Baltiju pielīdzina pat nacistiskajai Vācijai: svaigākie vēstījumi Krievijas propagandā  (11)

2024. gada noslēdzošajā ceturksnī prokremlisko vietņu saturā joprojām dominēja jautājumi par Baltijas reģiona drošību, kā arī par sociālpolitiskajiem procesiem katrā Baltijas valstī. Gada nogalei raksturīgie atskati uz gada norisēm ir klātesoši ar ierasti dramatiskiem un pārspīlētiem vēstījumiem.

Nerimstoties Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, arīdzan 2024. gada noslēdzošajā ceturksnī viens no visaktīvāk apspriestajiem tematiem prokremlisko vietņu saturā bija Baltijas valstu centieni stiprināt savas drošības un aizsardzības spējas, protams, ar krietnu devu prokremlisko uzsvaru. Piemēram, Baltijas valstu centieni modernizēt savas spējas "tiek norakstīti" ar domu, ka tā esot vien vējā izmesta nauda, kurai neesot it nekādas ietekmes uz vietējo ekonomiku.

Lai vēstījumu padarītu sensacionālāku, Baltijas valstu retoriku pat mēģina pielīdzināt nacistiskās Vācijas retorikai, tā mēģinot netieši vilkt paralēles. Saprotams, tiek arī izvirzīta spekulācija, ka ar Rietumu uzņēmumiem noslēgtie "bezjēdzīgie" līgumi saturot arī koruptīvas shēmas.

Lai paspilgtinātu iedomāto bezjēdzību, tiek izcelts, ka Baltijas valstis pat tērējot savu naudu, lai iegādātos tehniku, kas uzreiz tiek nodota Ukrainai, respektīvi, Baltijas valstu politiskā vadība "bezjēdzīgi" izputinot savas valstis un pat negūstot no tā nekādu skaidru labumu. Līdz ar to arī tiek uzsvērts, ka bruņojuma iegāde radot saspīlējumu reģionā un padarot Baltijas valstu militāros objektus par mērķiem Krievijas militārajā plānošanā, attiecīgi šādi centieni esot pilnīgi "bezjēdzīgi".¹

Tiesa, nedaudz atšķirīgu naratīvu uztur arī Baltkrievijas pārstāvji, piemēram, Baltkrievijas deputāts izteicies, ka Baltijas valstu pozīcijas jautājumos par robežas stiprināšanu un iebraukšanas ierobežojumiem esot deklaratīvas un būtībā "bezjēdzīgas".² Interesanti, ka saspīlējuma radīšana tiek pārmesta pat uzņēmējiem, kuru centieni atbalstīt Ukrainu tiek attiecināti uz kara kurināšanu.³

Arīdzan Ukrainas kara kontekstā tiek skaidri mēģināts atbalstīt Krievijas ārpolitisko pozīciju. Tiek skaidrots, ka tādas ar Krieviju draudzīgas lielvaras kā Ķīnas Tautas Republika un Indija atbalstot Krievijas pozīciju un iestājoties par miermīlīgu Ukrainas kara noregulēšanu. Tiek uzsvērts, ka pat Rietumos, kuri esot izraisījuši karu (!), sākot nostiprināties skaidrība, ka karš esot nonācis strupceļā un to turpināt esot riskanti. Attiecīgi karš pašlaik esot izdevīgs tikai Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, kuram tas esot pavēris iespēju izlaupīt savu valsti ar tādu nežēlību, kādu neesot praktizējuši pat kolonizatori. Taču pat uz rietumvalstīs it kā dominējošo gatavību rast pragmatisku risinājumu, proti, sadarboties ar Krieviju, Baltijas valstis spītīgi atbildot ar saspīlējuma pastiprināšanu un Ukrainas politisku atbalstīšanu, neskatoties uz to, ka tām kā reģiona valstīm nāktos pirmajām saskarties ar lielāka mēroga konflikta izraisītajām sekām.⁴

