"Par katru kilometru, kas nobraukts pa Latvijas ceļiem, būs jāmaksā nodeva!" šādas ziņas šonedēļ satraukušas daudzus Latvijas iedzīvotājus; daži sociālo tīklu lietotāji pat pavēstījuši, ka izmaiņas stāsies spēkā jau no nākamā gada, izraisot lasītāju sašutumu. Satiksmes ministrijā (SM) skaidro – ceļu lietošanas nodeva attieksies vienīgi uz kravas automobiļiem, un līdz 2030. gadam kravas auto būs līdzšinējā kārtība, proti, būs jāmaksā par vinjetēm. Savukārt 2030. gads ir termiņš, līdz kuram, saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvu visās Eiropas valstīs, jāievieš vienādi principi, kā tiek piemērota maksa par ceļu lietošanu, kravas automašīnu vinjetes aizstājot ar nodevu atbilstoši nobraukto kilometru skaitam. Ministrijā uzsver – izmaiņas, ko plāno ieviest no 2030. gada, attieksies uz kravas auto virs 3 tonnām, un šobrīd netiek izskatītas izmaiņas, kas attiektos arī uz vieglajām automašīnām.
"Par kilometriem, kas nobraukti pa Latvijas ceļiem, būs jāmaksā," trešdien rakstīja jauns.lv, atsaucoties uz Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktora Tālivalža Vectirāna pausto "LSM+" raidījumā "Keiss". Rakstā atstāstīts, ka ministrijā sagatavots Autoceļu infrastruktūras nodevas likums un ka Vectirāns neizslēdz, ka šis nosacījums attieksies arī uz vieglajām automašīnām. Tomēr dažādas nianses – kad un kā tas varētu tikt ieviests un kontrolēts, uz ko tas attieksies un ar kādām papildus izmaksām jārēķinās – rakstā nav paskaidrotas. Par šo pašu tematu portāls rakstīja arī ceturtdien, un rakstā pat divreiz uzsvērts, ka "šobrīd netiek plānotas izmaiņas, kas attiektos uz vieglajām automašīnām", taču ziņas virsraksts vedina domāt ko citu: "Kādēļ autovadītājiem būs jāmaksā par katru nobraukto kilometru?"
Idejas sākotnējais pārstāsts raisījis daudz jautājumu, un par to savu skaidrojumu centies piedāvāt, piemēram, Mārtiņš Krusts, kurš no partijas "Republika" saraksta iepriekš centies iekļūt 14. Saeimā: "Valdībā cenšas panākt, ka par katru kilometru, kas nobraukts pa Latvijas ceļiem, būs jāmaksā nodeva CSDD odometra apskates laikā. Šādu ieceri izsist cauri jau ar 2025. gadu cenšas satiksmes ministrs Briškens (Progresīvie) kopā ar ministrijas darbinieku Tālivaldi Vectirānu. Dārgāk tiktu aplikti nabadzīgākie autobraucēji, tā kā viņu automašīnas piesārņojot dabu vairāk kā nesen ražotās."
Krusts portālam "Delfi" apgalvo, ka šo informāciju izlasījis portālā "nra.lv", taču viņa interpretācijā ir virkne faktoloģisku kļūdu. Tās savukārt izraisījušas plašu "šūmēšanos" viņa sekotāju lokā, ko pamanījis arī Krusta minētais portāls nra.lv – sadaļā "Tauta runā" portāls bez konteksta publicējis vienu īsu rindkopu, ka par katru kilometru būs jāmaksā, un tālāk seko virkne sašutušu "X" ierakstu atreferējums, "pieslēgušies" arī politiķi un pa kādam Saeimas deputātam, kas kritizē, ka "Progresīvie" visus gribot pārsēdināt uz velosipēdiem.
Lai gan SM uzver, ka šobrīd netiek izskatītas izmaiņas, kas attiektos arī uz vieglajām automašīnām, un auto odometra rādījumus neviens negrasās kontrolēt, Krusts uzskata, ka savus sekotājus nav maldinājis – viņaprāt, tieši saceltās ažiotāžas ietekmē ministrija esot ieviesusi korekcijas sākotnējā plānā.
No kurienes satraukums?
