Faktu pārbaude: Vai narkotiku lietošanas dekriminalizēšana nozīmē narkotiku legalizāciju?  (2)

Protests gan piesaistīja tikai dažus cilvēkus, par ko Jeremejevs neslēpa sašutumu sociālajos tīklos. "Kādu cenu jūs maksājiet, nenākot uz protestiem? Esošā režīma visatļautība. Tikko biju protestā pret narkotiku legalizēšanu mūsu valstī un tur bija 20 cilvēki. Ko pārējie? Pārējie ir narkomāni! Kāpēc neiet un nepauž savu viedokli? Kas? Baidies? Tev jābaidās par to, kāda nākotne tavus bērnus sagaida! Par to tev ir jābaidās! Man ir liels kauns par tiem cilvēkiem, kas neiet uz protestiem, lai pēc tam esošais režīms pateiktu - lūk, visi piekrīt! Vai tu piekrīti, lai tavs bērns būtu narkomāns?" rājās uzņēmējs un politiskais aktīvists.

Uz portāla "Delfi" jautājumiem, vai piketa pieteikumā neprecizitāte ieviesusies nejauši un kādus riskus Jeremejevs saredz šai iniciatīvai, un vai uzskata, ka pašreizējā kārtība darbojas gana veiksmīgi, gan viņš neatsaucās.

Tieslietu ministrijā uzsver - narkotisko vielu lietošanas dekriminalizācija nav narkotisko vielu legalizācija. Dekriminalizēt iecerēts vienīgi narkotisko vielu lietošanu.

Jau ziņots, ka jautājumu par narkotiku lietošanas dekriminalizāciju šovasar aktualizējusi Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un ar riska grupu jauniešiem strādājošais "Open radošais centrs". Organizācijas pauž, ka narkotiku lietošanas dekriminalizēšana varētu pavērt lielākas iespējas prevencijas pasākumiem pret narkotiku lietošanu - jaunieši varētu meklēt palīdzību, lai risinātu savu atkarības problēmu, nebaidoties, ka iestāsies kriminālatbildība. Šai iecerei jau paudusi atbalstu Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kā arī iekšlietu resors. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja, narkoloģe Astrīda Stirna gan iepriekš uzsvērusi – šādi rīkoties var tikai tad, ja valstī tiek uzlabota ārstēšanas pieejamība, izglītošana un sociālais atbalsts. Iecerei ir arī pretinieki, kas uzskata, ka šāds priekšlikums drīzāk vairos narkotiku lietošanu jauniešu vidū.

TM pārstāve Ilze Leimane vairākkārt uzsver: narkotisko vielu legalizācija Latvijā netiek nedz apsvērta, nedz atbalstīta. "Latvijā visas narkotiskās un psihotropās vielas ir un būs aizliegtas lietošanai, iegādei, glabāšanai un realizācijai," uzsvēra Tieslietu ministrijas pārstāve Ilze Leimane. Priekšlikumi neskar arī atbildību par narkotisko vielu iegādi, glabāšanu, realizēšanu vai citām Krimināllikumā aizliegtām darbībām, tai skaitā noziegumu izdarīšanu narkotisko un psihotropo vielu ietekmē.

Šobrīd Veselības ministrijas virzītajā pakotnē ir ietverti grozījumi tikai par nepilngadīgu personu atbrīvošanu no kriminālatbildības par narkotisko vielu lietošanu. Priekšlikumu par pilngadīgām personām virzīt nav plānots, jo šobrīd nepastāv atbalsta pasākumi personām, kuras ir atkarīgas no narkotisko vielu lietošanas. Taču ir izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kura lems par iespējamiem atbalsta pasākumiem un tālākiem risinājumiem, skaidro Leimane.

Atsaucoties uz Veselības ministriju un Iekšlietu ministriju, Leimane norāda, ka pētījumi par narkotisko vielu lietošanas dekriminalizāciju pēdējās divās desmitgadēs pasaulē un Eiropā liecina, ka dekriminalizācija tiešā veidā neietekmē narkotiku lietošanas un glabāšanas izplatību un tendences, taču tā var uzlabot piekļuvi veselības aprūpei, jo cilvēki, kuri agrāk baidījās meklēt medicīnisko palīdzību juridisku seku dēļ, var meklēt nepieciešamo palīdzību. Galvenie ieguvumi – šāds regulējums dod iespēju atkarīgajiem vērsties pēc medicīniskās palīdzības un ļauj īstenot dažādus kaitējuma mazināšanas pasākumus, novērst pārdozēšanu, mazināt infekcijas slimību izplatību utt.

Par likuma izmaiņu turpmāko virzību atbildīga Veselības ministrija, vienlaikus augustā notikusi arī Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomes un Bērnu lietu sadarbības padomes kopsēde, kurā tika izvērtēti risinājumi atkarību izraisošu vielu lietošanas mazināšanai, veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanai un atbalsta sniegšanai kā nepilngadīgām, tā arī pilngadīgām personām.

Savukārt TM norāda - šā gada 4.jūlija ir spēkā grozījumi Krimināllikuma 254. pantā, kas ļauj atbrīvot no kriminālatbildības par narkotiku lietošanu, personu, kas sniegusi vai organizējusi palīdzību citai personai narkotisko vielu pārdozēšanas gadījumā, tādējādi novēršot vai mazinot tās dzīvības un veselības apdraudējumu. Minētās izmaiņas ir attiecināmas kā uz pilngadīgām, tā arī nepilngadīgām personām.