Baltijas valstis tiek izceltas kā negatīvais piemērs arī uz G20 samita fona. Tiek akcentēts, ka globālo lielvaru uzmanības centrā esot miers globālā mērogā, taču Baltijas valstis, kuras esot iesprūdušas pagātnē, turpinot iestāties par militarizāciju, Ukrainas atbalstīšanu un Krievijas provocēšanu.⁵ No tā arī tiek izvirzīts secinājums, ka iemesls tam esot Baltijas valstu nespējīgo politiķu centieni noturēties savos amatos ar histērijas palīdzību, lai tādā veidā atliktu neizdevīgo jautājumu uzdošanu, kā arī nacionālās elites centieni koruptīvos veidos "apgūt" palielināto finansējumu aizsardzībai un drošībai.⁶

Lai radītu viedokļu dažādību ēterā, atšķirīgu skaidrojumu piedāvājis Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta priekšnieks Sergejs Nariškins. Viņš dalījies ar savu profesionālo viedokli un skaidrojis, ka pie "notiekošā" esot vainojami Rietumu specdienesti. Proti, to mērķis esot destabilizēt Krieviju un panākt tās režīma maiņu, kā instrumentu izmantojot Ukrainu līdz pat pēdējam ukrainim, vēlāk cīnīties liekot arī Baltijas valstīm kopā ar citām Austrumeiropas valstīm un pat Vācijai. Rietumvalstu, respektīvi, ASV un Lielbritānijas, uzdevums esot panākt reģiona valstu politisko, ekonomisko, vēsturisko un sociālo saišu saraušanu ar Krieviju.⁷

Tikmēr Baltkrievijas valsts kontrolētie mediji izplata tēzi, ka Baltijas valstis un Ukraina neesot patiesi suverēnas un brīvas valstis. Tā vietā tām nākoties pakļauties "no augšas" uzspiestai rusofobijai un antibaltkrieviskiem noskaņojumiem, lai tādā veidā kurinātu rietumvalstīm izdevīgus konfliktus un atliktu globālās sistēmas pārmaiņas, kas nebūtu izdevīgas rietumvalstīm. Saprotams, šādā kontekstā tiek spekulēts, ka karš Ukrainā ilgšot līdz "pēdējam ukrainim" tieši rietumvalstu interesēs.⁸

Tas noved pie jau ierastā vēstījuma, proti, ka rietumvalstis, galvenokārt ASV, mērķtiecīgi veicinot mūsu reģiona militarizāciju, pretēji Maskavas un Minskas vēlmēm un iebildumiem, uz ko abas valstis esot spiestas atbildēt, piemēram, pielietojot un pēc tam Baltkrievijas teritorijā izvietojot vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti "Orešņik". Taču pat par spīti tam Baltijas valstis turpinot būt agresīvas, lai gan ideja, ka NATO varētu atbildēt uz hipotētisku Krievijas uzbrukumu Lietuvai, tiek pozicionēta kā būtībā nereāla. Tāpēc lietderīgāk būtu mācīties no Gruzijas un atteikties no neprātīgām avantūrām.⁹

Gruzijas piemērs netiek piesaukts nejauši. Baltijas valstīm tiek pārmesti ilgstoši centieni iejaukties Gruzijas iekšlietās, lai panāktu Gruzijas pakļaušanos globālistu interesēm, upurējot savas nacionālās intereses. Attiecīgi Gruzijas politisko uzskatu maiņa 2024. gadā tiek pasniegta kā nacionāli orientēta, pretēji rietumvalstu un Baltijas valstu vēlmēm šķelt Gruzijas un Krievijas attiecības. Attiecīgi Baltijas valstu paustais atbalsts Gruzijas politiskajai opozīcijai un protestētājiem tiek interpretēts kā daļa no pūliņiem kūdīt uz antikrieviskumu pašā Gruzijā.¹⁰

Otrs aktuālais temats gada noslēgumā bija jau ierastais jautājums par Krievijas centieniem aizsargāt krieviski runājošos Baltijas valstīs. Prokremliskās vietnes uzsver, ka rusofobija Baltijas valstīs esot īpaši aktivizējusies pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, piemēram, Baltijas valstīm mērķtiecīgi samazinot krievu valodas klātbūtni to izglītības sistēmās. To papildinot faktiskas raganu medības, kā piemēru piesaucot vairākus indivīdus, kuri apsūdzēti spiegošanā Krievijas labā.

