Faktu pārbaude: Drons, kas iznīcināja munīcijas noliktavu Toropecā, netika palaists no Zilupes  (4)

Tā kā bezpilota lidaparātam no Ukrainas teritorijas Čerņihivas pilsētas būtu jāmēro vairāk nekā 500 kilometru, izskanējusi versija, ka tas palaisti no Latvijas teritorijas, kur šobrīd notiek vērienīgas NATO mācības. Attālums no Zilupes ciema Latvijā līdz Toropecai ir 220 kilometri, raksta "Telegram" kanāla "Ziedošais ģerānijas" autori. "Līdz ar to jautājums par smago bezpilota lidaparātu palaišanas vietu rodas pats no sevis."

Šis izdomājums atradis auglīgu augsni vairākās Krievijas interneta vietnēs, kurās tas "apaudzis" ar versijām, ka ukraiņiem nemaz neesot dronu, kas spētu pacelt tādu sprāgstvielu daudzumu, kas varētu nodarīt šādus postījumus. Tāpat "Telegram" kanāla izvirzītā versija bijusi noderīga propagandas nolūkiem, proti, ja drons palaists no Latvijas, tad tas apstiprinot, ka NATO ir karojošā puse Krievijas karā pret Ukrainu un "viņi gatavo iebrukumu". Latvijā arī esot pietiekami daudz rusofobiski noskaņotu iedzīvotāju - šādi spriedumi lasāmi Krievijas tīmekļvietnēs.

NBS uzsver - drons, kas izraisīja sprādzienu Krievijas teritorijā, nav palaists no Zilupes. Visaptverošas valsts aizsardzības mācību "Namejs 2024" mērķis ir pilnveidot NBS vienību gatavību vienotai valsts aizsardzības uzdevumu izpildei, turpināt pilnveidot sadarbību ar NATO komandķēdi un reģionālajiem sadarbības partneriem, vingrināt visaptverošu valsts aizsardzību, lai pilnveidotu sadarbību starp NBS un civilajiem sadarbības partneriem militāru apdraudējumu pārvarēšanai.

Turklāt naktī uz 18. septembri Zilupes apkaimē nav notikušas nekādas mācību aktivitātes, tai skaitā tādas, kas būtu iekļāvušas dronu pielietošanu.

NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta Komunikācijas pārvaldē norāda: "Publiski nav pieejama pilnvērtīga informācija, lai varētu nepārprotami spriest, ar kādu tieši ieroču sistēmu palīdzību ir iznīcināts šis agresorvalstij stratēģiski nozīmīgais objekts. Pēdējo 2,5 gadu laikā ir notikusi strauja militāro dronu attīstība tieši Ukrainā, ko mēs redzam pēc veiksmīgajiem triecieniem krievijas teritorjā. Šeit ir jāuzsver, ka Ukraina jau daudzkārt ir spējusi veikt triecienus pret krievijas stratēģiski nozīmīgajiem objektiem, kas ir izvietoti pat vairāk nekā 1000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas."

Uz jautājumu, kādus informatīvā kara mērķus Krievija sasniedz, izplatot apgalvojumus, ka drons palaists no Latvijas, NBS skaidro: "Līdz 2022. gada 24. februārim krievijas propaganda īpaši izcēla tās militāro spēju varenību, pozicionējot sevi kā pasaulē otro spēcīgāko militāro lielvaru. Tai ir pazemojoša pati situācija, kad tā nav spējīga aizsargāt savus stratēģiski nozīmīgos militāros objektus, tādēļ tiek izmantota jebkura iespēja, lai radītu šaubas, ka to varētu būt izdarījusi Ukraina. Tā vēl no 2022. gada rudens krievijas propaganda uzsver, ka pret viņiem karo NATO, nevis Ukrainas bruņotie spēki. Līdz ar to varam teikt, ka ar melu palīdzību kārtējo reizi tiek mēģināts piesegt savu vājumu."

Tiesa, arī pašā Krievijas informatīvajā vidē ir viedokļu paudēji, kas noraida iespēju, ka drons palaists no Zilupes - drīzāk sprādziens Toropecā norāda uz trūkumiem agresorvalsts pretgaisa aizsardzības sistēmā. Radaru sistēmas Ukrainas dronus ne vienmēr spēj atklāt, jo tie bieži lido nelielā augstumā un lielā ātrumā.

Kā ziņots, noliktava Toropecā nav vienīgā, kas likvidēta, izmantojot dronus - Krievijā pēc dronu triecieniem septembrī aizdegušās vēl vairākas munīcijas noliktavas.