Armands Astukevičs: Kurskas faktors. Ko propagandas vēstījumi liecina par notiekošo Krievijā  (1)

Krievijas režīma reakcija attiecībā uz Kursku ļoti spēcīgi atgādina situāciju pirms gada, kad Jevgeņijs Prigožins devās maršā uz Maskavu. Kremlis kārtējo reizi ir parādījis savu nespēju ātri reaģēt nopietnas krīzes situācijā, tādējādi demonstrējot Krievijas režīma ievainojamību. Līdzās citām varas iestādēm Krievijā valsts kontrolētā propagandas mašinērija bez Kremļa izsniegtiem metodiskajiem norādījumiem, ko tā saņēma tikai trīs dienas pēc Ukrainas operācijas sākuma, arī izrādījās apjukusi.¹

Krievijas amatpersonu retorika un mediju atspoguļojums par situāciju Kurskā ne tikai iezīmē vairākas nozīmīgas vēstījumu līnijas, bet vienlaikus arī atsedz Kremļa režīma aizkulises un vājās vietas. Pirmkārt, Ukrainas īstenotā Kurskas operācija Kremļa medijos tiek pasniegta kā nesekmīga² un lemta neveiksmei³, neskatoties uz skaidri redzamo Ukrainas bruņoto spēku spēju ieņemt pietiekami plašu teritoriju Krievijā, vairākas dienas pat bez ievērojamas pretestības.

Otrkārt, situāciju tiek mēģināts skaidrot ar to, ka Ukrainas ofensīva Kurskā patiesībā esot NATO valstu īstenota operācija, kurā Ukrainas bruņotajiem spēkiem tiek piedēvēta tikai izpildītāju loma. Pēc Kremļa ruporu teiktā, operācijā pat esot iesaistīti NATO virsnieki, par ko liecina valoda, kurā it kā virsnieki savā starpā sazinājušies Krievijas pierobežā.⁴ Lai arī šāds stāsts ir pilnīgs izdomājums, tam ir nozīmīga loma izvēlētajā Kremļa komunikācijas stratēģijā.

Paraugoties dziļāk, top skaidrs, ka šie vēstījumi kalpo tikai kā attaisnojums notikušajai situācijai. Piepildot Krievijas informatīvo telpu ar šādiem vēstījumiem, tiek mēģināts Krievijas sabiedrības acīs konstruēt realitāti, kurā notikušais tiek atspoguļots daudz maznozīmīgāks, nekā tas patiesībā ir, kā arī tiek izvirzīti izdomāti apgalvojumi, ar kuriem nodarbināt iedzīvotāju prātus. To mērķis ir novērst Krievijas sabiedrības uzmanību no patiesās problemātikas – ka Krievijas bruņotie spēki ne tikai nespēja nodrošināt Krievijas robežas aizsardzību, bet vietējās varas iestādes šajā situācijā izrādījās rīcībnespējīgas.

Sākoties Ukrainas īstenotai operācijai Kurskā, vairāk nekā divpadsmit stundas no Krievijas Aizsardzības ministrijas nesekoja nekāda oficiāla informācija par notiekošo. Tāpat arī vietējās pārvaldes iestādes, kuru atbildība būtu brīdināt Kurskas reģiona iedzīvotājus, izsludināt un organizēt evakuāciju, lielākoties atstāja šo uzdevumu uz pašu iedzīvotāju pleciem.

Fakts, ka Kremļa saimnieks pirmo federālā līmeņa sanāksmi saistībā ar Kursku sasauca tikai sešas dienas pēc Ukrainas operācijas sākuma, ne tikai neliecina par pārliecinošu Krievijas valsts rīcību krīzes situācijā, bet atkārtoti demonstrē, cik ievainojams var kļūt Kremļa režīms nenoteiktības apstākļos.

Tomēr galvenais iemesls Krievijas nepārliecinošajai reakcijai uz notikumiem Kurskā slēpjas paša Putina radītā režīma raksturā un darbības specifikā. Kā atkārtoti demonstrē šī krīzes situācija, Krievijas civilās un drošības iestādes un amatpersonas nav gatavas pildīt savus pienākumus un uzņemties jebkādu iniciatīvu bez pavēles no augšas. Krievijas amatpersonu bezdarbība šādās situācijās ir skaidri saprotama, jo pieredze rāda, ka iniciatīva var būt sodāma un izlēmīgu rīcību reti kāds apbalvo. Tā vietā rīcība tiek aizstāta ar komplicētām birokrātiskām procedūrām, nepieciešamību pēc darbību saskaņošanas sanāksmēs un lēmumu pieņemšanas koordināciju pa tiešo ar Kremli.