Kontekstam tiek arī uzsvērts, ka pagājušā gada decembrī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja par pretenzijas izvirzīšanu saistībā ar Starptautiskās konvencijas par jebkādas rasu diskriminācijas izskaušanu pārkāpšanu. Kā potenciālais skaidrojums tiek piedāvāti vietējās elites centieni izmantot iekšējā ienaidnieka ideju, lai novērstu sabiedrības uzmanību no aktuālajiem jautājumiem. Tiesa, netiek aizmirsts par Briseles vai Vašingtonas garo roku. Tiek spekulēts, ka vēršanās pret krieviski runājošajiem esot daļa no centieniem viņus izolēt no lēmumu pieņemšanai nepieciešamajām diskusijām, lai tādā veidā saglabātu Baltijas valstu pretkrievisko ārpolitisko kursu.¹¹

Tēmas paspilgtināšanai tiek izmantots cilvēkstāsts, atsaucoties uz Krievijā dzīvojošo žurnālistu un politiķi Andreju Mamikinu. Viņš dalās ar viedokli, ka Baltijas valstīs cietumsods vai pat sliktāks liktenis sagaida katru, kurš uzdrošinās kritizēt valstu vadības vai paust alternatīvu viedokli, kas nesakrīt ar valdošo. Uz šī pamata tiekot īstenotas nežēlīgas represijas kā pret indivīdiem, tā pret juridiskām personām, mēģinot attīrīt informatīvo un publisko telpu no ikviena neizdevīgā. Tā visa mērķis esot faktiski veikt smadzeņu skalošanu iedzīvotājiem, mērķtiecīgi liedzot tiem pieeju jebkādai atšķirīgai informācijai.¹²

Līdz ar to tiek veidots vēstījums, ka Baltijas valstis tiecoties likvidēt it visu krievisko, pat izmantojot fizisku izrēķināšanos, neskatoties uz salīdzinoši lielo krieviski runājošo īpatsvaru. Šī tematiskā līnija sasaucas ar vairākiem Krievijas un Baltkrievijas vēstījumiem par dzīves kvalitāti citviet. Piemēram, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenka izteicies, ka esot nepieciešams saglabāt cilvēku saites, tāpēc Baltkrievijas durvis vienmēr būšot vaļā.¹³

Minētās tēmas, lai arī nekādi nav uzskatāmas par jaunām un iepriekš neredzētām, tieši saskan ar Krievijas un Baltkrievijas pašreizējām ārpolitiskajām interesēm. Mūsu reģiona drošības un aizsardzības jautājumi allaž ir bijuši aktuāli abām austrumu kaimiņvalstīm, taču pašreizējos apstākļos iegūst paaugstinātu ievērību, jo iezīmē konsekventu politiskās domas nostiprināšanos mūsu reģionā, proti, ka ar Krieviju un Baltkrieviju pašreizējā formā sadarbība nav iespējama. Vēl jo vairāk, Rietumu sabiedroto klātbūtne Baltijas reģionā apliecina mūsu partneru politisko klātbūtni, kas attiecīgi samazina rīcības brīvību Krievijai un Baltkrievijai.

Abu valstu jau ilgstoši praktizētā taktika ir mēģināt novelt atbildību no sevis, aizbildinoties ar lozungu, ka abas valstis esot nevainīgas un neko sliktu neesot darījušas. No tā izriet arguments, ka rietumvalstis esot vainīgas pie situācijas saasināšanās mūsu reģionā, kā arī Ukrainā. Līdz ar to vietējai auditorijai tiek mēģināts pasniegt divus savstarpēji papildinošus vēstījumus. No vienas puses, tiek mēģināts radīt iespaidu, ka investīcijas drošībā un aizsardzībā esot bezjēdzīgas ne tikai politiski, bet arī praktiski – tās tiekot veiktas uz parasto iedzīvotāju rēķina – un daudz lietderīgāk būtu tos pašus līdzekļus izlietot citiem mērķiem. To reizumis arī papildina komentāri, ka mūsu drošības pastiprināšana radot vairāk draudu nekā drošības, piemēram, padarot mūs par mērķiem.

