Delfi foto misc. - 75455
Foto: LETA
Pret Latviju un tās valstiskumu vērstajā propagandā un dezinformācijā bieži izskan vispārēji un nekonkrēti pārmetumi, kas balstās, piemēram, emocionāli sakāpinātā brīvā tirgus ekonomikas un demokrātiskās pārvaldes sistēmas kritikā, kurai var būt maz sakara ar reāliem faktiem vai specifiski Latviju. Šoreiz pievēršamies video ar skaļu nosaukumu "Latviju sagrābusi finanšu mafija. Iedzīvotāji ceļ trauksmi!". Tajā izskan pat tādi apgalvojumi, ka "Latvija virzās uz savu galu" un "agonē".

Par minētā video apriti kanālā "YouTube" "Atmaskots.lv" komandu informēja kāds uzmanīgs "Delfi" lasītājs. Video publicēts pavisam nesen – šī gada maijā, bet jau sasniedzis vairāk nekā 15 tūkstošus skatījumu.

"Parazīti Latviju jau gandrīz pavisam apēduši. Baltiju sagrābusi cionistu finanšu mafija. Baltieši, tāpat kā visi citi, viņiem ir sveši, tāpēc viņi bez sirdsapziņas pārmetumiem aplaupa un iznīcina iedzīvotājus un teritoriju," sazvērestības teoriju cienīgā manierē vēsta video ievads.

Kā top skaidrs tālāk, ierakstā izmantotas pārdomas, kuras 2017. gadā portālā "Pietiek.com" pauda ceļotājs un bijušais uzņēmējs Ainārs Kadišs. "Valsts – bende!" – ar tādu lozungu viņš 2019. gadā uzsāka savu badastreiku pie Ministru kabineta ēkas.

Ekrānuzņēmums no "Youtube"

Kādēļ šīs vienas personas domas izceltas kā Latvijas realitātes atspoguļojums un gandrīz vārds vārdā iztulkotas krievu valodā, un motivējušas kanālu "News Today" tās pārpublicēt? Skaidrojam šajā rakstā.

Jo es mīlu valsti, bet bez maksas...


2019. gada februārī Ainārs Kadišs uzsāka badastreiku. Viņš uzcēla telti pie Ministru kabineta ēkas un aicināja šajā protesta akcijā piedalīties visus, kurus, kā pats norādīja, satrauc "valsts izmiršana, Valsts ieņēmuma dienesta (VID) genocīds kā darbība un perversiju propaganda".

Pats par VID "terora upuri" Kadišs kļuva gadu iepriekš, nesamaksājot kapitāla pieauguma nodokli par mantotas zemes pārdošanu. Zaudējot valsts nodevu 9000 eiro apmērā un protestējot, viņš klāstīja savu neapmierinātību ar valsts varu.

Ar likumu nepildīšanas sekām Kadišs bija iepazinies jau izsenis, liecina portāla LSM publicēta informācija. Savulaik, nemaksājot alimentus par sava bērna uzturēšanu, kā arī fiziskas ietekmēšanas dēļ viņš saņēmis tuvošanās aizliegumu ģimenei.

Kadiša 2017. gadā portālā "Pietiek.com" publicēto rakstu pēc trim gadiem, 2020. gadā, iztulkoja un ierakstīja Krievijā veidots "YouTube" kanāls "News Today". Tajā kā lielākais bieds sabiedrībai ar dažādiem epitetiem tiek raksturots kapitālisms un no tā izrietošā brīvā tirgus ekonomika, demokrātija un Rietumu vērtības.

Video tiek uzsvērts, ka Latvijas valdība uzsākusi "atklātu karu pret tautu"."Tradicionālās" Latvijas reliģijas, kas ietver dievbijību, nomainījusi "akla naudas" ticība. Savukārt visi, kas nepārstāv autora paustos uzskatus un atbalsta kapitālisma realizāciju Latvijā, "ir akli un stulbi cilvēki".

Kadišs norāda, ka ir noguris no savas valsts, tādēļ gaida tās galu, uz ko Latvija, viņaprāt, pārliecinoši virzās.

