Faktu pārbaude: sejas aizsargmasku valkāšana negrauj imunitāti  (45)

Daļu no ierakstā apgalvotā, piemēram, ka sejas aizsargmasku valkāšana var izraisīt hipoksiju (skābekļa deficītu audos) un hiperkapniju (paaugstinātu oglekļa dioksīda līmeni organismā) jau atspēkojām maijā publicētajā rakstā. Proti, hipoksija nedraud pat tad, ja lieto cieši piegulošos N95 respiratorus (tos gan vajadzētu lietot tikai speciālistiem un mediķiem, kas nonāk ciešā saskarsmē ar potenciāli inficētajiem), kur nu vēl, ja runa ir par parastajām higiēniskajām vai ķirurģiskajām aizsargmaskām, kas nav cieši piegulošas un ļauj elpot daudz brīvāk.

Būtiski gan ievērot pareizus personīgo aizsarglīdzekļu lietošanas principus. Tie, kas lieto N95 respiratorus, jau tos, visticamāk, zina, bet nespeciālistiem, kas vēlas pasargāt apkārtējos un nolemj publiskās vietās lietot sejas aizsargmaskas, ieteicams ievērot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadlīnijas, kuras uzskaitītas raksta sadaļā "Kā pareizi lietot sejas aizsargmasku".
Arī Veselības ministrijā (VM), atsaucoties uz PVO, "Delfi" norādīja, ka medicīnisko masku valkāšana "var būt neērta, bet problēmām ar CO2 palielinājumu vai skābekļa trūkumu nevajadzētu būt, ja tās pareizi lieto."

Jā, sejas aizsargmasku lietošana dažiem var izraisīt diskomfortu, un atsevišķos gadījumos PVO tās neiesaka lietot, piemēram, treniņa laikā vai ja runa ir par bērnu vecumā zem diviem gadiem, kura plaušas vēl nav pilnībā attīstījušās. Tāpat sejas aizsargmaskas nevajadzētu lietot cilvēkiem, kuru veselības stāvoklis ir tāds, ka elpošana ir apgrūtināta jau ikdienā. Taču pārējos gadījumos tās lietot ir droši.

Pulmonologs Deivids Hils bloga ierakstā Amerikas Plaušu asociācijas vietnē uz jautājumu, vai sejas aizsargmaskas var izraisīt hipoksiju, atbild: "Absolūti nē. Mēs slimnīcā valkājam aizsargmaskas visu dienu. Tās ir izstrādātas tā, lai caur tām varētu elpot, un nav pierādījumu par to, ka tiek samazināts skābekļa daudzums."

Maldinošu informāciju par to, ka higiēnisko vai ķirurģisko sejas aizsargmasku lietošana var izraisīt hipoksiju un hiperkapniju, atspēkojuši arī daudzi faktu pārbaudītāji pasaulē, tostarp, ziņu aģentūras AFP un Reuters, britu raidorganizācija BBC, ASV izdevums "USA Today", "Poynter" un citi.

Arī ierakstā minētais arguments, ka aizsargmaskas grauj valkātāja imunitāti un palielina uzņēmību pret jaunām slimībām, ir maldinošs.

Pulmonologs Hils skaidro, ka "nav absolūti nekādu zinātnisku pierādījumu, ka aizsargmaskas valkāšana vai fiziskā distancēšanās pavājina imūnsistēmu."

"Īsā atbilde ir – nē, tiešas saistības nav. Protams, var filozofēt par to, ka, ja jālieto aizsargmaskas, kad ir grūtāki apstākļi, pārslodze, garas darba stundas, nogurums, tas, protams, var ietekmēt veselību un pašsajūtu vispār, līdz ar to arī imunitāti, bet tiešas saistības nav," "Campus" komentē arī Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Aroda un vides medicīnas katedras asociētais profesors Ivars Vanadziņš.

Kāds ir pamatojums apgalvojumam, ka aizsargmaskas grauj imunitāti? Vienu no iespējamajiem aizsargmasku pretinieku nometnes argumentiem ieskicē izdevums "Forbes".

"Viens no argumentiem pret aizsargmaskām balstās uz hipotēzi, ka maskas liegs organismā nokļūt mikrobiem un "izaicināt" imūnsistēmu, tādējādi to padarot "slinku" un samazinot tās spēju nodrošināt ātru un spēcīgu imūnatbildi," raksta "Forbes".

