Austrumu informatīvajā frontē bez pārmaiņām: sliktie Rietumi žvadzinot un kurinot

Ņemot vērā, ka Krievijas dezinformācijas aktivitātes tiek īstenotas ar mērķi pastiprināt nacionālo interešu īstenošanu, drošības jomā propagandisti uzmanību veltīja NATO tematikai, tai skaitā dažādi apspēlējot jūlijā Vašingtonā notikušā NATO samita iznākumu. Komentējot NATO samitu, Krievijas prezidenta runasvīrs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka NATO nepiekāpīgā attieksme un nespēja atzīt Krievijas nostāju saistībā ar Ukrainas dalību aliansē demonstrē Rietumu vēlmi saglabāt Krieviju kā ienaidnieku. Viņš arī uzsvēra, ka šie soļi neļauj saskatīt perspektīvas miera sarunām ar Ukrainu.¹

Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova izteicās, ka Ukraina esot tikai instruments Rietumu cīņā ar Krieviju un ka NATO lēmumi tikai veicinot kara turpināšanu. Viņa norādīja uz plaisām alianses vienotībā attiecībā uz Ukrainas dalību NATO, ko apliecina arī ASV politologu vēstule, kas aicina neuzņemt Ukrainu. Turklāt Zaharova kritizēja NATO kā ASV hegemonijas instrumentu, ironizējot par alianses demokrātijas aizstāves lomu.² Abu preses pārstāvju paziņojumi ir svarīgi arī Baltijas valstīm, jo tiecas radīt iespaidu par NATO vienotības trūkumu, kā arī pasniegt aliansi kā ASV ārpolitikas instrumentu.

Caur šādiem paziņojumiem tiek pastiprināts jau ilgāku laiku Krievijas propagandā klātesošs naratīvs par to, ka mazākas valstis, piemēram, Baltijas valstis, ir instrumenti ASV interešu īstenošanai. Šādi Krievijas vēstījumi arī ļauj tai "izskaidrot" tās neveiksmes Ukrainā, pasniedzot karu kā Krievijas karu pret NATO un ASV.

Vasaras noslēgumā Baltijas valstu auditorijām mērķētajiem Krievijas propagandas kanāliem nepalika nepamanīts Latvijas teritorijā nokritušais Krievijas bezpilota lidaparāts. Krievijas informācijas kanālu pieeja bezpilota lidaparāta nokrišanai bija noliegt un radīt šaubas par pašu nokrišanas faktu un lidaparāta piederību, piemēram, par publicistu nodēvētais Nikolass Starikovs bezpilota lidaparāta nokrišanu raksturo kā "informatīvā kara elementu" un min, ka nemaz nevar zināt, vai nokrišana patiesībā ir notikusi un kuras valsts lidaparāts tas ir, un ka Latvija jebkurā gadījumā būtu pasludinājusi to par Krievijas lidaparātu.³

Līdzīgu vēstījuma līniju ietur arī citas Krievijas propagandu pastiprinošās balsis, reakciju uz bezpilota lidaparāta nokrišanu dēvējot par "histēriju". Jāpiebilst, ka Nikolass Starikovs agrāk bija viens no Krievijas oficiālās līnijas paudējiem, piemēram, uzstājoties Latvijā notikušajās A3 formāta diskusijās, kur attaisnoja okupāciju un Baltijas valstu neatkarības atgūšanu raksturoja kā kļūdu.⁴

Tālākajās publikācijās par bezpilota lidaparāta nokrišanu jau kā fakts tiek pieņemts, ka šāds gadījums patiesībā nav noticis, vairāk pievēršoties tam, kā šo "feiku" izmanto Latvijas, Lietuvas, Polijas un Rumānijas politiķi, lai aicinātu NATO pastiprināt gaisa telpas novērošanas, aizsardzības un atturēšanas pasākumus NATO Austrumu flangā.⁵ Kā šķietams pastiprinājums Krievijas propagandistu skatījumam tiek izmantots gadījums 17. septembrī, kad NATO gaisa patrulēšanas misija Baltijā tika nosūtīta identificēt Latvijas gaisa telpā ielidojušu objektu, kas pēc identifikācijas izrādījās putnu bars.⁶