No otras puses, ar šādiem vēstījumiem tiek mēģināts radīt iespaidu, ka šādas darbības neesot mūsu pašu interesēs un tās tiekot veiktas rietumvalstu, visbiežāk ASV, interesēs. Tāpēc ir zīmīgi, ka vairākās publikācijās cita starpā vēstīts, ka arī PSRS pirms vairāk nekā 30 gadiem naivi uzticējās ASV, ka tās nepieļaušot NATO izplešanos uz austrumiem, taču tika nodota.

Neskatoties uz to, ka leģendu par apņemšanos neuzņemt jaunas dalībvalstis NATO ir noraidījis pats Mihails Gorbačovs, tādā veidā tiek kultivēts viedoklis, ka notiekošais ir svešu kungu interesēs. Tā vietā mums būtu lietderīgāk saprast, ka tērēt laiku, naudu un enerģiju drošības stiprināšanā ir izšķērdīgi un vērtīgāk būtu mainīt mūsu attieksmi pret Krieviju un Baltkrieviju labu kaimiņattiecību vārdā. Tas sasaucas ar naratīvu, ka "patiesībā" Rietumos neviens īsti neesot gatavs vai ieinteresēts par mums iestāties – tā vietā mēs esot tikai lielgabalu gaļa, kura pati vēl to īsti neapzinās.

Šie vēstījumi saskan ar reizēm novērojamajām norādēm uz Gruziju, kuras pielaidīgā attieksme pret Krieviju tiek tieši interpretēta kā nacionāli izdevīga un Gruzijas interesēm atbilstoša. Tādā veidā tiek norādīts, ka arī mums derētu apsvērt līdzīgus soļus, jo no tā būtu lielāks labums.

Tiesa, daļā vēstījumu arī uzsvērta kontrastējoša vēsts, proti, saspīlējuma iemesls esot pašas Baltijas valstis. To īpaši uzsver Krievijas pēdējā laikā aktīvie vēstījumi par to, ka globālā kopiena, respektīvi, Āzija, Āfrika un Dienvidamerika, esot Krievijas pusē, vismaz, ciktāl tas ir attiecināms uz Ukrainas karu, un šis valstu kopums iestājoties par miermīlīgu un diplomātisku kara atrisinājumu. Uz šāda fona tiek uzsvērts, ka Baltijas valstis un daļa rietumvalstu savā būtībā esot agresīvas un cenšoties par katru cenu paildzināt karu, neskatoties ne tikai uz globālo noskaņojumu, bet arī pašas Ukrainas ciešanām.

Šie vēstījumi ir ļoti nozīmīgi, jo caur tiem Krievija mēģina radīt iespaidu, ka esot par mieru un draudzīgām attiecībām, kā arī, akcentējot savus sabiedrotos, tā demonstrē, ka nav starptautiski izolēta un ka tai esot sabiedrotie, kuri pat veidojot vairākumu globālā mērogā. Galvenais šāda vēstījuma mērķis ir novērst uzmanību no tā, ka Krievija ir galvenais reģionālā saspīlējuma avots un tā ir tieši atbildīga par karu Ukrainā.

Tādā veidā tiek veidots informatīvais fons, saskaņā ar kuru gan kara sākšanās, gan tā turpināšanās esot Rietumu vaina un atbildība, un šis vēstījums ir spējīgs sasniegt dzirdīgas ausis no Austrumeiropas attālākos reģionos. Reģionālā līmenī vēstījuma uzdevums ir vājināt rietumvalstu pozīcijas un atbalstu Ukrainai, lai tādā veidā radītu atbalstu mieram par katru cenu, ignorējot to, ka Ukraina ir upuris un miers par katru cenu nav izdevīgs nedz Ukrainai, nedz reģionam, nedz starptautiskajai sistēmai kopumā, jo nesoda Krievijas agresiju.

