Kremļa propagandas kanālos februāra nogalē uzvirmojuši vēstījumi par strauju attieksmes maiņu pret agresorvalsti Krieviju Ukrainā – ukraiņi ne tikai gribot, lai karš drīzumā beidzas un Ukraina pilnībā iekļautos Krievijas sastāvā; kāds ukraiņu producents savukārt apgalvo, ka ukraiņi Krieviju uzlūkojot kā "paradīzes vietu zemes virsū". Oficiālās iedzīvotāju aptaujas Ukrainā gan liecina par pretējo, savukārt eksperti norāda, ka šādi, realitātei pilnīgi pretēji vēstījumi par noskaņojumu Ukrainā, Kremļa propagandas kanālos tiek "pārstrādāti" ar zināmu regularitāti.
Šonedēļ Krievijas medijos plaši cirkulē video ar it kā gūstā padevušos Ukrainas armijas karavīru Aleksandru Visocki, kurš stāsta, ka "daudzi ļoti vēlas, lai visa Ukraina tiktu iekļauta Krievijas Federācijas sastāvā". Viņš apgalvo, ka 30 gadu laikā kopš neatkarības atgūšanas valstī nekas neesot mainījies, nekādas jaunas fabrikas vai rūpnīcas neesot uzbūvētas, bet vecās brūkot vai tiekot izpārdotas. Gūsteknis arī iebilst pret padomju pieminekļu iznīcināšanu un pauž, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem būtu jādodas uz Kijivu, lai izbeigtu šo "konfliktu".
Tāpat propagandas portālos plaši cirkulē ukraiņu izcelsmes producenta Jurija Bardaša apgalvojumi, ka ukraiņi esot sākuši saprast, ka Krievija ir "paradīzes vieta zemes virsū", daudzi patrioti esot vīlušies savā valstī un mēģinot nokļūt Krievijā. Bardašs novembrī pieņēmis Krievijas pilsonību.
Šie apgalvojumi ir klajā pretrunā iedzīvotāju viedoklim Ukrainā. "Kiyiv Independent", kas ir Ukrainas lielākais neatkarīgais ziņu medijs angļu valodā, regulāri publicē sabiedriskās domas aptaujas par dažādiem tematiem Ukrainā. Tās liecina, ka sabiedrība ir nogurusi no kara - salīdzinot ar situāciju pirms trim gadiem, pērn novembra beigās veiktā aptaujā redzams, ka pieaudzis ukraiņu skaits, kas vēlas kara iespējami drīzu izbeigšanu sarunu ceļā. Vienlaikus 91% ukraiņu ir pret sarunām, kuras notiek bez Ukrainas dalības.
Taču vēlme pēc miera nenozīmē, ka ukraiņi iemīlējuši agresoru, kas jau trīs gadus diendienā nogalina tūkstošiem ukraiņu karavīru un civiliedzīvotāju, nolīdzina pilsētas līdz ar zemi un mērķtiecīgi iznīcina kritisko infrastruktūru. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka negatīva attieksme pret krieviem Ukrainā saglabājas nemainīgi augsta. Novembrī negatīvu vai ļoti negatīvu attieksmi pret Krievijas iedzīvotājiem pauduši 74% ukraiņu. Kijivā šis īpatsvars sasniedz pat 82%, bet valsts austrumos ir nedaudz zemāks nekā vidēji. Aptuveni 20% pauduši neitrālu attieksmi pret krieviem, un tikai 4% pauduši pozitīvu attieksmi pret krieviem.
Jūlijā Kijivas Starptautiskā socioloģijas institūta veiktā aptaujā ukraiņiem lūgts nosaukt vārdus, kas viņiem ienāk prātā, dzirdot vārdu "Krievija", un 94% respondentu atbildējuši ar vārdiem, kuriem ir negatīva pieskaņa, piemēram, "agresors", "ienaidnieks", "slepkava", "nāve", "naids" un "okupants".
Ārpolitikas pētnieks, politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs portālam "Delfi" skaidroja, ka ukraiņi ir noguruši no kara, iedzīvotāju pretošanās garu nomāc milzīgas ikdienas grūtības – trūkst elektrības, siltuma. Tāpēc pieaug pieprasījums pēc miera, taču tas nenozīmē, ka ukraiņi vēlas padoties, viņš uzsver. Kremļa meli par ukraiņiem, kas atbalsta Krieviju, nav jaunums – šādi vēstījumi jau gadiem ilgi ik pa laikam tiek "otrreiz pārstrādāti" propagandas kanālos, lai radītu viedokli, ka Ukrainā pie varas ir "fašisti", kas apspiež iedzīvotājus un nereprezentē "īstos ukraiņus". Šādu vēstījumu mērķis ir saduļķot informatīvo telpu, lai ar šādu "alternatīvo stāstu" palīdzību samulsinātu un pārliecinātu, ka patiesība ir vidusceļš starp realitāti un Kremļa meliem. "Notikumi mainās, bet galvenie vēstījumi nemainās – lai kas notiktu, tie atkārtojas," piebilst Hiršs. Līdzīgu stratēģiju Kremļa propagandas aparāts piekopj arī par citām valstīm, tai skaitā Latviju.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākais eksperts Mārtiņš Pundors skaidro - šādi materiāli primāri paredzēti iekšējai auditorijai, jo publicēti nacionālo ziņu aģentūru kanālos, bet tie noteikti atrastu dzirdīgas ausis arī ārpus Krievijas. "Nevaram uzticēties kā ziņu avotam nevienam Krievijas kanālam. Vienmēr jāvērtē kritiski un jāskatās plašākā kontekstā," uzsver eksperts, norādot, ka šādu vēstījumu izplatīšana jāvērtē līdz ar atsevišķu līderu paziņojumiem par pieeju, lai izbeigtu Krievijas agresiju Ukrainā. "Protams, Krievijai šāds scenārijs būtu interesants, lai atkoptos no absolūti neveiksmīgā pilna mēroga iebrukuma un atjaunotu militāra trieciena jaudas, tādēļ šādi naratīvi varētu tikt izmantoti, lai sāktu stāstus par to, ka Krievija panākusi iebrukuma mērķus. Secinājumus par to varēsim izdarīt vēlāk, vērtējot turpmāko komunikāciju," vērtē Pundors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!