgumam", kurš īpaši labi bija redzams Bučā un citur Ukrainā. Piemēram, Vladimirs Solovjovs steidza Francijas vadību nodēvēt par "pediņu kustību". Citos avotos izskanēja pārmetumi par "seksuālo samaitātību" un "izvirtuļiem", kas "nes globālus karus", liecina "ES vs Disinfo" datubāze.

Tāpat prokremliskie komentētāji atklāšanas ceremoniju nosaukuši par "raganu sabatu", kāds rosināja, ka medaļām šajā olimpiādē jāizskatās kā sātana krustam, bet cits atklāšanas ceremonijā saskatīja pedofiliju.

Protams, Krievijā viss esot labāk. Jau pieminētajā Baltkrievijas "Sputnik" ēterā eksperts klāstīja, ka ir jāveido jauna starptautiskā sporta platforma, kas nebūs politizēta un kur varētu piedalīties visi sportisti, Krievija tādu varot piedāvāt.

Likumsakarīgi parādījās ziņas, ka Soču olimpiskās spēles 2014. gadā un 2018. gada Pasaules kauss futbolā Maskavā bija daudz labāk organizēti sporta pasākumi pretstatā Parīzei, kur tika piedzīvotas sabotāžas pret dzelzceļa infrastruktūru. Bijušais Krievijas prezidents un Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs Parīzes spēles nodēvēja par "nožēlojamām", salīdzinot ar Krievijas rīkotajiem sporta pasākumiem.

Šajos nomelnošanas mēģinājumos var saskatīt kārtējo Krievijas izdevību izplatīt savus iecienītos propagandas naratīvus, kā arī, iespējams, jaušams Maskavas aizvainojums un vilšanās par to, ka tai ir liegta iespēja izmantot lielu starptautisku sporta pasākumu sava tēla spodrināšanai. Ar Krievijas agresīvajām darbībām pret Ukrainu, kā cenšas iegalvot propagandisti, tam neesot nekāda sakara.

Foto: DELFI

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!