Runājot par Krievijas pārmetumiem Baltijas valstīm par krieviski runājošo "represijām", svarīgi saprast Krievijas rīcības motīvus. Krievijas politiskajā redzējumā krievi, krieviski runājošie un ikviens, kurš sevi jebkādā veidā asociē ar Krieviju, tiek uzskatīts par ārpolitisku instrumentu. Šādu personu uzdevums, no Krievijas pozīcijām raugoties, ir pārstāvēt Krievijas intereses ārpus tās robežām, lai lobētu Krievijas pozīciju un iestātos par tās mērķu sasniegšanu, tai skaitā slēptos veidos. Lai nodrošinātu šādas pieejas īstenošanu ilgtermiņā, Krievijai ir absolūti kritiska nepieciešamība saglabāt šo cilvēku sasaisti ar Krieviju caur, piemēram, valodas klātbūtni sabiedrībā, vēstures jautājumu aktualizēšanu un dažādu sociālo rituālu uzturēšanu, lai neļautu sasaistei ar Krieviju vājināties.

Taču visu trīs Baltijas valstu politika, it īpaši kopš 2022. gada 24. februāra, ir vērsta uz Krievijas ietekmes mazināšanu un savas patstāvības, tostarp drošības, stiprināšanu. Baltijas valstu pieņemto lēmumu mērķis ir veicināt integrāciju, sava kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un mazināt Krievijai pieejamās ietekmes sviras. Raugoties no Kremļa skatpunkta, sabiedrības integrācija tiešā veidā apdraud Krievijas spējas izmantot sabiedrības daļas savās interesēs, jo mazinās to sasaiste ar Krieviju vai vēlme tai palīdzēt. Šādā kontekstā jāuzsver, ka pašas Krievijas ārpolitika ir gana izteiksmīga antireklāma Krievijas pārstāvētajām vērtībām. Attiecīgi savas ietekmes saglabāšanai Krievija tiecas veidot ažiotāžu un radīt iespaidu par raganu medībām un bez vainas vainīgajiem, piemēram, spiegošanā, radot iespaidu, ka vēršanās pret šīm personām notiekot tikai tāpēc, ka tās esot krievi, runājot krieviski vai kā citādi esot saistītas ar Krieviju.

Tāpēc šos vēstījumus arī caurvij idejas par to, ka šie cilvēki esot tikai vēlējušies saglabāt labas un pragmatiskas attiecības ar Krieviju, par ko viņi tagad tiekot tiesāti, reizēm pat burtiski. Līdz ar to Krievija un arī Baltkrievija cenšas radīt priekšstatu, ka iestājas par saviem "tautiešiem" Baltijas valstīs un aizsargās to intereses, piemēram, kritizējot pieņemtos lēmumus vai pat draudot uzsākt starptautiskas tiesvedības. Tas ir signāls, ka savējie netiekot aizmirsti, lai saglabātu viņu sasaisti ar Krieviju vai Baltkrieviju.

Kopumā jānorāda, ka šie piemēri izgaismo Krievijai un Baltkrievijai raksturīgo reaktivitāti. Proti, vēstījumi ir tieši pieskaņoti vietējām norisēm un tajos uzsvērti mēģināts nomelnot un noniecināt jebkādas Baltijas valstu darbības kā bezjēdzīgas vai pat kaitnieciskas, kam tiek pretnostatīti Krievijas un Baltkrievijas it kā labvēlīgie nodomi un atvērtība. Krieviju tiek mēģināts pozicionēt kā vienu no globālā vairākuma, kas iestājoties par mieru un progresu, kamēr Baltijas valstis kopā ar daļu rietumvalstu tiek atainotas kā iesprūdušas laikā un telpā. Retorikas mērķis ir novērst uzmanību no Krievijas agresijas un panākt piekrišanu Krievijas vēlmēm un prasībām, kuras nav savietojamas ar mieru Eiropas kontinentā.