Krievijas informācijas kanālu vēstījumos par un ap bezpilota lidaparāta nokrišanu Latvijā var novērot divu Krievijas naratīvu elementu klātbūtni, piemēram, apstrīdot lidaparāta nokrišanas faktu, tiek mazināta uzticamība Latvijas valsts institūcijām un to paziņojumiem. Latvijas politiķu aicinājumi pastiprināt NATO gaisa telpas novērošanu, aizsardzības un atturēšanas pasākumus Krievijas informācijas kanālos tiek pasniegti kā kārtējais piemērs Latvijas un pārējo Baltijas valstu centieniem pietuvināt NATO spēkus tuvāk Krievijas robežai, kas tālāk būtu izmantojami agresijā pret Krieviju.

Šie vēstījumi arī tiecas bezpilota lidaparāta nokrišanas gadījumam piešķirt sazvērestības teorijas pieskaņu, piedāvājot interpretētu skaidrojumu, kāpēc Latvijas institūcijām vajadzētu izgudrot bezpilota lidaparāta nokrišanas stāstu. Vienlaicīgi svarīgi piebilst, ka Krievijas informācijas kanālos bezpilota lidaparāta nokrišanas gadījumam pievērsta relatīvi neliela un novēlota uzmanība, kas skaidrojama ar šī gadījuma neērto raksturu un, iespējams, sākotnēju skaidru komunikācijas vadlīniju trūkumu no Krievijas dezinformācijas organizatoru puses.

Krievijas propagandas kanālos uzmanība tika veltīta arī citām ar drošību saistītām tēmām, piemēram, Latvijā tika sekots līdzi grozījumiem Militārā dienesta likumā un to izskatīšanas gaitai Saeimā. Vienā no publikācijām Aizsardzības ministrijas piedāvātie grozījumi nodēvēti par "skandaloziem", tālāk tekstā nepiedāvājot nekādu pamatojumu, kas tos par tādiem padarījis, bet pasniedzot to kā vispārpieņemtu skatījumu. Publikācijās par minētajiem grozījumiem izcelts, ka tagad Latvijas bruņotajos spēkos drīkst dienēt citu valstu pilsoņi, īpaši izceļot, ka to drīkstēšot darīt arī Ukrainas pilsoņi. Krievijas propaganda nebūtu Krievijas propaganda, ja notikumi netiktu Krievijai izdevīgā veidā ierāmēti jeb pasniegti, piemēram, šoreiz tiek izcelts, ka ar šādu soli "Latvijas valsts institūcijas sper soli pretī militarizācijai un pievilina ārvalstu kaujiniekus, lai izpildītu iekšpolitiskos mērķus".⁷ Jāpiebilst, ka "iekšpolitiskie mērķi" rakstā netiek precīzāk izskaidroti. Grozījumi arī tiek pasniegti kā indikators līdz šim it kā nesekmīgajai Latvijas attīstībai, minot, ka faktiskais iemesls grozījumiem ir iedzīvotāju emigrācija – un pat šādā situācijā Latvija joprojām nevēloties dot ieročus nepilsoņu rokās.⁸

Latvijas un pārējo Baltijas valstu drošības tematika ir pastāvīgā Krievijas dezinformatoru uzmanības lokā. Tas skaidrojams ar Krievijas interesēm, kur ikviens solis, kas stiprina Baltijas drošību, samazina Krievijas spēju ietekmēt šīs valstis un attālina tās no Krievijas. Novērojams, ka pasākumi un lēmumi Baltijas valstu drošības stiprināšanai Krievijas dezinformācijā tiek atspoguļoti vairākos veidos. Pirmkārt, novērojama izsmiešana jeb centieni parādīt lēmumus kā absurdus, šādā veidā arī apšaubot lēmuma pieņēmēju kompetenci. Otrkārt, novērojama drošību stiprinošo darbību atspoguļošana kā pierādījums agresīvajai politikai. Šāds pasniegšanas veids novērojams Latvijas drošības stiprināšanas pasākumu kontekstā un jo īpaši darbībās, ko veic NATO sabiedrotie alianses austrumu flangā, piemēram, militāro mācību norisi NATO dalībvalstīs pasniedzot kā tiešu pierādījumu NATO agresīvajiem nolūkiem.⁹ Treškārt, drošības stiprināšanas pasākumi tiek pretnostatīti citām valsts prioritātēm, piemēram, sociālajiem pakalpojumiem, veselībai vai izglītībai. Īpaši spilgti tas novērojams saistībā ar 2025. gada Latvijas valsts budžeta izstrādi.

