Izskanot ziņām par masveida peidžeru un rāciju sprādzieniem Libānā, "Telegram" kanāli krievu valodā izplatīja informāciju par kompānijas "iPhone" telefoniem, kas arī šajā valstī eksplodējuši tajās pašās dienās. Kā pierādījums tika izmantots fotoattēls, kurā it kā redzams viens no sprādzienā cietušajiem sīkrīkiem. "Delfi" pārbaudīja, cik ticamas ir šie apgalvojumi.
Šo attēlu publicēja, piemēram, "Telegram" kanāli "Ukraina 24/7", "Skabejeva", "Dmitrijs Gordons", "Gasparjan" un citi. Dažu ziņojumu autori norādīja, ka Libānā septembra vidū eksplodēja visa veida ierīces ar litija jonu baterijām.Libānā 17. un 18. septembrī masveidā eksplodēja radikālā grupējuma "Hezbollah" biedru izmantotie peidžeri un rācijas. Saskaņā ar Libānas Veselības ministrijas datiem gāja bojā 37 cilvēki un aptuveni 3000 tika ievainoti. "Hezbollah" šajā uzbrukumā vainoja Izraēlu, bet prezidents Ichaks Hercogs dažas dienas vēlāk publiski noliedza savas valsts saistību ar sprādzieniem.
Laikraksts "The New York Times" un citi plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz avotiem, ziņoja, ka ar operāciju saistīti Izraēlas izlūkdienesti. Lai izvairītos no izsekošanas, daudzi "Hezbollah" biedri mobilo tālruņu vietā aktīvi izmantoja peidžerus. Izraēlas izlūkdienesti nolēma to izmantot: tiek apgalvots, ka viņi Ungārijā reģistrēja uzņēmumu šādu ierīču ražošanai, ieguva Taivānas uzņēmuma "Gold Apollo" licenci peidžeru ražošanai un sāka piegādāt "Hezbollah" šīs ierīces. Domājams, ka to baterijas tika aprīkotas ar nelielu daudzumu jaudīgu sprāgstvielu, kas gandrīz sinhroni tika aktivizētas 17. septembrī.
Nākamajā dienā Libānā masveidā eksplodēja "Hezbollah" rācijas. Atlūzās tika identificētas Japānas uzņēmuma "Icom" ierīces. Uzņēmums noliedza, ka būtu iesaistīts šajos uzbrukumos, atgādinot, ka šādas rācijas pārtrauca ražot jau 2014. gadā, un pēdējos gados tirgū bijuši pieejami vai nu veci modeļi, vai viltojumi.
18. septembrī tīmeklī sāka izplatīties attēls, kurā redzams, ka tajā pašā uzbrukumā esot eksplodējis arī "iPhone" viedtālrunis. Visiem šādiem ziņojumiem par "Apple" sprādzieniem Libānā ir pievienots viens un tas pats fotoattēls, lai gan peidžeru un rāciju gadījumā sociālajos tīklos var atrast desmitiem dažādu vizuālu pierādījumu. Piedevām pati ideja spridzināt viedtālruņus neatbilst šīs sabotāžas loģikai, kas vērsta pret organizācijas locekļiem, kuri konsekventi ir atteikušies no šādu ierīču lietošanas.
Atšķirībā no "Gold Apollo" un "Icom", "iPhone" ražotājs nav sniedzis nekādus paziņojumus par Libānā notikušajiem masveida tehnikas sprādzieniem. Veicot reverso attēlu meklēšanu vietnē "Google", atklājās, ka fotogrāfija, kas 2024. gada septembrī izplatījās sociālajos tīklos, pirmo reizi tika publicēta jau 2021. gadā. Piemēram, tā parādījās Ēģiptes izdevuma "Cairo 24" rakstā. Publikācija teikts, ka šis "iPhone" eksplodējis Ēģiptes galvaspilsētā, izraisot ugunsgrēku. Medijs publicēja šīs ierīces attēlus arī no citām pusēm.
Attiecībā uz dažādu ierīču ar litija jonu baterijām, kas tiek plaši izmantotas mūsdienu elektronikā, sprādzieniem, "Delfi" nav izdevies atrast ticamus pierādījumus par šādu ierīču masveida eksplozijām Libānā šī gada septembra vidū. Aģentūras "Reuters" aptaujātie eksperti norādīja, ka, spriežot pēc pārbaudītajām Libānā bojāto ierīču fotogrāfijām, sprādzienu cēlonis nebija litija bateriju pārkaršana. Izraēlas drošības dienesti operācijas ietvaros sprāgstvielas peidžeris ievietoja jau ražošanas posmā, liecina mediju ziņotais.
*Faktu pārbaudes materiālu finansē Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF), ko pārvalda "Calouste Gulbenkian Foundation".