Latvijas bokseris Mairis Briedis februārī pievērsis uzmanību kāda mākslas darba liktenim – viņš savās sociālo tīklu platformās publicējis nezināmas izcelsmes video, kurā redzama apsnigusi skulptūra "Homo Democraticus". Video apgalvots, ka tam iztērēti 100 000 eiro nodokļu naudas, taču tas neatbilst patiesībai, noskaidroja "Delfi".
"Reku tā Pārdaugavas miskaste par 100 štukām, kas bija Daugavā, tagad mētājas tepat, Mārupē. Lūdzu, mūsu nodokļu nauda!" pauž video autors. Briedis to publicējis savā "Facebook" profilā un dalās atmiņās, kā šis "briesmonis" pilsētas centrā "biedējis bērnus", bet tagad "mētājas kaut kur pamestā vietā". "Lūk, kā tiek tērēta Rīgas nauda. Paši spriediet, paši domājiet!" pauž sportists.
Ar Brieža ierakstu dalījušies teju 1000 cilvēku, tam ir vairāki simti komentāru. Tāpat kā iepriekš, sportists neatsaucās uz "Delfi" mēģinājumiem ar viņu sazināties, lai noskaidrotu video autoru un uzdotu papildu jautājumus par viņa apgalvojumiem.
Skulptūra "Homo Democraticus" ir mākslinieka Donata Mockus darbs, kas tas tapis Tēlniecības Kvadriennālē Rīgā 2020. gadā – kvadriennāle ir mākslas festivāls, kas notiek reizi četros gados galvaspilsētā.
No putuplasta veidotais ķermenis ar galvu un 14 rokām kāju vietā simbolizē domu par kropļotu demokrātijas redzējumu – tā ir monstrs, par kuru pārvēršas visi ievēlētie tautas pārstāvji, domājot tikai par savu labumu un raušot peļņu sev, aizmirstot tautu, kas to ir ievēlējusi. Plānotā kustība un progress tiek aizstāts ar neveiklu, nekoordinētu mīņāšanos uz vietas.
Skulptūra 2020. gada rudenī novietota uz viena no dzelzceļa tilta balstiem pār Daugavu un tur stāvēja apmēram gadu.
Festivāla kuratore Kristiāna Kārkliņa portālam "Delfi" skaidroja, ka 2020. gada festivālā kopumā Rīgā izstādīti 12 mākslas objekti, un to izmaksas kopumā bijušas aptuveni 54 000 eiro, no kuriem 30 000 bija Rīgas domes projektu konkursa finansējums, pārējais – Valsts Kultūrkapitāla fonda nauda. Daļa darbu tapuši no materiāliem, ko ziedojuši kvadriennāles atbalstītāji.
Visi mākslas darbi izstādīti īstermiņā uz festivāla laiku un tie ir pašu mākslinieku nevis festivāla rīkotāju īpašums. Autori pēc festivāla patur iespējas rīkoties ar šiem darbiem, kā vēlas, jo kvadriennāles veidotājiem nav iespējams tiem nodrošināt ilgtermiņa izstādīšanu, tāpat to veidošanā ne vienmēr izmantoti ilgnoturīgi materiāli.
Apgalvojums, ka "Homo Democraticus" mētājas "kaut kur pamestā vietā" nav līdz galam korekts – tas novietots pie Mockus darbnīcas Mārupē, piebilda Kārkliņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!