Viena no Krievijas dezinformācijas iezīmēm ir pielāgošanās mērķa valsts un auditorijas dienaskārtībai, piemēram, Ministru kabineta darba kārtībā nonākot lēmumiem par 2025. gada valsts budžetu, šai tēmai aktīvāk pievēršas arī Krievijas informācijas kanāli. Publikācijās tiek mērķtiecīgi veidots vēstījums, ka Latvijas finanšu situācija nākamajos gados ievērojami pasliktināsies un primāri nāksies ciest tieši "parastajam cilvēkam", un lielākajā daļā rakstu primārais vēstījums iekļauts tieši raksta virsrakstā, piemēram, "Latvija turpinās slīkt parādos" vai "Latvijas valsts palielina ekonomisko spiedienu uz saviem pilsoņiem". Lai pamatotu virsrakstus, publikācijās izmantoti Latvijas valsts augstāko amatpersonu citāti, kuros izcelti tieši ar budžeta veidošanu saistītie izaicinājumi un kompromisi, piemēram, atsaucoties uz Latvijas Valsts kases vadības teikto, ka Latvija tuvākajos gados plāno aizņemties vismaz trīs miljardus eiro. ¹⁰

Mērķtiecīgāk veidots saturs un izvērstākas publikācijas veltītas, lai pastiprinātu pretnostatījumu starp Baltijas valstu drošību un valsts iedzīvotāju ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām, kā arī tiektos veidot plaisu starp valstu valdībām un iedzīvotājiem. Vienā no "Rubaltic.ru" rakstiem tiek raksturota Baltijas valstu "militarizācija", tostarp jaunas iniciatīvas, piemēram, bezpilota lidaparātu vienības armijās un Lietuvas aizsardzības ministra izteikumi par nepieciešamību iegādāties tālas darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot". Tiek izceltas šo iniciatīvu augstās izmaksas, kuru segšanai Baltijas valstu politiķi pat apspriežot "aizsardzības nodokli". Valstu iedzīvotāji savukārt neesot gatavi savus līdzekļus atdot valstij.¹¹

Lai paspilgtinātu vēstījumus par nelāgajām Baltijas nākotnes perspektīvām, tiek aktualizēta nabadzības un sociālās atstumtības tematika, izceļot izaicinājumus tieši jauniešu vidū. Šādu rakstu parādīšanās kontekstā ar budžeta un drošības jautājumu atspoguļojumu tiecas par Baltijas valstīm veidot noteiktu meta naratīvu jeb kopējo stāstu. Stāsta mērķis ir vairot sabiedrības negatīvo nostāju pret izvēlētajām politikas prioritātēm, primāri – drošību, un veidot neapmierinātību ar valsti un tās valdību.

Baltkrievijas dezinformācijas aktivitātes turpina būt primāri vērstas uz tās iekšējo auditoriju un emigrantiem, tai skaitā tiecoties emigrantos radīt bažas par to, vai viņu izvēlētās mītnes valstis ārpus Baltkrievijas ir tiem draudzīgākās vietas, kur uzturēties. Šādā skatījumā skaidrojami Baltkrievijas telekanāla ONT paustie vēstījumi par to, ka Lietuva, Latvija un Polija it kā saņēmušas rīkojumus no ASV, lai pārtrauc uzņemt baltkrievu disidentus un izraida tos, kas uzturas šajās valstīs.¹²

Caur šādiem paziņojumiem Baltkrievijas režīms tiecas palielināt bažas emigrantu vidū par to, ka viņi Rietumos nav gaidīti, un signalizēt tiem par iespēju atgriezties Baltkrievijā. Šādi vēstījumi arī kalpo mērķim atturēt Baltkrievijas iedzīvotājus no izbraukšanas no valsts. Tādā pašā veidā novērojami centieni iepīt Krievijas vēstījumu par to, ka Baltijas valstis tikai izpilda ASV rīkojumus.