Šo problemātiku atspoguļo arī riņķa dancis jautājumā par atbildīgās amatpersonas noteikšanu Kurskas jautājumā. Piecas dienas pēc Ukrainas operācijas sākuma notiekošais Krievijas pierobežas teritorijā tika pasludināts par pretterorisma operāciju un par atbildīgo amatpersonu tika iecelts Krievijas Federālās drošības dienesta priekšnieks Aleksandrs Bortņikovs.⁵ Savukārt jau pēc pāris dienām situācija bija mainījusies un par vadošo pārraugu notiekošajam Kurskā tika noteikts Krievijas prezidenta padomnieks un uzticības persona Aleksejs Djumins.⁶

Lai arī šādas rokādes liek uzdot jautājumus, kāpēc vadošā loma saistībā ar situāciju Kurskā netiek uzticēta Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuriem būtu jāuzņemas atbildība par Krievijas militāro aizsardzību, tas arī uzskatāmi parāda, ka bez augstākas politiskās pārraudzības un koordinācijas krīzes novēršanā iesaistītās puses nav spējīgas savstarpēji sastrādāties un patstāvīgi rīkoties.

Visbeidzot, lai arī Krievijas informatīvā telpa ir noslēgta un cenzēta, gan militāro blogeru "Telegram" kanālos, gan medijos kopš kara sākuma ir ticis runāts par nepieciešamību stiprināt Krievijas robežas teritorijas.⁷ Tam no Krievijas federālā budžeta pat tika piešķirti finanšu līdzekļi, kas, kā rāda realitāte, visticamāk, vienkārši ir tikuši izsaimniekoti. Demokrātisku valstu sabiedrībās tas būtu viens no centrālajiem jautājumiem, kas atspoguļotos vietējo mediju dienaskārtībā, tomēr Krievijas propagandas sistēmā tas apzināti tiek noklusēts.

Līdzās mēģinājumiem nomelnot Ukrainas bruņoto spēku panākumus Krievijas propagandas kanāli ir centušies veidot stāstus par Krievijas bruņoto spēku un varas iestāžu efektīvo reakciju. Viens no šī stāsta galvenajiem varoņiem ir čečenu specvienības "Akhmat" komandieris Apti Alaudinovs, kurš, sākoties Kurskas operācijai, kļuva par Krievijas aizsardzības spēku neoficiālo runasvīru. Pēc viņa stāstītā, Krievijas armija ir guvusi ievērojamus panākumus, jau no pirmās dienas it kā nepieļaujot Ukrainas spēku virzību dziļāk Kurskas apgabala teritorijā un teju tos sakaujot⁸, lai gan realitāte Krievijas pusē ne tuvu nav bijusi tik pārliecinoša.

Tāpat arī varas iestāžu nespēju savlaicīgi sniegt atbalstu sabiedrībai Krievijas mediji ir mēģinājuši atspoguļot kā apliecinājumu Krievijas sabiedrības saliedētībai, kura brīvprātīgi sniedzot atbalstu saviem līdzcilvēkiem evakuācijas punktos. Tomēr Kremļa centieni maskēt acīmredzamo realitāti ir vainagojušies tikai ar daļējiem panākumiem. Raugoties Krievijas reģionālajās ziņās, vietējo iedzīvotāju reakcijā vērojams pamatots sašutums, ko lieliski atspoguļo citāts no intervijas neatkarīgā reģionālajā medijā: "Lūdzu, aiznesiet ziņu līdz Putinam, ka mēs nevienam neesam vajadzīgi."⁹

Tomēr tas nenozīmē, ka šie reģionālie vēstījumi sasniedz dzirdīgas ausis kopējā Krievijas sabiedrībā nacionālā līmenī. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka Krievijas sabiedrībā ir tikai pieaugusi apātija pret valsts līmenī notiekošajiem procesiem, un, kā rāda Kurskas gadījums, pat tāda līmeņa notikums kā kontroles zaudēšana pār Krievijas teritoriju nav spējusi to ievērojami sakustināt.

Krievijas varas iestāžu un amatpersonu reakcija skaidri demonstrējusi arī to, cik izplēnējušas patiesībā ir Krievijas novilktās sarkanās līnijas. Ukrainas bruņotie spēki uzņēmās risku izgaismot Kremļa blefu, un viņiem tas izdevās. Tā vietā, lai Putins un viņam pietuvinātie izvēlētos eskalācijas ceļu, kas nozīmētu ne tikai kodoldraudus, bet jau reālu rīcību, Krievijas vadība ir darījusi tieši pretējo – centusies maksimāli mīkstināt notikušā nozīmību. Pat Krievijas viskvēlākais kodolieroču žvadzinātājs Dmitrijs Medvedevs savos komentāros izteicās daudz mērenāk nekā iepriekš – minot nepieciešamību iznīcināt ienaidnieku, bet nu jau bez kodolieroču piesaukšanas.¹⁰

Tā vietā Krievijas amatpersonas notikumus Kurskā ir nodēvējušas par "provokāciju", "radušos situāciju" un pat "teritoriālo nenoteiktību".¹¹ Tas izgaismo vienu no novērojamām Putina iezīmēm – izvairīšanos vārdā nosaukt lietas, kuras viņš uzskata par nevēlamām. Tas ir iemesls, kāpēc vairāk nekā divus gadus Krievijas–Ukrainas karš Krievijas informācijas telpā spītīgi tiek dēvēts par speciālo militāro operāciju. Kurskas sakarā tam ir līdzīgs skaidrojums. Nosaukt Ukrainas operāciju Kurskā par militāru iebrukumu nozīmētu publiski atzīt nespēju militāri aizsargāt Krievijas robežu. Savukārt militāram iebrukumam Krievijas teritorijā vajadzētu paredzēt daudz nopietnākas sekas un rīcību, ko pieprasa tēvzemes aizsardzība.