1 Святослав Князев, "Власти стран Балтии усиливают милитаризацию за счет своих граждан", Rubaltic.ru, skat. 18.01.2025, pieejams: http://web.archive.org/web/20241116041800/https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20241020-vlasti-stran-baltii-usilivayut-militarizatsiyu-za-schet-svoikh-grazhdan/

2 Baltnews, "Минусодин: как Латвия проявляет враждебность к РФ и Белоруссии", skat. 20.01.2025, pieejams: https://baltnews.com/V_Latvii/20241118/1026384132/Minus-odin-kak-Latviya-proyavlyaet-vrazhdebnost-k-RF-i-Belorussii.html

3 Baltnews, "Как в Латвии псевдомиротворцы разжигают конфликт на Украине", skat. 20.01.2025, pieejams: https://baltnews.com/V_Latvii/20241031/1026374843/Kak-v-Latvii-psevdomirotvortsy-usilivayut-konflikt-na-Ukraine.html

4 Святослав Князев, "Зачем прибалтийские лидеры провоцируют международную напряженность", skat. 18.01.2025, pieejams: http://web.archive.org/web/20241102045957/https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20241029-zachem-pribaltiyskie-lidery-provotsiruyut-mezhdunarodnuyu-napryazhennost/

5 Святослав Князев, "Почему страны Балтиии дут против формирующегося мирового большинства?", Rubaltic.ru, skat. 19.01.2025, pieejams: https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20241127-pochemu-strany-baltii-idut-protiv-formiruyushchegosya-mirovogo-bolshinstva/

6 Святослав Князев, "Зачем прибалтийские лидеры провоцируют международную напряженность", Rubaltic.ru, skat. 18.01.2025, pieejams: http://web.archive.org/web/20241102045957/https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20241029-zachem-pribaltiyskie-lidery-provotsiruyut-mezhdunarodnuyu-napryazhennost/

7 Rubaltic.ru, ""Заставить сражаться прибалтов и восточноевропейцев": Нарышкин раскрыл план Запада", skat. 21.01.2025, pieejams: https://www.rubaltic.ru/news/10122024-zastavit-srazhatsya-pribaltov-i-vostochnoevropeytsev-naryshkin-raskryl-plan-zapada/

8 Belta.by, ""Промывают мозги населению". Как НАТО пытается избежать создания нового миропорядка, рассказал журналист", skat. 21.01.2025, pieejams: https://belta.by/society/view/promyvajut-mozgi-naseleniju-kak-nato-pytaetsja-izbezhat-sozdanija-novogo-miroporjadka-rasskazal-677882-2024/

9 Андрей Локтионов, "Польша и Прибалтика подставляют себя под ракетный удар", Rubaltic.ru, skat. 21.01.2025, pieejams: https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20241219-polsha-i-pribaltika-podstavlyayut-sebya-pod-raketnyy-udar/

10 Андрей Локтионов, "Власти стран Балтии решили стать кураторами Грузии", Rubaltic.ru, skat. 21.01.2025, pieejams: https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20241214-vlasti-stran-baltii-reshili-stat-kuratorami-gruzii/

11 Александр Андреев, ""Год усиления репрессий". Чем запомнился 2024 год в странах Балтии?", Rubaltic.ru, skat. 22.01.2025, pieejams: https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20250102-god-usileniya-repressiy-chem-zapomnilsya-2024-god-v-stranakh-baltii/

12 Святослав Князев, "Латвийский журналист Мамыкин рассказал о репрессиях властей Латвии в информационной сфере", Rubaltic.ru, skat. 21.01.2025, https://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/20241121-latviyskiy-zhurnalist-mamykin-rasskazal-o-repressiyakh-vlastey-latvii-v-informatsionnoy-sfere/

13 Rubaltic.ru, "Лукашенко заявил, что Беларусь открыта для жителей Латвии", skat. 21.01.2025, pieejams: https://www.rubaltic.ru/news/18112024-lukashenko-zayavil-chto-belarus-otkryta-dlya-zhiteley-latvii/

Faktu pārbaudi līdzfinansē Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO). "Delfi" ir EDMO ietvaros radītā Baltijas Iesaistes centra cīņai pret informācijas traucējumiem (BECID) līdzdibinātājs.