Ziņas pirmavots par gaidāmajām pārmaiņām, atsakoties no vinjetes, ir LSM+ raidījums "Keiss" krievu valodā, kurā šonedēļ pētīts jautājums, par kādiem līdzekļiem uzturēsim un būvēsim autoceļus. Līdz šim viens no nozīmīgiem finanšu avotiem Latvijas autoceļu būvniecībai bijuši Eiropas Savienības (ES) fondi, taču tagad mainījušās gan ES fondu prioritātes, gan piešķiršanas nosacījumi. "Jaunajā plānošanas periodā ES fondu finansējums ceļiem nebūs pieejams," raidījumā paudis VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, tāpēc Latvijai jāskatās publiskās – privātās partnerības projektu iespējas.
Raidījums ir gandrīz 50 minūšu garš; no tā aptuveni 12 minūtes veido nemontēta intervija ar Vectirānu, kurš, atbildot uz žurnālista jautājumiem, detalizēti skaidro, kā nākotnē varētu mainīties nodeva par ceļu lietošanu atbilstoši Eiropas Komisijas direktīvas prasībām. Vectirāna un žurnālista saruna notiek latviešu valodā, bet tai pāri pārrunāts tulkojums krieviski. Departamenta vadītājs norāda, ka nākamgad plānots palielināt nodevu par autoceļu lietošanu jeb par vinjeti, kas attiecas vienīgi uz kravas transportu. Nodeva palielināta gan Lietuvā, gan Igaunijā, tagad to darīs arī Latvija, iegūstot papildus 25 miljonus eiro 2025. gadā un arī 2026. gadā. Vienlaikus ministrija sagatavojusi likumprojektu par Autoceļu lietošanas nodevu, lai no 2030. gada pārietu uz kārtību, ka nodeva tiek iekasēta nevis par laika periodu, bet par katru automašīnas nobraukto kilometru atkarībā no tās izmēra, dzinēja draudzīguma videi un citiem parametriem. Vectirāns raidījumā nenoliedz, ka tas varētu attiekties arī uz cita veida transportlīdzekļiem, tostarp vieglajiem automobiļiem, taču uzsver – ja notiktu pāreja uz šādu kārtību arī privātajam transportam, būtu jāpārskata arī citi nodokļi, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodeva tādā gadījumā vai nu ievērojami samazinātos, vai tiktu atcelta. Tās aprēķinā šobrīd nobraukums netiek ņemts vērā. Jau raidījumā Vectirāns uzsver – šīs izmaiņas nenozīmē pāriešanu uz maksas ceļiem un nodokļa piemērošanai nobraukumu nemērīs pēc odometra rādījuma.
Kāpēc jāatsakās no vinjetēm?
Sarunā ar "Delfi" Vectirāns skaidro – izmaiņas nodevas piemērošanas principos jāveic, lai atbilstoši EK direktīvai normalizētu un radītu vienādus apstākļus ceļu lietotājiem visā ES. Izmaiņu primārais mērķis ir atgūt ceļu būvē ieguldītās izmaksas un turpināt uzturēt un būvēt jaunus ceļus. Tā kā vinjetes ir "plakana" nodeva, kas piemērota laikam, nevis nobraukumam un citiem nosacījumiem, tās varēs izmantot tikai līdz 2030. gadam.
Jaunajā kārtībā no 2030. gada nodevas aprēķināšanā tiktu ņemti vērā ne tikai nobrauktie kilometri, bet arī daudzi citi parametri – dzinēja tips, kaitējums videi, transporta radītais troksnis u.c.. Turklāt šīs izmaiņas joprojām primāri attieksies tikai uz kravas automašīnām un tikai uz valsts galvenajiem ceļiem, atsevišķiem reģionālajiem ceļiem. Odometrs nodevas piemērošanā netiks izmantots – nobraukumu mērītu ar speciālu iekārtu palīdzību, uzstādot "vārtus" un raidītāju uz kravas automobiļa borta. Vectirāns gan uzsver – šādas tehnoloģijas varētu izmaksāt ļoti dārgi, tāpēc jāveic rūpīga izpēte, lai atrastu ekonomiski pamatotus risinājumus. Lai šo darbu varētu sākt, jāpieņem Ceļu nodevu likuma projekts.
Uz tiešu jautājumu, vai šī nodeva par katru nobraukto kilometru būs jāmaksā arī privātajam transportam, Vectirāns atbild: "Tā būtu liela spekulācija, lai teiktu – vai un kad attieksies." Vispirms jāvērtē, kā šo pieeju nodrošināt kravas transportam, un tikai pēc tam varētu domāt, vai un kā to attiecināt uz privāto transportu. Vectirāns gan atkārtoti uzsver, ka tādā gadījumā būtu jāpārskata arī citas ar transportu saistītās nodevas un nodokļi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!