Jāatzīst, ka Kadišs nav vienīgais, kurš pareģo valsts pastāvēšanas beigas. Latvijas uzņēmējs un politiķis Juris Žuravļovs maija vidū sniedza interviju Krievijas finansētajai un vadītajai informatīvajai telpai "Sputnik". Viņš apgalvoja, ka Latvija pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi par pārlieku atslābinātu tirgus ekonomiku un šobrīd nespēj virzīt patstāvīgu ekonomiskās attīstības stratēģiju. Respektīvi, Latvijas valsts vairs nespējot nodrošināt neatkarīgu ekonomikas funkcionēšanu. Žuravļovs paredz, ka šis gadsimts atnesīs pārmaiņas un Latvijas iekļaušanos vienotā Eirāzijas ģeopolitiskajā telpā. Šobrīd tajā atrodas Krievija un citas Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) dalībvalstis.

Ekrānuzņēmums no "Sputniknews"

Jāpiebilst, ka grūti būtu prognozēt šīs sadarbības potenciālu, ņemot vērā, ka EES gada kopējais kapitāls veido vien 0,01% no tā, ko piedāvā Eiropas Savienība. Salīdzinot ar citām starptautiskajām organizācijām, EES budžets 2019. gadā bija piecas reizes mazāks par Āfrikas Savienības budžetu.

Kapitālisms un sociālisms ir divas fundamentālas sistēmas, kuras palīdz izprast valstu ekonomisko darbību. To lielākā atšķirība slēpjas valsts kompetencē, kur sociālismā, salīdzinot ar kapitālismu, valsts iejaukšanās vēriens ir ļoti plašs.

Kadiša un Žuravļova paustās domas liecina, ka abi ir kapitālisma pretinieki. No viņu teiktā secināms, ka Latviju spētu glābt tās iekļaušanās citādā ekonomiskajā modelī, kas pieprasa lielāku valsts iejaukšanos ekonomiskajā darbībā. Latvijai patiesībā tāds iespējamais modelis nav svešs – to sauc par sociālismu. Kadišs savā rakstā norāda, ka pat padomju vara nav bijusi tik vardarbīga pret savas valsts iedzīvotājiem. PSRS represiju upurus un nogalinātos viņš nepiemin.

Jāpiebilst, ka abas ekonomikas sistēmas – kapitālisms un sociālisms – pieprasa aktīvu nodokļu maksāšanu, sociālisms nereti pat vēl augstākas nodevas jeb lielāku individuālo ieguldījumu

Bijušais uzņēmējs uzskata, ka Latvijas dabas kapitālam un ekonomikai ir jātiek realizētai centralizēti, caur valsti un tautu, nevis par labu "naudas zuteņu turētājiem". Žuravļovs šo domu papildina, norādot, ka vērtīgākie valsts aktīvi vēl joprojām atrodas valsts rokās, bet pareģo, ka pastāvošā valdība, lai optimizētu krīzes izraisītos izdevumus, kā arī lai dzēstu valsts parādu, nodos privatizācijai pašus pelnošākos ekonomikas atzarus.

Jāpiebilst, ka abas ekonomikas sistēmas – kapitālisms un sociālisms – pieprasa aktīvu nodokļu maksāšanu, sociālisms nereti pat vēl augstākas nodevas jeb lielāku individuālo ieguldījumu, lai kopējā ekonomika progresētu un veicinātu sociālās politikas attīstību. Turklāt sociālismā valsts budžetam jābūt lielākam, lai nodrošinātu vienlīdzīgu finanšu pārdales mehānismu – vienlīdzīgus ienākumus un atbalstu ikvienam.

Kadiša ideoloģijā un paša darbībā ir saskatāmas izteiktas pretrunas. Zinot, ka valsts progresivitāte balstās uz tās iedzīvotāju kontribūciju, bijušais uzņēmējs bija atteicies sniegt pienesumu valsts budžetā, nemaksājot kapitāla ienākumu nodokli, turklāt ar savu publikāciju un protesta akciju lieku reizi devis iespēju nonievāt Latviju Krievijas informatīvajai telpā.

Demoralizācija un demokrātisko vērtību graušana


Kādēļ Krievijas "YouTube" kanālam ir interese ierakstīt un publicēt Latvijas valsti noniecinošu video, kura virsraksts apgalvo, ka "Latviju ir pārņēmusi mafija"? Kādēļ saturs atspoguļo trīs gadus senas, bet ideoloģiskas un pret kapitālismu vērstas Aināra Kadiša 2017. gada idejas?

