Plašu satraukumu daļā sabiedrības raisījusi iecere no 2025. gada 1. janvāra Latvijā ieviest divas kadastrālās vērtības – universālo un fiskālo. Politiskā spēka "Jaunlatvieši" pārstāvji un citi domubiedri aktīvi izplata satraucošus vēstījumus, ka reizē ar jauno kārtību nākamgad Nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) paaugstināsies trīskārši vai pat septiņkārši. Taču tā nav patiesība – NĪN maksājumu un citu nodevu aprēķināšanai arī 2025.gadā izmantos līdzšinējo kadastrālo vērtību, kas ir piesaistīta 2012. gada tirgus datiem, tāpat kā līdz šim. Tātad nodoklis nepieaugs, uzsver Tieslietu ministrijā.
Kadastrālās vērtības Latvijā nav tikušas aktualizētas vairāk nekā 10 gadus, tāpēc tās sniedz nepilnīgu informāciju par valstī esošo nekustamo īpašumu objektu vērtību. Kadastrālās vērtības tiek izmantotas ļoti dažādiem mērķiem, un NĪN aprēķināšana ir tikai viens no tiem. Neprecīzas vērtības savukārt negatīvi ietekmē investīciju piesaisti, teritoriju attīstību, politikas plānošanas lēmumus un lēmumus par attīstības jautājumiem dažādās jomās, skaidro TM.
Lai aktualizētu kadastrālās vērtības atbilstoši aktuālajai īpašuma tirgus situācijai, bet vienlaikus izvairītos no strauja lēciena NĪN maksājumiem, 2024. gada 30. maijā Saeimā pieņemti grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā. Izmaiņas paredz, ka 2025. gadā tiek nošķirtas un ir spēkā divas kadastrālās vērtības - universālā, kas raksturos īpašuma aktuālo vērtību, un fiskālā, kas tiks izmantota nodokļu un nodevu aprēķināšanai un joprojām saglabāsies "iesaldēta" jeb joprojām nemainīga atbilstoši tirgus situācijai 2012.-2013. gadam. Tātad NĪN likmes iedzīvotājiem nākamgad nemainīsies.
Oktobrī Tiesību aktu portālā norisinās sabiedrības publiskā apspriešana Ministru kabineta noteikumu projektu "Kadastrālo vērtību bāze universālās kadastrālās vērtības aprēķinam".
Tieši šis process kļuvis par iemeslu, kāpēc šīm "pa kluso" virzītajām izmaiņām uzmanību pievērsuši "Jaunlatvieši". Tās redzamākie personāži – Rūdolfs Brēmanis, Artūrs Klēbahs un citi aktīvi mudina sekotājus iesaistīties, rakstīt komentārus Tiesību aktu portālā, lai iebilstu pret NĪN kāpumu. Klēbahs apgalvo – izlasot likumprojektu, kur ir arī paskaidrojums un infografikas, neesot skaidri pateikts – nodoklis celsies vai necelsies, vai ir kādi solījumi. "Šobrīd esam spiesti ņemt iniciatīvu savās rokās un ar šādu troksni un traci prasīt, lai mums izskaidro," pamato aktīvists.
Sociālo tīklu satura veidotāju sētās bailes atradušas dzirdīgas ausis – par šiem noteikumiem jau pievienoti vairāk nekā 2000 satrauktu komentāru, kuros dominē bažas, ka kadastrālo vērtību pieaugums tūlīt novedīs pie NĪN maksājumu pieauguma. Taču tā nav patiesība – kadastrālo vērtību aktualizēšana iedzīvotājiem neskars NĪN maksājumu aprēķinu, jo arī 2025. gadā šim nolūkam izmantos līdzšinējo kadastrālo vērtību, kas ir piesaistīta 2012. gada tirgus datiem, uzsver TM.
Kadastrālās vērtības iesaldētas kopš 2012.-2013. gada, kad šāds lēmums tika pieņemts, lai novērstu NĪN maksājuma pieaugumu. Politiķi kopš tā laika nav spējuši vienoties par kadastrālo vērtību sistēmas sakārtošanu un NĪN reformu, tikmēr īpašumu cenas turpina kāpt un šā brīža vērtība arvien vairāk attālinās no situācijas pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tāpēc, ja kadastrālās vērtības "atsaldētu", nodokļa kāpums būtu ļoti straujš, ko politiķi līdz šim centušies novērst, pagarinot "iesaldēto" vērtību termiņu. Vienoties par risinājumiem līdz šim tā arī nav izdevies.
Lai gan NĪN iekasē un nodokļa atlaides piemēro pašvaldības, par nodokļa apmēru ir atbildīga Finanšu ministrija. Šobrīd likumā ir noteikts, ka kadastrālās vērtēšanas metodikas pilnveide un jaunas kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšana jāveic līdz 2027. gada 15. jūnijam. Jānorāda, ka par NĪN, tāpat kā par jebkuru citu nodokļu izmaiņām, būs jālemj Saeimai.
Tikmēr Brēmanis, mēģinot sabiezināt krāsas, biedē, ka nodoklis "pa kluso" tiks celts, lai atņemtu iedzīvotājiem īpašumus – "ja agrāk šis process bijis garš un sarežģīts un prasīja vairākus gadus, tad tagad tie ir pāris mēneši un, ja esat parādā pašvaldībai, tad tur bez tiesas automātiski bezmaz tas notiek," vienā no saviem video klāsta izbijušais diplomāts. Tieslietu ministrijā uzsver – arī tas nav tiesa: "Nav spēkā tāda kārtība, kas ļautu īsā periodā vai paātrinātā kārtībā atņemt personai nekustamo īpašumu par kavētu nodokļa nomaksu," uzsver TM.
Par noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli pašvaldība vispirms sūta brīdinājumu, pēc tam tā ir tiesīga vērsties pie tiesu izpildītāja un lūgt uzsākt piespiedu izpildi. Jāatgādina, ka parādniekam ir tiesības vērsties lūgt parādu maksāt pa daļām. Ja parādnieks nereaģē arī uz tiesu izpildītāja aicinājumiem veikt nodokļa samaksu, piedziņa pirmkārt tiek vērsta uz parādnieka algu, uzkrājumiem un citiem ienākumiem. Civilprocesa likuma 570. panta trešā daļa noteic, ka piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu pieļaujama tikai tad, ja to saprātīgā termiņā nav iespējams panākt ar visiem citiem piespiedu izpildes līdzekļiem.