Migrācijas tematika Baltkrievijas informācijas kanālos tiek aktualizēta arī saistībā ar migrantu instrumentalizāciju jeb mērķtiecīgu migrantu plūsmu virzīšanu pār Baltkrievijas un Eiropas Savienības robežu – Polijas, Lietuvas un Latvijas virzienos. Kopš migrācijas instrumentalizācijas sākuma 2021. gadā to ir pavadījusi Baltkrievijas propagandistu informatīvā operācija. Laikā no jūlija līdz septembrim novērojamas vairākas publikācijas un sižeti par Baltijas valstu un Polijas robežsargu it kā īstenoto vardarbību pret migrantiem.

Piemēram, BELTA publikācijā aprakstīts gadījums ar Afganistānas pilsoni, kuru Baltkrievijas robežsargi smagā stāvoklī esot atraduši Latvijas robežas tuvumā. Publikācijā iekļauts Baltkrievijas Izmeklēšanas komitejas pārstāvja komentārs, kurā tiek pausts, ka Latvijas institūcijas bez nosodījuma turpinot uz robežas iznīcināt cilvēkus.¹³ Dažas dienas vēlāk seko jauna publikācija, kurā izklāstīts, ka Baltkrievijas robežsardze ziņojusi par jauniem gadījumiem, kad Latvijas robežas tuvumā fiksēti migranti ar sitienu pazīmēm un daži pat šoka stāvoklī. Publikācijā piebilsts, ka pēc piekaušanas Latvijas dienesti migrantus pārstūmuši Baltkrievijas pusē, kur pēc robežsargu iesaistes migrantiem sniegta medicīniskā palīdzība.¹⁴ Līdzīga satura publikācijas atkārtojas arī vēlāk un apraksta gadījumus arī Polijas robežas tuvumā.

Kā kontrasts Baltkrievijas veidotajai Baltijas valstu un Polijas robežapsardzības spēku tēmai tiek izplatītas publikācijas par Baltkrieviju kā atvērtu valsti, piemēram, tiecoties popularizēt Lukašenkas lēmumu par atļauju Baltkrievijā caur sauszemes robežšķērsošanas punktiem bez vīzām iebraukt 35 Eiropas valstu pilsoņiem.¹⁵

Lai paustajiem vēstījumiem piešķirtu lielāku ticamību, Baltkrievijas informācijas kanālos tiek piesaistītas personas, kas pārcēlušās uz dzīvi Baltkrievijā no tās kaimiņvalstīm. Pārskata periodā bija novērojams, ka robežas un migrantu jautājuma iztirzāšanā bija plaši iesaistīts bijušais Polijas Varšavas reģiona administratīvās tiesas tiesnesis Tomašs Šmits. Šmits, kuru Polijā tur aizdomās par sadarbību ar Krievijas drošības dienestiem, maijā aizbēga uz Baltkrieviju un kopš tā laika iesaistīts arī Baltkrievijas propagandas aktivitātēs. Vienā no intervijām Šmits Latvijas un Lietuvas lēmumus aizliegt to teritorijās no Baltkrievijas iebraukt privātām automašīnām ar Baltkrievijas reģistrācijas numura zīmēm nosauc par "Baltijas valstu un Polijas sazvērestību"¹⁶, tālāk intervijā minot, ka Baltijas un Polijas valdība šādus lēmumu pieņem, lai vēl vairāk pasliktinātu sabiedrību noskaņojumu pret baltkrieviem un tādējādi grautu Baltkrievijas tēlu. Tāpat tiek izcelts Baltkrievijas autoritārais līderis Lukašenka, kurš ļoti labi saprotot Baltijas valstu un Polijas valdību nodomus un parādot, ka baltkrievu tauta var lepoties ar savu dzimteni. Arī komentējot Baltijas valstu un Polijas politiku pret migrantiem, kas nāk no Baltkrievijas, Šmits savā nostājā atkārto un pastiprina Baltkrievijas valsts oficiālo pozīciju.

