Dezinformatori: Latvijā 'ierobežo krievus', Eiropā – austrumeiropiešus  (150)

Covid-19 pandēmija iezīmēja jaunu mediju dienaskārtību – visu pasauli pāršalca ziņas par vīrusa izplatības gaitu, un kopējais iedzīvotāju noskaņojums izmainījās. Valsts pārvalde bija, un joprojām daļēji ir spiesta darboties krīzes apstākļos, kas nozīmē, ka relatīvi īsā laika periodā tiek pieņemta virkne lēmumu, turklāt nestandarta apstākļos, kas automātiski pakļauti īpaši vērīgai sabiedrības vērtēšanai. Rezultātā, šie lēmumi, kas ieviesa krasas izmaiņas ikviena dzīvē, acīmredzot nebija līdz galam izprotami un pieņemami visām sabiedrības grupām.

Tā ir pateicīga vide, lai dezinformatoru pūliņi, norādot uz konkrētiem gadījumiem, un to, cik "neizdevusies ir Latvija" ar "neefektīvo valdību" priekšgalā, sekmētos panākumiem. Īpaši situācijā, kad noris izmaiņas visā pasaulē, bet to sekas jūt ikviens. Tas veido klimatu, kurā it kā vieglāk pakļauties provokācijām.

Dezinformatori to steidz izmantot. Tā, piemēram, interneta ziņu portāls "VZ.ru" šajā sakarā nācis klajā ar virsrakstu – Baltijas valstis pandēmiju izmanto kā vēl vienu no iemesliem, lai īstenotu rusofobisku politiku.

Tajā uzsvērts, ka pat koronavīrusa izplatības laikā Baltijas valstīs tiek īstenota izteikta "pret-Kremli" vērsta politika, izplatot "it kā Baltijas valstu valdības" ziņojumu par to, ka "krievi ar koronavīrusu inficējas biežāk nekā latvieši".

Lai apgalvojumu leģimitizētu, Latvijas kontekstā piesaukts bijušais Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs no "Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK", kas sociālajā vietnē "Twitter" dalījies ar savām pārdomām par to, ka vīrusa izplatība un tas, vai tiks ievēroti piesardzības pasākumi, lielā mērā atkarīgs no informācijas telpas, kurā cilvēki dzīvo. Viņaprāt, kamēr Krievijā nebūs izsludināts ārkārtas stāvoklis (aprīlis, 2020.), ir risks, ka tādos mikrorajonos kā Imanta, kuros dzīvo salīdzinoši augsts krievvalodīgo skaits, cilvēki var nezināt par Latvijā aktuālajiem un valdības izsludinātajiem piesardzības pasākumiem.

Jāatzīmē, ka šo konkrēto, "VZ.ru" izplatīto rakstu viltus ziņu plūsmu uzraugošā platforma "euvsdisinfo.eu" piefiksējusi ātri vien pēc tā publicēšanas, skaidrojot, ka šis ir klasisks piemērs, kurā novērojami centieni iedarboties uz krievu valodā runājošo auditoriju ārvalstīs. Tajā pašā laikā, nevarētu teikt, ka Covid-19 elements izmantots kā pamatojums rakstam – drīzāk tiek atkārtots Kremļa izplatītais vēstījums par visur Eiropā it kā esošo rusofobi ju, sajaucot visu vienā, tostarp arī Covid-19.

Krievvalodīgo apspiešana ir viens no izplatītākajiem naratīviem dezinformācijas kontekstā, tomēr var secināt, ka arī dezinformatoriem jādomā par to, kā būt daļai no ziņu dienaskārtības, sajaucot to kopā ar aktualitātēm un veidojot selektīvi izlasītu faktu pārbagātību. Tas ne vienmēr ir faktoloģiski nepareizi, tomēr ļoti tendenciozi un virspusīgi, lasītājam liekot vienā teikumā lasīt mulsinoši daudz informācijas – par tēmām, kas savā starpā saistītas tikai pastarpināti.

Lai ietekmētu sabiedrisko domu, jācenšas radīt sajūta, ka valdošā vara rīkojas nepietiekami labi un ne pārāk saimnieciski, nedomājot par iedzīvotāju interesēm. Lielisks piemērs dezinformatoru rokās ir Eiropas Savienība (ES), uzsverot to, ka, piemēram Baltijas valstis nemitīgi tiek izmantotas, novedot to ekonomikas vēl dziļākā bedrē. Mūsu "veiksmes stāsts" tiek attiecināts arī uz Baltkrieviju – tai tuvinoties ar Rietumiem, valsts ekonomikas pilnīga sagrāve esot pat vēl ticamāks scenārijs nekā Latvijas gadījumā.

