Mākslīgā intelekta viltojumi raisa bažas par ASV prezidenta vēlēšanām  (1)

ASV prezidenta vēlēšanas, kas notiks 2024. gada novembrī, tiek dēvētas par pirmajām "mākslīgā intelekta vēlēšanām" vēsturē. Eksperti brīdina, ka mākslīgā intelekta radīti viltojumi varētu ietekmēt vēlētāju uzvedību vai pat vēlēšanu aktivitāti. Jau tā polarizētā sabiedrībā šādas manipulācijas varētu izraisīt vēl lielāku spriedzi.

Daudzi tehnoloģiju giganti ir atteikušies no satura moderācijas sociālajos tīklos, taču, saskaroties ar neseno dezinformācijas vilni, arvien vairāk tiek aicināts pastiprināt mākslīgā intelekta radīto materiālu kontroli.

Augustā ASV miljardieris un platformu "X" un "Tesla" īpašnieks Īlons Masks nonāca spēcīgas kritikas krustugunīs pēc tam, kad savā platformā "X" ar 192 miljoniem sekotāju dalījās ar dziļviltojuma video, kurā tiek parodēta demokrātu partijas kandidāte prezidenta amatam Harisa. Video balsī, kas imitē Harisu, prezidents Džo Baidens tiek dēvēts par senilu, un tiek apgalvots, ka viņa "vispār nesaprot, kā vadīt valsti". Video nebija norādes, ka tas ir parodija, izņemot smejošu emocijzīmi. Tikai vēlāk Masks paskaidroja, ka video ir domāts kā satīra. Tomēr eksperti brīdina, ka cilvēki, kuri skatās šo video, var maldīgi secināt, ka Harisa pati izsmej Baidenu.

Saskaņā ar bezpeļņas organizācijas "Center for Countering Digital Hate" datiem, Maskam piederošās platformas "X" izplatītās nepatiesās vai maldinošās ziņas par ASV vēlēšanām kopš 2024. gada janvāra ir sasniegušas gandrīz 1,2 miljardus skatījumu. Organizācija norāda, ka Masks, kurš platformu iegādājās 2022. gadā un ir atklāts Trampa atbalstītājs, šķietami cenšas ietekmēt vēlētājus, izplatot nepatiesu informāciju savā personīgajā kontā.

Pētnieki ir pārbaudījuši arī citus mākslīgā intelekta viltojumus, kas radījuši satraukumu. 2024. gada jūlijā "X" tika izplatīts manipulēts video, kurā redzams, kā Baidens lamā savus kritiķus, tostarp izmantojot LGBTQ kopienai aizskarošus apvainojumus. Video parādījās pēc tam, kad Baidens paziņoja, ka nekandidēs uz otro termiņu, bet atbalstīs Harisu Demokrātu nominācijai. Attēlu reversā meklēšana atklāja, ka video materiāls tika iegūts no kādas Baidena runas, kurā viņš nosodīja politisko vardarbību pēc slepkavības mēģinājuma pret Trampu.

Manipulētais video bija dziļvltojums ar mērķi maldināt skatītājus, izmantojot konkrētas raidorganizācijas logotipu.

Dažas nedēļas pirms tam, kad Donalds Tramps tika atzīts par vainīgu uzņēmuma dokumentu viltošanā saistībā ar klusēšanas naudas maksājumu pornozvaigznei Stormijai Danielsai, vairākās platformās tika izplatīts attēls, kurā Tramps it kā tiek vardarbīgi arestēts policijas darbinieku pavadībā. Arī šis attēls izrādījās viltojums, ekspertīzēs secināja IT speciālisti.

"Mākslīgā intelekta radītās dezinformācijas pieaugums rada reālas bažas," sacījis bezpeļņas organizācijas "CivAI" līdzdibinātājs Lukass Hansens. "Kamēr mākslīgā intelekta radītā dezinformācija noteikti ir problēma, visvairāk bažas rada viltojumi, kas rada dusmas un spriedzi starp politiskajiem pretiniekiem," viņš turpina.

Hansens demonstrēja AFP mākslīgā intelekta čatbota spējas manipulēt vēlēšanu aktivitāti, masveidā radot viltotus ierakstus. Viens no piemēriem bija nepatiesa ziņa par 25 dolāru autostāvvietas maksu vēlēšanu iecirkņos Allenā, Teksasā.

Cits vadošais mākslīgā intelekta rīks "Midjourney" ir izmantots, lai radītu attēlus, kuros Baidens tiek attēlots arestēts vai Tramps redzams blakus savam dubultniekam. Pētnieki aktīvisti ziņo, ka "Midjourney" nesen ir bloķējis visus pieprasījumus saistībā ar Trampu un Baidenu, lai novērstu viltotu attēlu izveidi, taču pētnieki secinājuši, ka šo ierobežojumu var viegli apiet, izmantojot vienkāršus trikus.

Novērotāji brīdina, ka šādi masveida viltojumi var apdraudēt sabiedrības uzticību visam vēlēšanu procesam. Vairāk nekā 50% amerikāņu sagaida, ka mākslīgā intelekta radītā dezinformācija ietekmēs to, kurš uzvarēs 2024. gada vēlēšanās, liecina aptauja, ko 2023. gada septembrī publicēja "Axios" un tirgus izpētes uzņēmums "Morning Consult". Aptuveni trešdaļa amerikāņu norāda, ka viņi mazāk uzticēsies vēlēšanu rezultātiem, jo pastāv mākslīgā intelekta radīto viltojumu risks.

Tiesa, vairāki tehnoloģiju giganti ir paziņojuši, ka strādā pie sistēmām, kas marķēs mākslīgā intelekta radītus saturus. 2024. gada aprīlī vairāk nekā 200 interešu grupu nosūtīja vēstuli tehnoloģiju uzņēmumu vadītājiem, pieprasot pastiprināt cīņu pret mākslīgā intelekta viltojumiem, tostarp aizliedzot "dziļviltojumu" izmantošanu politiskajās reklāmās un veicinot faktu pārbaudītu saturu.

"Free Press" — viena no vēstules parakstītājām organizācijām — norāda, ka platformu solījumi līdz šim ir bijuši nepietiekami. "Mums tagad ir toksiska tiešsaistes vide, kurā meli pārpludina mūsu sociālos tīklus un mulsina vēlētājus," sacīja "Free Press" vecākā juriste Nora Benavideza.

"Šis ir kritisks punkts mūsu vēlēšanās," viņa piebilda. "Platformu vadītājiem būtu jācenšas uzlabot un ieviest savas politikas pret viltojumiem un citiem līdzīgiem jautājumiem."

*Faktu pārbaudes materiālu finansē Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF), ko pārvalda "Calouste Gulbenkian Foundation".