Faktu pārbaude: vai sejas maskas ir bezjēdzīgas un izraisa hipoksiju  (124)

Ieraksts nav konkrētā "Facebook" lietotāja oriģinālsaturs, bet gan tulkots no angļu valodas, un tā autors ir kāds Rasels Blejloks (Russell Blaylock). Blejloks ir ārsts, vairs nepraktizējošs neiroķirurgs un vairāku grāmatu autors, taču būtiskākais – daļa Blejloka uzskatu un apgalvojumu jau krietni pirms Covid-19 pandēmijas bijuši, maigi izsakoties, visai tālu no zinātniskā konsensa.

Tostarp Blejloks vēstījis par vakcīnas bīstamību 2009. gada tā sauktās cūku gripas pandēmijas laikā. Blejloks brīdināja, ka vakcīna pret šo vīrusu ir "viena no bīstamākajām, kādas jebkad izgudrotas", pamatojot to ar konkrēta vakcīnas sastāvā esoša adjuvanta bīstamību. Pirmkārt, Blejloks savus apgalvojumus bija balstījis uz pamatīgi kritizēta un nekvalitatīva pētījuma secinājumiem, otrkārt – minētajās vakcīnās nemaz konkrētā adjuvanta nebija. Par to vairāk šeit.

Tāpat Blejloks, piemēram, saistījis aspartāmu (mākslīgo saldinātāju) ar autoimūno saslimšanu – izkaisītās sklerozes un sarkanās vilkēdes –, kā arī smadzeņu audzēju "epidēmisku" pieaugumu. Arī šie apgalvojumi nav gluži ar stingru zinātnisku pamatojumu. Blejloks arī biedējis ar mononātrija glutamāta bīstamību. Gan ASV, gan Eiropā šī pārtikas piedeva – garšas pastiprinātājs – atzīta par drošu.

Rezumējot – ieraksta par masku bīstamību autors Rasels Blejloks ir alternatīvās medicīnas advokāts un naturopāts, autors tādām grāmatām kā, piemēram, "Dabiskas stratēģijas vēža pacientam" un līdzīgām. Šo informāciju "liekam aiz auss", bet nenošausim vēstnesi – ķeramies klāt pašam vēstījumam.

Ieraksta citāti ieslīpināti, tajos saglabāta oriģinālā rakstība.

"Līdz ar tā sauktās jaunā koronavīrusa pandēmijas iestāšanos mēs esam pieredzējuši vairākas medicīniskās prakses, kurām ir neliels vai vispār nav zinātnisks atbalsts attiecībā uz šīs infekcijas izplatības samazināšanu. Viens no šiem pasākumiem ir sejas masku valkāšana – vai nu ķirurģiska tipa maska, bandana vai N95 respiratora maska."

"Neliels vai nav zinātniska atbalsta" nav pilnībā patiess apgalvojums. Kaut ar SARS-CoV-2 un tā izplatīšanās mehānismi tik tiešām nav izpētīti krustu šķērsu un no visiem galiem, jo vīruss ir jauns, tomēr ir pētījumi, kas apliecina – sejas aizsargmaskas lietošana sabiedriskās vietās, īpaši iekštelpās (veikalos, sabiedriskajā transportā), var būt viens no faktoriem vīrusa izplatības ierobežošanai. Pagaidām daudzi pētījumi vēl ir pirmsdrukas fāzē (nav recenzēti), bet ieskata gūšanai dažus vari lasīt šeit, šeit, šeit un šeit, iesākumam.

Nē, sejas maskas nav panaceja. Nē, parastas auduma maskas tevi, visticamāk, nepasargās no inficēšanās, bet N95 respiratorus atstāsim riska grupām, kam tās vajadzīgas pienākumu pildīšanai – medicīnas personālam. Taču sejas maskām var būt ļoti būtiska nozīme gadījumos, ja persona pati nezina, ka jau ir inficējusies – vai nu slimība norit asimptomātiski, vai pirmie simptomi vēl nav parādījušies – sejas maskas lietošana var palīdzēt to neizplatīt tālāk citiem.

Atbildot uz apgalvojumu par zinātniska atbalsta trūkumu, protams, var strīdēties par to, ko nozīmē "zinātnisks atbalsts", jo pavisam skaidra zinātniskā konsensa šajā jautājumā pagaidām tiešām nav, taču skaidrs, ka šī lieta tiek pētīta, un ir gana daudz indikāciju, ka konkrētās situācijās kombinācijā ar citu drošības pasākumu ievērošanu arī aizsargmaska var būt viens no faktoriem, kas samazina risku inficēties vai izplatīt slimību.

"Tikai ļoti neliels skaits cilvēku ir pakļauti potenciāli nopietnam infekcijas iznākuma riskam," apgalvots ierakstā. Citā vietā minēts: "Tas, ka šis vīruss ir relatīvi labdabīga infekcija lielākajai daļai iedzīvotāju un ka lielākā daļa riska grupu arī izdzīvo no infekcijas slimības un epidemioloģiskā viedokļa, ļaujot vīrusam izplatīties caur veselīgāko iedzīvotāju populāciju, mēs sasniegsim vispārējo imunitātes līmeni diezgan ātri, kas ātri izbeigs šo pandēmiju un novērsīs atgriešanos nākamajā ziemā."

