Pēdējās nedēļās sociālo tīklu un ziņapmaiņas platformās izplatījies attēls ar foto, kurā redzams smaržu paraudziņš, un tam pievienots brīdinājms, ka šis sūtījums esot indīgs. "Dažas ieelpas noved pie letāla iznākuma," apgalvots attēla aprakstā. Valsts policijā gan norāda, ka par aizdomīgiem sūtījumiem pastkastītēs vai neizskaidrojamiem nāves gadījumiem nekādi ziņojumi pēdējā laikā nav saņemti. Savukārt, izmantojot "Google" apgriezto attēlu meklēšanas sistēmu, redzams, ka līdzīgi maldinoši brīdinājumi izplatās arī Igaunijā, Ukrainā un citās valstīs.
"Paskastītēs met mazus paraudziņus ar pazīstamu brendu smaržām. Tās atvērt un pasmaržot nedrīkst. Dažas ieelpas noved pie letāla iznākuma. Brīdiniet savus tuviniekus un paziņas," vēsta attēla pavadteksts.
Ziņa tiek sūtīta dažādos sociālajos tīklos un ziņapmaiņas vietnēs – "WhatsApp", "Telegram", "Facebook". Valsts policijas pārstāve Simona Grāvīte komentārā portālam "Delfi" bija lakoniska, norādot, ka policijā līdz šim šāda informācija nav saņemta, nav arī ziņu par aizdomīgiem nāves gadījumu
Līdzīga "pīle" izplatījusies arī Igaunijā. "Delfi.ee" citē policijas pārstāvi, kura uzsver, ka šis ir klasisks piemērs dezinformācijai, kas tiek izplatīta sociālajos tīklos ar mērķi cilvēkos sēt bailes un paniku. Raksturīga dezinformācijas iezīme ir tas, ka ziņojumā nav nekādu pierādījumu par notikušo; parasti netiek pieminēta arī valsts, kurā tas it kā noticis un šo informāciju neapstiprina arī oficiālas institūcijas, piemēram, policija.
Šī maldinošā ziņa ir vairāk nekā 20 gadus sena – pirmo reizi šādi ziņojumi parādījušies jau 2001. gadā un kopš tā laika tie ar nelielām izmaiņām ik pa laikam cirkulē dažādās valstīs un dažādās valodās.
Šonedēļ par līdzīgas dezinformācijas izplatību lasāms arī Ukrainas medijos, tam uzmanību pievērsuši arī faktu pārbaudītāji Kazahstānā, kas izsekojuši, ka šai dezinformācijai, tāpat kā daudzām citām viltus ziņām, izcelsme meklējama Krievijā, un sākotnēji tā izplatīta ar apgalvojumu, ka indīgie paraudziņi nāk no Ukrainas.
Faktu pārbaudītāji gan norāda, ka arī no tehniskā viedokļa stāsti par saindēšanos ar smaržu paraugiem ir ļoti apšaubāmi. Ir diezgan ierobežots skaits indes, kas var būt nāvējošas ieelpojot, savukārt Igaunijas "Delfi" papildina, ka gāzes vai aerosola nāvējošai iedarbībai ir nepieciešama noteiktas koncentrācijas indes ieelpošana, ko vairumā gadījumu nevar sasniegt atklātā telpā un ar vielas daudzumu, kas atrodas vienā izsmidzinātā aerosola devā. Tāpat nāve no indēm, kas iedarbojas ieelpojot, nenotiek uzreiz, kā apgalvots viltus ziņā, bet to pavada izteikti simptomi. Ja ziņojumos aprakstītā informācija būtu patiesa, šādi nāves gadījumi noteikti tiktu iekļauti ziņu reportāžās un fiksēti policijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!