Domājams, šī informācija ir tikusi izmantota, nevis lai atbalstītu Kadišu, bet gan veicinātu vispārīgu sabiedrības pretestību pret pastāvošo ekonomisko sistēmu un valsts varu. No tā izriet, ka šīs informācijas galvenais uzdevums ir demoralizēt un graut demokrātiskās vērtības, kā arī veicināt atsevišķu grupu naidīgumu pret citu sabiedrības daļu.

Jānorāda, ka šāda rakstura publikācijas izmanto visas autoritārās valstis, lai manipulētu ar citu valstu sabiedrisko domu. Šāda informācija – video, audio un teksta formāta – tiek izplatīta dažādās pasaules malās, jo īpaši valstīs, kurās autoritāru pārvaldes sistēmu nomainījusi demokrātija. Mērķis ir sašūpot jauno demokrātiju, kamēr tā vēl nav līdz galam nostabilizējusies.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Latvijā demokrātija ir jau iesakņojusies un tās ilgtspēja nodrošina līdzsvarotu kapitālisma ekonomikas darbību. Ekonomiskās brīvības indeksā starp visām pasaules valstīm Latvija ierindojas 32. vietā, iegūstot 71,9 punktus no 100 iespējamiem.

Šie dati liecina, ka valsts pārvaldes nemainība liek pamatu veiksmīgai kapitālisma darbībai, kā arī nodrošina tā tālāku attīstību un uzraudzību. Nereti kapitālismu pavada neveselīga konkurence vai nevienlīdzīgs resursu sadalījums, bet Latvijā tiek veicināti ekonomikas līdzsvarošanas mehānismi, kam jāierobežo šīs patvaļīgās iespējas. Mūsu valstī ar to nodarbojas tiesas instances, kuru uzdevums ir izvērtēt un sodīt konkurētspējīgumu mazinošas darbības, korupcijas skandālus un darbības, kas vērstas pret valsts pamatnostādnēm.

Lai gan sociālismu Krievijā nomainīja kapitālisms, šīs valsts izpratne par brīvo tirgu un ekonomikas mehānismu krietni atšķiras no tā, kā to uztver citur pasaulē un Latvijā. Krievijā bāzētā "YouTube" kanāla publicētā informācija ir izdevīgs veids, kā uz citu valstu rēķina leģitimizēt un pilnvarot sevis realizēto varu, parādot, ka "nekur nav tik labi kā mājās".

Autoritāras valstis, izmantojot internetu un medijus, cenšas paplašināt savu varu ārpus to teritoriālajām robežām, bet mūsu kopējais uzdevums ir to nepieļaut

Kopš Vladimira Putina nākšanas pie varas Krievijā 1999. gadā, salīdzinot ar visām citām pasaules pilsētām, Maskavu apdzīvo lielākais miljardieru īpatsvars – nozīmīga valsts kapitāla daļa koncentrējas vien dažu indivīdu rokās. Tas norāda uz zemo konkurenci un augsto korupciju valstī.

Tad jau ir tā, ka tieši Krievijas valdība kalpo "naudas zuteņu turētājiem". Savukārt valstij piederoši uzņēmumi, kuriem būtībā vajadzētu strādāt tautas interesēs, nereti tiek līdzfinansēti no Krievijas politiķu personīgā budžeta. Šādu "laipnību" nereti pavada manipulācijas individuālu interešu virzīšanai valsts pārvaldē un politikā. Krievijā netiek realizēts ne veiksmīgs kapitālisms, ne sociālisms – vienkārši tiek veicināts mehānisms, kurš nekādi nav labvēlīgs šīs valsts sabiedrībai.

Vairāki zaķi ar vienu propagandas šāvienu


Video, kurš rada drūmu Latvijas tēlu, ir propaganda, kuru kā instrumentu izmanto arī citas autoritāras pasaules valstis. Jaunais informācijas laikmets pārtop par dezinformācijas un nepatiesu ziņu laiku, kas ietekmē sabiedrības domu, atstājot spiedogu uz demokrātiju, cilvēktiesībām un likuma varu.

Daļai sabiedrības nav pieejas atklātai un uz faktiem balstītai informācijai, bieži vien tāpēc, ka ikdienas steigā nav laika pārbaudīt. Autoritāras valstis, izmantojot internetu un medijus, cenšas paplašināt savu varu ārpus to teritoriālajām robežām, bet mūsu kopējais uzdevums ir to nepieļaut.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!