"Ir arvien vairāk pierādījumu tam, ka ārstēšanas protokols, ko Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC) ir izdevis ārstu ārstēšanai, galvenokārt intubācija un ventilatora lietošana, var būt ievērojami veicinājis augsto nāves gadījumu skaitu šiem izvēlētajiem indivīdiem."

Nav skaidrs, uz kādiem pierādījumiem balstīts šis apgalvojums, taču, iespējams, tas saistīts ar iepriekš šad tad izskanējušajām ziņām, ka mirusi liela daļa Covid-19 pacientu, kuriem bija veikta intubācija un kuriem elpot palīdzēja plaušu ventilatori. Ja augstāk minētais apgalvojums tiešām balstīts uz šādu argumentāciju, tad jāuzsver konteksta nozīme.

Proti, pacienti pie plaušu ventilatoriem tiek "pieslēgti" tieši tāpēc, ka jau ir kritiski smagā stāvoklī. Likumsakarīgi, ka pat ar augsta līmeņa aprūpi un mākslīgo elpināšanu kritiski smagos gadījumos pacienta izredzes izdzīvot ir mazākas nekā tiem Covid-19 pacientiem, kam slimība norit tik viegli, ka intubācija nav nepieciešama. Turklāt pētījums, kas rezultējās skaļos virsrakstos ar pamatdomu "88% pie ventilatoriem "pieslēgto" Covid-19 pacientu mirst" bija ar metodoloģiskām nepilnībām (pārāk īsu novērojumu un mazu datu kopu, kā arī datu apkopojumu tikai par tiem pie ventilatoriem "pieslēgtajiem", kuri vai nu atveseļojušies vai nomiruši, bet ne tiem, kas īsajā pētījuma norises laikā bija atlabšanas procesā).

"Tas ir nepareizs pieņēmums, ka par katru cenu izvairīties no intubācijas kaut kādā veidā glābs dzīvības," "PolitiFact" komentē klīniskās medicīnas profesors Ričards Savels, piebilstot, ka neviens pacients nevēlas, lai viņa stāvoklis kļūtu tik smags, ka nepieciešama intubācija, taču ja tā tomēr notiek, plaušu ventilators var būt pacienta labākās izredzes izdzīvot.

Tālāk ierakstā, kurā citēta tulkota Blejloka publikācija, vēstīts: "Attiecībā uz zinātnisko atbalstu sejas maskas lietošanai, nesen veikta rūpīga literatūras pārbaude, kurā tika analizēti 17 no labākajiem pētījumiem, secināja, ka "Nevienā no pētījumiem nav konstatēta pārliecinoša saistība starp maskas/respiratora lietošanu un aizsardzību pret gripas infekciju."

Te pierādās, ka allaž der aplūkot oriģinālavotu. Ja kāda persona cenšas aizstāvēt kādu savu iepriekš noteiktu pieņēmumu, reizēm raksturīgi, ka no kāda informācijas kopuma tiek atlasīti pieņēmumu apstiprinoši argumenti, bet uz pārējiem "tiek pievērtas acis" (tā saucamais "cherry picking").

Arī šajā gadījumā pētījumā, uz kuru atsaucas Blejloks, tiešām rakstīts tā, kā tulkotajā versijā, taču turpat minēts arī, ka "astoņos no deviņiem retrospektīvajiem novērojumiem secināts, ka maskas un/vai respiratora lietošana ir neatkarīgi saistīta ar samazinātu SARS risku."

Tāpat arī būtiska ir daļa par to, ka maskas jāprot lietot pareizi, tostarp pareizi uzvilkt un novilkt. Tiesa, arī Blejloka citētajā pārskatā norādīts, ka daļa no aplūkotajiem pētījumiem bijuši ar visai mazu izlasi vai citām metodoloģiskām nepilnībām.

"Neinficētiem cilvēkiem nevajag valkāt masku. Kad cilvēkam ir TB, viņi valkā masku, nevis visi neinficētie."

Tā ir tiesa, ka lielākā jēga no maskas valkāšanas ir nevis pasargāt sevi, bet pasargāt citus. Taču būtiski pievērst uzmanību apgalvojumam, ka varam masku nenēsāt, ja neesam inficējušies, jo āķis ir tajā, ka daļā gadījumu slimība var noritēt asimptomātiski vai jau inficēti, bet presimptomātiski (simptomi vēl nav parādījušies), taču jau potenciāli bīstami apkārtējiem. Tāpēc apgalvojums, ka maska sabiedriskās vietās ir lieka, ja neesi inficēts, neiztur kritiku – tu vari nezināt, vai esi inficēts. Gadījumā, ja esi (pozitīvs testa rezultāts) vai parādījušies simptomi, jebkurā gadījumā jāpaliek mājās.