Pirmkārt, lai šis piepildītos, sejas maskām būtu jāpasargā valkātājs no mikrobu nonākšanas organismā, bet zināms, ka higiēniskās un ķirurģiskās maskas šādu aizsardzību nenodrošina.
Jāatgādina, ka pamatojums valkāt aizsargmasku publiskās vietās ir nevis lai pasargātu sevi, bet lai pasargātu citus no sevis, jo aizsargmaskas palīdz daļēji ierobežot pilienu izplatīšanos vidē. Tās uzskatāmas par vēl vienu fiziskās distancēšanās slāni, un darbojas princips "mana maska pasargā tevi, tava maska pasargā mani". Tas ir jo īpaši būtiski gadījumos, kad valkātājs varbūt jau ir inficējies ar SARS-CoV-2, bet vēl nav parādījušies simptomi (presimptomātiskā stadija), vai simptomu nav (asimptomātisks) gadījums. Arī presimptomātiski un asimptomātiski cilvēki var izplatīt vīrusu tālāk.

"Maska samazina iespējamību, ka tās nēsātājs, ja viņš nezina, ka ir inficēts, inficēs citus apkārtējos cilvēkus. Inficētais runājot, klepojot, šķaudot, kopā ar sīkām siekalu daļiņām aizlidina vīrusu viena līdz divu metru attālumā," "Campus" skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis, un apstiprina: "Tieši agras slimības fāzes asimptomātiski slimnieki ļoti aktīvi izplata visus šāda veida respiratorās pārneses vīrusus. Iespējams, ka šis apgalvojums radies tāpēc, ka to konstatēt ir grūti – neviens šo transmisiju nepamana. Arī pašus simptomus ne vienmēr uzreiz pamana."

Tāpat teorija par aizsargmaskām, kas grauj imunitāti, acīmredzami pieņem, ka vienīgais veids, kā mikrobi nonāk organismā, ir caur elpceļiem, kas nav taisnība – galu galā mēs arī ēdam un dzeram, un pārtika, ja vien nav ražota ārkārtīgi sterilos apstākļos, neizbēgami satur baktērijas – gan augļi, gan dārzeņi, utt.

Taujāts par šo argumentāciju, Vanadziņš "Campus" skaidro: "Jāatceras, ka jebkurā no šiem mūsu pieminētajiem gadījumiem cilvēks masku nelieto 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā," un piebilst, ka "normālā mikroflora mums ir gan mutē, gan uz rokām, visā savā brīvajā laikā iegūstam pietiekami lielu stimulu un kairinājumu, lai imūnā reakcija būtu uzturēta pietiekamā līmenī."

"Forbes" arī norāda uz nedaudz komisku paradoksu – daļa cilvēku, kuri uzskata, ka šīs sejas aizsargmaskas ir tik efektīvas, ka liedz mikrobiem nonākt organismā un tādējādi pakāpeniski novājina imunitāti, vienlaikus tomēr nav efektīvas aizsardzībai pret SARS-CoV-2.
Mītu, ka sejas masku nēsāšana grauj imunitāti, atspēkojuši arī, piemēram, "Reuters" un "USA Today" faktu pārbaudītāji.

Lai no sejas aizsargmaskas būtu jēga un tu kaut daļēji pasargātu apkārtējos, vienlaikus neapdraudot sevi, tā jālieto pareizi. PVO izstrādājusi īsu vadlīniju sarakstu ar labās un sliktās prakses piemēriem.

Ko darīt, ja izlem publiskās vietās valkāt aizsargmasku:

- rūpīgi nomazgā rokas, izmantojot arī ziepes, pirms aiztiec sejas aizsargmasku;
- turot masku aiz stiprinājumiem, vizuāli pārbaudi, vai maska nav netīra un/vai bojāta;
- uzvelc masku, sakārtojot to tā, lai tā pēc iespējas labāk un ciešāk piegultu sejai;
- maskai jānosedz gan deguns, gan mute, gan arī zods;
- kad maska uzvilkta, bez vajadzības tai nepieskaries;
- pirms maskas novilkšanas rūpīgi nomazgā rokas, izmantojot arī ziepes;
- novelc masku, turot to aiz stiprinājumiem;
- ja maska ir vairākkārt izmantojamā, uzglabā to aiztaisāmā plastmasas maisiņā;
- no maisiņa masku jāizņem, turot to aiz stiprinājumiem;
- atkārtoti izmantojamās maskas mazgā vismaz reizi dienā karstā ūdenī, izmantojot ziepes vai speciālos līdzekļus;
- arī pēc maskas novilkšanas nomazgā rokas.

Ko nedarīt, ja izlem publiskās vietās valkāt aizsargmasku:

- nelieto masku, kas izskatās bojāta vai netīra;
- nevalkā masku, kas tev neder – ir par lielu, par mazu, pārāk vaļīga;
- nevalkā masku tā, ka tā nenosedz degunu;
- nenovelc masku, ja tuvāk par vienu metru ir atrodas citi cilvēki;
- neizmanto tādas maskas, kuras būtiski apgrūtina elpošanu;
- nekādā gadījumā neļauj izmantot savu masku citiem vai neizmanto citu cilvēku lietotu masku.