Latvijā bieži izskan aicinājumi samazināt valsts administratīvo aparātu. Kāds sociālo mediju lietotājs norāda, ka puse no valsts gada budžeta tiek novirzīta ierēdņu atalgojumam. Turklāt nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa alga esot lielāka nekā ASV prezidenta. "Delfi Bizness" vērsās Finanšu ministrijā, lai noskaidrotu, cik liela daļa budžeta tiek piešķirta valsts aparāta darbinieku atlīdzībai.
Vietnē "YouTube" publicēts video ar nosaukumu "Latvijā krīze, cilvēki panikā", kurā apkopoti vairāki sociālo mediju ieraksti par augstiem elektrības rēķiniem, filmētiem daudzdzīvokļu mājas balkoniem un tualetes apmeklējuma Centrālajā stacijā sadārdzinājumu. Šis video, kas ievietots "YouTube" 12. decembrī, jau ir sasniedzis gandrīz 32 tūkstošus skatījumu. Tajā ietverts arī kāda sociālo mediju lietotāja viedoklis par ierēdniecības atalgojumu.
"Vēlos, lai visi apvienojas un beidzot parādītu, kurš strādā kuram – mēs viņiem vai viņi mums. Un beidzot sāktos [ierēdniecības – red.] samazināšana. Nevienā valstī pasaulē gandrīz puse budžeta neaiziet algām ierēdniecībai, gandrīz puse valsts gada budžeta aiziet algām ierēdniecībai, bet viss pārējais visiem pārējiem. Protams, ka naudas nebūs ar tādām apetītēm. Starp citu [Martins] Gauss saņem lielāku algu nekā ASV prezidents. Kāpēc tā pēkšņi? Man ir aizdomas, vai tas vispār nav kukulis?" teikts video.
Video teiktais par ierēdniecības atalgojumu nav taisnība.
2025. gadā valsts budžeta izdevumi plānoti 17,1 miljarda eiro apmērā. Finanšu ministrija "Delfi Bizness" norāda, ka 2025. gadā valsts budžeta izdevumi atlīdzībām tiek plānoti 1,967 miljardu eiro apmērā jeb 11,5% no kopējiem valsts izdevumiem. No tiem 1,946 miljardi eiro paredzēti pamatbudžetam, kur 1,862 miljardi eiro ir atlīdzības izdevumi, kas saistīti ar valsts pamatfunkciju īstenošanu.
Finanšu ministrijā uzsver, ka ievērojama daļa šo izdevumu tiek novirzīta darbiniekiem dažādās nozarēs. 60% no valsts budžeta izdevumiem, kas paredzēti atlīdzībām, tiek piešķirti:
iekšlietu jomai – policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem,
aizsardzības jomai – karavīriem un zemessargiem,
tieslietu sistēmai – tiesnešiem un ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem,
veselības aprūpes sektoram – neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.
Līdz ar to nevar apgalvot, ka visi atlīdzības izdevumi būtu paredzēti tikai ierēdņu algām.
Savukārt nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums tiešām ir lielāks nekā ASV prezidentam. Gausa alga "airBaltic" 2023. gadā bija 828 942 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2023. gadu. Turpretim ASV prezidenta kopējā darba samaksa, tas ir, alga un citi izdevumi, gadā sasniedz 569 000 dolāru (aptuveni 546 000 eiro).
"Delfi Bizness" 2023. gadā skaidroja, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu vadības atalgojums tiek notiekts atbilstoši likumam par mēneša atlīdzības maksimālo apmēru. Taču šis likums uz "airBaltic" valdes atalgošanu neattiecas, jo valsts vai pašvaldība nav vienīgais šo uzņēmumu īpašnieks. 2,03% uzņēmuma akciju pieder finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1".
Vairāk variet lasīt "Delfi Bizness" rakstā: Infografika: No desmitiem tūkstošu līdz miljonam. Cik saņem valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītāji
Konkrētais "YouTube" kanāls, kas publicējis video, izveidots nesen – 2024. gada 28. novembrī, un mēneša laikā tam jau ir gandrīz 10 tūkstoši sekotāju. Kanālā vairākas reizes dienā tiek publicēti citu sociālo mediju lietotāju video, kuros galvenokārt izteikta kritika par Ukrainas valdību.
"Delfi Bizness" mēģināja sazināties ar "YouTube" kanāla īpašnieku, izmantojot viņa "TikTok" profilu, kuram ir tāds pats nosaukums, lai noskaidrotu, kāds ir viņa mērķis, apkopojot citu sociālo mediju lietotāju video. Tomēr atbildi līdz raksta publicēšanai saņemt neizdevās.
Satura projektu līdzfinansē Vācijas Federatīvā Republika konkursa par noturīgumu un medijpratības veicināšanu 2024. gada ietvaros. Par saturu atbild AS "DELFI".