Faktu pārbaude: Vai Klintone aicināja likt cietumā par "nepareiziem ierakstiem" sociālajos tīklos  (8)

"Telegram" krievu valodas vidē šī ziņa sāka izplatīties 17. septembrī. Vienā no kanāliem tika apgalvots, ka Klintone aicinājusi "iesēdināt amerikāņus cietumā" par jebkādiem "nepareiziem" ierakstiem sociālajos tīklos, savukārt citi ieraksti precizēja, ka runa ir tikai par Krievijas izcelsmes dezinformācijas izplatīšanu. Šīs publikācijas tika papildinātas ar video fragmentu no politiķes intervijas, kurā viņa it kā izteikusi šo priekšlikumu.

Starp avotiem, kas ziņoja par Klintones iespējamo iniciatīvu, bija lieli prokremliskie "Telegram" kanāli "Operācija Z: Krievijas pavasara kara korespondenti" (507 000 skatījumu), "Ne.Sahar" (275 000 skatījumu), "Krievija tagad" (211 000 skatījumu) un "Putins "Telegramā"" (178 000 skatījumu).

Šī informācija kopā ar to pašu video sāka izplatīties mikroblogošanas vietnē "X", kur to publicēja vairāki lieli konti angļu valodā, kas atbalsta ASV prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu. "Hilarija Klintone ierosina likt cietumā amerikāņus par "dezinformācijas" publicēšanu," ar šādu komentāru video savā profilā ievietoja blogeris "EndWokeness" (69,5 miljoni skatījumu). Viņa tvītu vēlāk pārpublicēja platformas "X" īpašnieks Īlons Masks, kā arī Republikāniskās partijas kandidāts uz ASV viceprezidenta amatu Džeims Deivids Vanss. "Hilarija aicina uz cenzūru, bet patiesībā viņa aicina uz vardarbību. Atsakieties no cenzūras. Atsakieties no vardarbības," teikts viņa "X" ierakstā.

Tīklos izplatītajā video redzams televīzijas kanāla MSNBC logotips. Klintone nesen šim amerikāņu medijam sniedza īsu interviju pirms savas jaunās grāmatas iznākšanas. Raidījuma fragments ir pieejams arī vietnē "YouTube".

Ievērojama šīs sarunas daļa bija veltīta tēmai par iejaukšanos ASV vēlēšanās. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuva 2016. gada vēlēšanu kampaņas laikā, kad Klintone bija Demokrātiskās partijas kandidāte. Vēl pirms vēlēšanu dienas Baltais nams apsūdzēja Krieviju par mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu iznākumu, konkrēti, uzlaužot ar Klintones štābu saistītus datorus un e-pasta adreses. 2018. gadā īpašais prokurors Roberts Millers izvirzīja apsūdzības 13 Krievijas pilsoņiem (tostarp "troļļu fabrikas" dibinātājam Jevgēnijam Prigožinam) un trīs Krievijas organizācijām, uzskatot tās par atbildīgām par sociālo mediju kampaņu rīkošanu, lai ietekmētu vēlētājus. Un, lai gan Millera izmeklēšanas ziņojumā norādīts, ka Trampa štāba personāls nav slepeni sadarbojies ar Krievijas iestādēm, īpašais prokurors secināja, ka republikāņu kandidāta komanda, iespējams, atzinīgi vērtēja iejaukšanos, jo saprata, ka tas cīņā spēlēs viņiem par labu.

Galu galā 2016. gada vēlēšanās patiešām uzvarēja Donalds Tramps.

2024. gada septembrī Vašingtona noteica sankcijas pret Krievijas valsts finansēto mediju RT un Kremlim tuvu bezpeļņas organizāciju "Dialogs", kā arī pret RT galveno redaktori Margaritu Simonjanu, kā arī vēl deviņām personām. ASV valdība viņus cita starpā apsūdzēja par 10 miljonu ASV dolāru izmaksāšanu Tenesī štatā bāzētam uzņēmumam, kas bija iesaistīts dezinformācijas izplatīšanā ASV iedzīvotāju vidū.

Uz MSNBC raidījuma vadītājas jautājumu, vai ASV valdība pašlaik dara pietiekami daudz, lai cīnītos pret iespējamu iejaukšanos vēlēšanās, Klintone izteica pateicību Tieslietu ministrijai un Valsts departamentam par to pieņemtajiem lēmumiem, taču uzsvēra, ka šo un citu atbildīgo iestāžu darbs patiešām ir tikai sākuma stadijā: "Tas, ko krievi sāka darīt 2015. un 2016. gadā, un to, ko viņi turpina darīt. Viņi ir kļuvuši daudz izsmalcinātāki, viņi vairs pat neizliekas. Viņu starptautiskais ziņu dienests "Russia Today" ir Krievijas valdības, viņu izlūkdienesta ierocis. Būtībā tas ir papildinājums viņu spiegošanas centieniem. Viņi izmanto amerikāņus – gan tos, kuri apzinās un ir gatavi, gan tos, kuri neapzinās un vienkārši ir pārsteigti, ka saņem 400 000 dolāru nedēļā vai 100 000 dolāru par podkāstu, lai bezgaumīgi kā papagaiļi reproducētu Kremļa propagandu."

Tīmeklī izplatītais intervijas fragments sākas pie laika atzīmes 07:57, taču tas ir nepilnīga Klintones izteikuma versija, ko viņa sāka izteikt jau 07:42. Pilnā tekstā Klintones teiktais skan šādi: "Tāpēc es domāju, ka ir svarīgi oficiāli apsūdzēt krievus, kā to izdarīja [īpašais prokurors Roberts] Millers, kurš izvirzīja apsūdzības daudziem krieviem, kuri bija tiešā veidā saistīti ar iejaukšanos vēlēšanās un Trampa virzīšanu 2016. gadā. Taču es arī uzskatu, ka ir arī amerikāņi, kas iesaistīti šāda veida propagandā. Un, ja viņi tiktu pakļauti administratīvai vai dažos gadījumos pat kriminālvajāšanai, tas būtu vislabākais preventīvais līdzeklis, jo ir maz ticams, ka krievi, ar ļoti retiem izņēmumiem, kādreiz stāsies tiesas priekšā ASV."

Intervijas saturs parāda, ka bijusī ASV valsts sekretāre nav teikusi, ka visi amerikāņi, kas izplata dezinformāciju vai vienkārši publicē "nepareizus ierakstus" sociālajos medijos, būtu jāliek cietumos vai citādi jāsoda. Klintone skaidroja, ka pēc viņas domām iespējama kriminālvajāšana varētu atturēt viņas līdzpilsoņus no iesaistīšanās Krievijas apmaksātā vēlēšanu procesa ietekmēšanā.

*Faktu pārbaudes materiālu finansē Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF), ko pārvalda "Calouste Gulbenkian Foundation".