Viedokļa par Latviju veidošanai savukārt tikušas piesaistītas divas personas no Latvijas: par blogeri nodēvētais Maksims un Eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidējusī Olga Černavska. Abas personas esot aizbēgušas uz Baltkrieviju bailēs no Latvijas drošības dienestu vajāšanas. Publikācijā ar Černavaskas interviju BELTA viņu piesaka kā Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā, tālāk īpaši izceļot Černavskas cildinājumus Baltkrievijas režīmam un pamācības opozīcijai, piemēram, apgalvojot, ka Baltkrievijas valsts ir tā, kas turpina cīņu, lai opozīcijas pārstāvju bērniem Rietumos "netiktu mācīta pornogrāfija, teikts, ka viņi var mainīt dzimumu...".¹⁷ Arī tālāk intervijā tiek aizstāvētas Baltkrievijas režīma darbības, tai skaitā plašā vēršanās un agresija pret politisko opozīciju, šādas darbības skaidrojot ar nepieciešamību aizsargāt Baltkrieviju pret ārējo spēku iejaukšanās un apvērsuma mēģinājumiem.

Kopumā laikā no 2024. gada jūlija līdz septembrim Krievijas un Baltkrievijas dezinformācija bija vērsta uz jau esošo abu valstu naratīvu nostiprināšanu. Krievijas iebrukums Ukrainā, NATO jubilejas samits Vašingtonā un Baltijas valstu politika noteica, ka Krievijas informācijas kanālos lielu aktualitāti saglabāja drošības tematika. Tās ietvaros tika izplatīti vēstījumi, lai radītu iespaidu par NATO kā agresoru, vienlaicīgi tiecoties radīt iespaidu par vienotības trūkumu aliansē. Pielāgojoties vietējai dienaskārtībai, Krievijas informācijas kanālos tika pārinterpretēti Baltijas valstu lēmumi, kas vērsti uz aizsardzības un atturēšanas stiprināšanu, tos raksturojot kā nepamatotus vai konfrontējot ar citām valsts vajadzībām, piemēram, sociālajā vai veselības jomā.

Savukārt Baltkrievijas dezinformācija primāri ir vērsta uz Lukašenkas autoritārā režīma stabilitātes nodrošināšanu, tai skaitā tiecoties šķelt vai radīt bažas baltkrievu opozīcijai emigrācijā un pašā Baltkrievijā. Turpinoties Baltkrievijas režīma atbalstītajai migrantu instrumentalizācijai, Baltkrievijas informācijas kanāli publikācijās tiecās uzsvērt Baltijas valstu un Polijas necilvēcīgo attieksmi pret migrantiem, Baltkrieviju un tās dienestus savukārt attēlojot kā humānus. Saprotams, ka Baltkrievijas informācijas kanālos nav publikāciju par to, kā migranti no attāliem pasaules reģioniem nonāk Baltkrievijā un kā ar Baltkrievu dienestu atbalstu tie tiek virzīti Eiropas Savienības robežu virzienā.

1 РИА Новости, В Кремле назвали итоги саммита НАТО угрожающими, skat. 24.10.2024., https://ria.ru/20240714/nato-1959553271.html

2 Брифинг официального представителя МИД России М.В.Захаровой, Москва, 12 июля 2024, skat. 24.10.2024. годаhttps://mid.ru/ru/foreign_policy/news/1961708/

3 Baltnews, "Элемент информационной войны в Латвии: а был ли российский беспилотник?", skat. 18.10.2024., https://baltnews.com/V_Latvii/20240909/1026350617/Element-informatsionnoy-voyny-v-Latvii-a-byl-li-rossiyskiy-bespilotnik.html

4 TV3, Kremļa galvenais ideologs nav iekļauts Latvijas melnajā sarakstā, skat.

https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/kremla-galvenais-ideologs-nav-latvijas-melnaja-saraksta/