Tā, piemēram, Vācijas RT izplatīta ziņa par to, ka Eiropas Austrumi: Baltijas valstis, Ukraina un Baltkrievija apzināti tiek veidotas par "nabadzības zonu". Ar mērķi: Eiropas rietumos nodrošināt piekļuvi lētam darbaspēkam un noieta tirgum savām ražotajām precēm.

Ziņojuma mērķis ir šķelt ES, izplatot ziņu par to, ka jau gadiem ilgi Baltijas valstu, tostarp Latvijas tirgus, veidots tā, lai "izdabātu" Rietumeiropas vajadzībām – eksportējot lēto darbaspēku uz citām ES valstīm. Arī Ukraina integrēta līdzīgā modelī, savukārt, Baltkrievija, cenšoties tuvināties ar ES un Rietumiem, var sagaidīt to pašu: pilnīgu valsts izmantošanu, bankrotu sēriju ražošanas nozarē un ekonomiskas sagrāvi kopumā.

Skaidrs, ka mērķis ir pievērst uzmanību tam, kas notiek Baltkrievijā, pesimistiskā stilā vēstot par to, kas notiks ar baltkrievu tautu, ja tie pat apsvērs domu par integrāciju Rietumu virzienā. Arī šajā piemērā var novērot to, ka izplatāmās ziņas tiek apvienotas, cenšoties it kā nošaut vairākus zaķus ar vienu šāvienu: diskreditēt ES, veidot apokaliptisku sajūtu par Baltijas valstīm un Ukrainu, kā arī it kā "brīdināt" Baltkrieviju par to, kas viņus varētu sagaidīt, saistoties ar Rietumiem.

ES ir viens no visvairāk koronavīrusa skartajiem reģioniem, tomēr ekonomikas bremzēšanās vērojama visā pasaulē, naftas tirgus cenu nostādot zemākajā punktā kopš Otrā pasaules kara. Tā ir patiesība un to izmanto arī dezinformatori – saskaņā ar "euvsdisinfo.eu" monitoringu, dezinformatīvo ziņojumu klāstā pēdējā pusgada laikā izplatīta virkne ziņu, kas akcentē ES, kā neizdevušos institūciju, gan uzsverot tās ekonomisko lejupslīdi, gan apšaubot tās dzīvotspēju un dalībvalstu savstarpējo sadarbību.

Covid-19 laikā arī Baltijas valstu kontekstā nemainīgi cirkulējušas ziņas par to, ka Baltijas valstis meklē arvien jaunus attaisnojumus, lai īstenotu "pret-Krieviju" vērstu politiku, tostarp pret krievvalodīgajiem, kā arī pret medijiem. Viscaur Eiropai izplatītas ziņas par to, ka jaunais koronavīruss varētu būt kā "pēdējā nagla ES zārkā", savukārt, kā bija novērojams ziņojumā par to, ka ES rietumvalstis apzināti pakļauj Austrumeiropu pilnīgai kontrolei, ziņojumi tiek segmentēti uz reģioniem. Latvija un pārējās Baltijas valstis šajā retorikā ir kā bieži lietots piemērs.

Tam, cik ļoti populāras sabiedrībā ir dezinformatoru ziņas, viens no priekšnoteikumiem ir kopējais noskaņojums valstī. 2020. gadā koronavīrusa izplatība ne tikai radījusi jaunas idejas dezinformatoriem "ziņu radīšanā", bet arī ietekmējusi sabiedrības noskaņojumu attiecībā pret ziņu uzņemšanu.

Tomēr, lai gan ziņas nereti tiek "iemērktas" Covid-19 mērcē, plašāk izplatāmie naratīvi, saglabājas. No vienas puses tas nav slikti, jo ir sabiedrības daļa, kurai jau izveidojusies izpratne par populārākajiem Krievijas izplatītajiem ziņojumiem, bet no otras puses – tiek nobriedināts noskaņojums, attīstot "vispārējās neapmierinātības" elementu, kad cilvēkos nostiprinās sajūta, ka valsts vara ir neefektīva. Un pie šāda stāvokļa, iespējams, vairs nešķiet tik svarīgi zināt un domāt par to, kas īsti ir ziņojuma autors, izplatītājs un ar kādu mērķi šāds vēstījums patiesībā tiek atkal un atkal atkārtots.