Kopumā notikumi Kurskā un Krievijas reakcija uz tiem sniedz vairākus vērtīgus novērojumus un atziņas, kas palīdz labāk izprast Kremļa režīma politisko būtību un loģiku. Ukrainas operācija Kurskā bijis ne tikai militārs panākums, bet arī nozīmīgs pārbaudījums Krievijas institūcijām un propagandas aparātam. Krievijas vadības nespēja adekvāti reaģēt uz Ukrainas panākumiem norāda gan uz Krievijas politiskās sistēmas trūkumiem, gan to, kā tā cenšas maskēt patiesību ar dezinformāciju un manipulēt ar vēstījumiem, lai izvairītos no konfrontācijas ar realitāti.

Vienlaikus šī situācija atklāj, ka pat stingri kontrolētajā un cenzētajā Krievijas informatīvajā telpā valdošais režīms nav spējīgs to pilnībā pakļaut. Lai arī nelieli, tomēr reģionālie mediji un vietējie "Telegram" kanāli Krievijā nereti izgaismo citu realitāti, kas ne vienmēr saskan ar Kremļa metodiskajiem norādījumiem, un atspoguļo sabiedrības patiesās emocijas.

Visbeidzot, šie notikumi skaidri norāda uz Krievijas politiskās sistēmas galveno prioritāti – iekšpolitiskā režīma stabilitātes nodrošināšanu, kur visiem citiem jautājumiem ir tikai pakārtota nozīme.

*Faktu pārbaudes materiālu finansē Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF), ko pārvalda "Calouste Gulbenkian Foundation".

1 Meduza, Власти три дня думали, как СМИ должны рассказывать о масштабной операции ВСУ в Курской области. И наконец придумали Надо сравнивать происходящее с Курской битвой и уверять, что Путин "никого не бросит в беде". Pieejams: https://meduza.io/feature/2024/08/08/vlasti-tri-dnya-dumali-kak-smi-dolzhny-rasskazyvat-o-masshtabnoy-operatsii-vsu-v-kurskoy-oblasti-i-nakonets-pridumali

2 Газета "Друг для друга", Названы потери ВСУ при попытке прорыва в Курскую область. Pieejams: https://dddkursk.ru/lenta/2024/08/06/110860/

3 MKRU, "Включая Москву": в Британии сделали заявление по Курской области. Pieejams: https://www.mk.ru/politics/2024/08/11/vklyuchaya-moskvu-v-britanii-sdelali-zayavlenie-po-kurskoy-oblasti.html

4 MKRU, "Это не террористы, а оккупанты": наемники НАТО обнаружены на границе с Курской областью. Pieejams: https://www.mk.ru/politics/2024/08/08/eto-ne-terroristy-a-okkupanty-naemniki-nato-obnaruzheny-na-granice-s-kurskoy-oblastyu.html

5 The Moscow Times, Путин поручил главе ФСБ Бортникову вместо Герасимова руководить операцией против ВСУ в Курской области. Pieejams: https://www.moscowtimes.ru/2024/08/11/putin-poruchil-glave-fsb-bortnikovu-vmesto-gerasimova-rukovodit-operatsiei-protiv-vsu-vkurskoi-oblasti-a139147

6 RTVI, В Госдуме подтвердили назначение Дюмина куратором КТО в Курской области. Pieejams:

https://rtvi.com/news/v-gosdume-podtverdili-naznachenie-dyumina-kuratorom-kto-v-kurskoj-oblasti/

7 Ведемости, Глава Курской области опубликовал фото укреплений на границе с Украиной. Pieejams: https://www.vedomosti.ru/politics/news/2022/12/07/954134-glava-kurskoi-oblasti-opublikoval-foto-ukreplenii-na-granitse-ukrainoi

8 Газета.ру, "Решили обходить города": ВСУ сменили тактику в Курской области. Pieejams: https://www.gazeta.ru/army/2024/08/10/19552867.shtml

9 Newsfrol.ru, "Мы никому не нужны, донесите это до Путина" – жители Курской области считают, что власть их бросила. Pieejams: https://newsfrol.ru/24/13740/

10 https://t.me/medvedev_telegram/522

11 Вёрстка, ЦИК планирует перенести муниципальные выборы в Курской области на год из-за "территориальной неопределённости". Pieejams: https://verstka.media/kurskaya-oblast-ediny-dien-golosovania-8-sentiabria-novosti-svo