5 Baltnews, Много шума из ничего: как Латвия использует фейк про упавший российский дрон., skat. 18.10.2024. https://baltnews.com/V_Latvii/20240919/1026354836/Mnogo-shuma-iz-nichego-kak-Latviya-ispolzuet-feyk-pro-upavshiy-rossiyskiy-dron.html

6 РИА Новости, Латвия подняла в воздух патруль НАТО из-за стаи птиц, skat. 18.10.2024. https://ria.ru/20240917/latviya-1973231879.html

7 Rubaltic.ru, В армии Латвии разрешат служить украинцам, skat. 21.10.2024. https://www.rubaltic.ru/news/08092024-v-armii-latvii-razreshat-sluzhit-ukraintsam/

8 Rubaltic.ru, Латвия продолжает отпугивать собственных граждан, skat. 21.10.2024. https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20240921-latviya-prodolzhaet-otpugivat-sobstvennykh-grazhdan/

9 РИА Новости, "Сроки поджимают": 12 шагов НАТО к войне с Россией , skat. 21.10.2024. https://ria.ru/20240910/nato-1971690441.html

10 Rubaltic.ru, Латвия продолжит грязнуть в долгах, skat. 21.10.2024. https://www.rubaltic.ru/news/10092024-latviya-prodolzhit-gryaznut-v-dolgakh/

11 Rubaltic.ru, Власти стран Балтии усиливают экономическое давление на собственных граждан, skat. 22.10.2024. https://www.rubaltic.ru/article/ekonomika-i-biznes/20240919-vlasti-stran-baltii-usilivayut-ekonomicheskoe-davlenie-na-sobstvennykh-grazhdan/

12 Телеканал ОНТ, РЕАЛЬНЫЕ ПРОБЛЕМЫ ИЛИ "ШИЛО В ПОПЕ" У БЕГЛЫХ: теперь БЕЗ ВНЖ в Литве нельзя работать и ЛЕГАЛЬНО ЖИТЬ, skat. 18.10.2024., https://www.youtube.com/watch?v=6wdLMb0Y0EA

13 БЕЛТА, "Просил одного – не убивать меня". Афганец рассказал о зверствах латвийских силовиков на границе, skat. 22.10.2024. https://belta.by/society/view/prosil-odnogo-ne-ubivat-menja-afganets-rasskazal-o-zverstvah-latvijskih-silovikov-na-granitse-648246-2024/

14 БЕЛТА, ГПК: за день зафиксировано два факта жестокого избиения беженцев латвийскими силовиками, skat. 22.10.2024. https://belta.by/society/view/gpk-za-den-zafiksirovano-dva-fakta-zhestokogo-izbienija-bezhentsev-latvijskimi-silovikami-649122-2024/

15 БЕЛТА , Лукашенко поддержал предложение о безвизе для граждан 35 европейских государств при въезде через автодорожные и железнодорожные пункты пропуска, skat. 24.10.2024. https://belta.by/president/view/lukashenko-podderzhal-predlozhenie-o-bezvize-dlja-grazhdan-35-evropejskih-gosudarstv-pri-vjezde-cherez-648508-2024/

16 БЕЛТА, "Заговор стран Балтии и Польши". Томаш Шмидт о ситуации на границе с Беларусью, skat. 24.10.2024. https://belta.by/society/view/zagovor-stran-baltii-i-polshi-tomash-shmidt-o-situatsii-na-granitse-s-belarusjju-648560-2024/

17 БЕЛТА, Латвийский депутат в Европарламент: белорусам не нужно бороться за права их детей, государство уже это делает, skat. 24.10.2024. https://belta.by/society/view/latvijskij-deputat-v-evroparlament-belorusam-ne-nuzhno-borotsja-za-prava-ih-detej-gosudarstvo-uzhe-eto-649391-2024/

Faktu pārbaudi līdzfinansē Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO). "Delfi" ir EDMO ietvaros radītā Baltijas Iesaistes centra cīņai pret informācijas traucējumiem (BECID) līdzdibinātājs.