Tālāk ierakstā iztirzāta N95 respiratoru bīstamība, atsaucoties uz pētījumu par veselības aprūpes darbinieku pieredzi un masku ilgstošas lietošanas saistību ar galvassāpēm. Aptuveni trešdaļai no pētījumā iesaistītajiem mediķiem jau pirms nosacījuma obligāti lietot aizsargbrilles un aizsargmaskas bija sūdzības par galvassāpēm, bet daļai aizsarglīdzekļu lietojums esot izraisījis galvassāpes. Tulkotajā Blejloka ierakstā apgalvots – kaut gan maskas un briļļu stiprinājuma siksnu radītais spiediens var būt traucējošs, cēlonis galvassāpēm esot hipoksija vai hiperkapnija.

"Lai gan siksnas un spiediens no maskas var būt traucējošs, lielākā daļa pierādījumu norāda uz hipoksiju un/vai hiperkapniju kā cēloni. Tas ir, skābekļa līmeņa samazināšanās (hipoksija) vai C02 līmeņa paaugstināšanās (hiperkapnija) asinīs."

Tālāk minēts: "Lai gan lielākā daļa piekrīt, ka N95 maska var izraisīt nozīmīgu hipoksiju un hiperkapniju, citā ķirurģisko masku pētījumā konstatēja ievērojamu skābekļa samazināšanos asinīs."

Fakts – elpot gaisu, kur ir būtiski paaugstināts oglekļa dioksīda daudzums, ir bīstami. Taču nav patiesība, ka pareizi lietoti aizsarglīdzekļi izraisa hipoksiju vai hiperkapniju. Tāpēc nē – lielākā daļa nepiekrīt, ka pareizi lietota N95 maska novedīs pie nozīmīgas hipoksijas un hiperkapnijas. Šos apgalvojumus pārbaudījuši un par maldinošiem vai daļēji maldinošiem atzinuši arī AFP un "Reuters" faktu pārbaudītāji.

Ja, tādus profesionālas klases aizsarglīdzekļus kā N95 respiratoru lietošana ilglaicīgi noteikti nav diez ko komfortabla, taču šie aizsarglīdzekļi ražoti, ņemot vērā visus apsvērumus un riska faktorus. Tieši tāpēc ir noteikts, cik ilgi ieteicams vienā piegājienā lietot N95 respiratoru. Visbiežāk minētais skaitlis ir astoņas stundas nepārtrauktas lietošanas vai lietošanas ar īsiem pārtraukumiem.

"N95 maskas nevajadzētu valkāt ilgāk par septiņām stundām. Ķirurģiskās maskas vajadzētu lietot īsāku laika periodu. Abas ir tālu no tā, lai radītu hipoksijas riskus," ziņu aģentūrai AFP komentē veselības aprūpes politikas profesors Klaudio Mendezs.

Savukārt tiem, kas lieto aptiekā nopērkamās maskas vai auduma aizsargmaskas, no hipoksijas un hiperkapnijas diez vai ir jābaidās vispār.

"Oglekļa dioksīds lēnām uzkrāsies maskā, taču tā līmenis būs tāds, ko lielākā daļa cilvēku spēj tolerēt. Dažiem var būt galvassāpes, bet, visticamāk, tomēr nebūs simptomu, kas parasti novērojami pie daudz lielāka oglekļa dioksīda līmeņa. Nēsāt masku var būt nekomfortabli dažādu iemeslu dēļ, tostarp jutīguma pret oglekļa dioksīdu dēļ, un cilvēkam gribēsies masku noņemt, bet ir ļoti maza iespēja, ka maskas nēsāšana izraisīs hiperkapniju," ziņu aģentūrai "Reuters" skaidro ASV Slimību kontroles un profilakses centra pārstāvis.

Tiesa, cilvēkiem, kuriem jau ir citas elpceļu saslimšanas vai problēmas, pēc ilgstošas masku lietošanas var rasties zināms diskomforts.

Valsts Darba inspekcija "Campus" norādīja, ka šobrīd nav saņemtas sūdzības, kas saistītas ar aizsarglīdzekļu lietojumu darba vietās.

Rezumējot – sejas maskas, īpaši ja lietotas nepareizi un pēc nēsāšanas saņurcītas kabatā, tad lietotas atkal, un tā tālāk, protams, nav nekāda sudraba lode, kas vienīgā palīdz ierobežot vīrusa izplatību. Taču tās arī nav bezjēdzīgas un bīstamas, kā mēģināts apgalvot ierakstā. Masku lietošanai jābūt pārdomātai un kontekstā ar citiem drošības pasākumiem – jā, neviens nespiež nēsāt masku, dodoties pārgājienā pa mežu ar ģimeni, taču tādās publiskās vietās kā sabiedriskais transports (kur masku lietošana šobrīd Latvijā ir obligāta), sejas maska var pasargāt apkārtējos, ja esi inficējies un par to nezini. Ir pētījumi un modeļi, kas liecina, ka slēgtās telpās patogēni aerosolā var gaisā "uzkavēties" pat vairākas minūtes. Maska nenodrošina 100% aizsardzību, bet tā ir labāka nekā nekas. Un nē – sejas maskas pareiza lietošana hipoksiju neizraisīs.