Krievija savos viltus ziņojumos šobrīd izmanto plašāku klātbūtni sociālajos tīklos, bet "lielajos stāstos", ko Kremlis tiecas šeit izplatīt, nav novērojamas radikālas pārmaiņas, tie vērsti uz Latvijas un Rietumvalstu sabiedrību šķelšanu, meklējot iespējas, lai radītu jebkādas plaisas. Ekonomiskās, etniskās, visu, kas šķeļ sabiedrību un valsti, secina Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Māris Cepurītis.
Pēc viņa teiktā, Latvijā spēcīgi novērojamas neticības, neuzticēšanās vairošana, mērķējot uz sabiedrību, lai kultivētu neuzticība valdībai. Kremļa informācijas operācijās raksturīgi tas, ka tās pielāgojas citu valstu dienas kārtībai un tad šo savu naratīvu tur iepludina. Mērķis - vairot plaisu starp sabiedrību un valsti.
Austrumu kaimiņa mērķis starptautiski ir, lai veidotu nesaskaņas starp ES un NATO dalībvalstīm, mazinātu atbalstu Ukrainai, secināms Delfi un Austrumeiropas politikas pētījumu centra kopīgi īstenotā faktu pārbaudes projekta noslēgumā. Cepurītis arī atgādina lasītājiem – "ļoti kritiski pieejam un mazāk uzticamies sociālo tīklu ātrumam. Izmantojam tikai pārbaudītus un drošus informācijas avotus, medijus. Mazāk paļauties uz sensacionālām, ātrām ziņām. Patlaban ar mākslīgā intelekta integrāciju uz to tiek strādāts, lai ar šo ātrumu – karsta ziņa, "breikings news" mūs maldinātu jo īpaši".
*Faktu pārbaudes materiālu finansē Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF), ko pārvalda "Calouste Gulbenkian Foundation".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!