No ārstu rekomendācijām līdz fašisma uzplaukumam – realitātes sagrozīšana Covid-19 krīzes kontekstā  (129)

Latvija, tāpat kā citas valstis, gatavojas potenciālai krīzes situācijai saistībā ar koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 straujo izplatību. Kopā ar valdību ārstniecības speciālisti jau pavasarī, pirmā Covid-19 uzliesmojuma laikā, izveidoja rekomendējoša rakstura iniciatīvu, kurā tiek pieļauta saslimušo pacientu nodalīšana un prioritāra ārstēšana brīdī, kad pieaugs stacionēto pacientu skaits. Diemžēl par šādām izvēles situācijām ir jādomā savlaicīgi, lai nodrošinātu pēc iespējas veiksmīgāku scenāriju vīrusa izraisītās pandēmijas pārvarēšanai un saglabātu vispārējās medicīnas sistēmas darbību.

Maldinošas ziņas par šo iniciatīvu izplatīja Steidzīte Freiberga, Latvijas Nacionālās frontes priekšsēdētāja vietniece un dzejniece, portālā "Pietiek.com". Rakstā tiek pausts: "Saku – neārstēs latvieti, jo okupanti mums ir visapkārt, kur vien pagriezies – veikali ir krievvalodīgo pilni, ielas tāpat, kad aizej uz poliklīniku, dzirdi vienīgi viņus, aptiekā tas pats – un tu stāvi pacietīgi un gaidi, kad viņi nokārtos savas vajadzības. Un tas pats dominēs arī tajā ārstēšanās variantā slimnīcā, kad saslimis un slimnīcā nonācis latvietis, kuram pāri 75 gadiem, iespējams, atdos savu dzīvību šo savas zemes okupantu labā – ka tiem varbūt ir labākas spējas izdzīvot..."

Citiem vārdiem sakot, autore pati lemj, kuriem pacientiem, viņasprāt, tiks dota priekšroka, jo "okupantiem, protams, ir milzīgas spējas te izdzīvot, ko viņi ir pierādījuši, bez apstājas nekaunīgi un uzstājīgi pieprasot mūsu zemē kaut kādas savas tiesības, neņemdami vērā, ka latvieši te viņus nevēlas – to viņi nevar nesajust".

Raksts tika iztirzāts arī plašāku publiku aptverošajā Krievijas finansētajā propagandas kanālā "Sputnik". Raksta virsraksts ir "Latvijai nāksies glābt cilvēkus, pat ja tie nerunā latviešu valodā", un to apskatījuši jau vairāk nekā 3000 lasītāju. Šī raksta autors atzīst, ka nav zināms, cik politiķu un iedzīvotāju piekrīt Freibergas viedoklim, bet uzsver, ka "organisms var tikt bojāts, pat ja tā pazīmes neparādās ārpusē".

Ar šādiem apgalvojumiem raksta autors tiecas vispārināt problēmu un piedēvēt viena cilvēka viedokli lielai daļai sabiedrības, nepiedāvājot nekādu faktisku pamatojumu sabiedriskās domas aptaujas vai kādā citā formātā.

Tāpat rakstā tiek skartas ideoloģiski daudz nopietnākas it kā pastāvošas paralēles – "lai arī cik nopietns būtu Covid-19, Latvijai draud nopietnāka slimība. Tas ir nacionālisms, kas ir svarīgākā nacisma un fašisma komponente, kad vienas nācijas intereses tiek pozicionētas augstāk par citu interesēm". Citiem vārdiem sakot, Freibergas redzējums par situāciju ar pacientu iespējamu šķirošanu pēc to nacionalitātes tiek pasniegts kā draudošs indikators nacisma un fašisma attīstībai Latvijā.

Ar Covid-19 saslimušo un hospitalizēto dalīšana pēc to kopējā veselības stāvokļa, lai uzturētu slimnīcu darbību un tajā pašā laikā pēc iespējas zemāku mirstības līmeni, jau tiek praktizēta citās Eiropas valstīs. Plāns tiek piemērots vien tad, kad situācija to patiešām prasa. Kamēr veselības aprūpes sistēma spēs sniegt kvalitatīvu palīdzību visiem stacionētajiem, nekādas rekomendācijas netiks īstenotas un visiem Covid-19 pacientiem tiks sniegta palīdzība.

Latvijas valdība sadarbībā ar attiecīgajiem profesionāļiem medicīnā ir izstrādājusi šo plānu ārkārtas situācijai, kad nepieciešamā aprīkojuma varētu pietrūkt, – tad priekšroka būs tiem, kuriem gaidāma labāka dzīves kvalitāte pēc ārstēšanās. Jāatzīst, ka šāda rakstura plāni ir standarta prakse. Latvijā ir izstrādāts arī valsts katastrofu medicīnas plāns, kurš ietver potenciālu rīcības plānu vairākos līmeņos. Šī stratēģija attiecas arī uz Covid-19 izraisīto veselības krīzes situāciju, kā arī tās sekām.

Jautājums par šīs iniciatīvas diskriminējošo pusi jau tika apspriests rakstā, kurā pausts Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētās profesores Signes Mežinskas viedoklis. Publikācijā minēts, ka no bioētikas viedokļa pacientu šķirošana ir pieļaujama, taču balstoties vienīgi uz medicīniskajām indikācijām, tas ir, izslēdzot jebkādas diskriminācijas pazīmes.

Tāpat, neskatoties uz to, ka šīs rekomendācijas ir taisnīgas, tās nepieciešamības gadījumā varēs tikt apstrīdētas Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Latvija, izstrādājot šādas rekomendācijas, ir atbildīga ne vien iedzīvotāju, bet arī augstāku cilvēktiesības aizstāvošo instanču priekšā.

Tātad, ja ārkārtas situācija valstī pieprasīs ar Covid-19 saslimušo šķirošanu medicīnas iestādēs, tas netiks veikts, balstoties uz cilvēku nacionālo vai etnisko piederību. Vienīgais indikators būs cilvēka veselības stāvoklis un tā potenciāls pilnvērtīgai dzīvei pēc ārstēšanās.

Šajā rakstā minētais piemērs spilgti ilustrē vienu no dezinformatoru darbības metodēm. Krievijas finansēti un propagandu izplatoši kanāli bieži izmanto auditoriju maldinošu mehānismu, kad tie selektīvi atlasa informāciju vai vienas personas viedokli, interpretē to sev izdevīgā gaismā un pozicionē kā Latvijas realitāti. Tik radikāls viedoklis bija izdevīgs veids, lai kārtējo reizi atspoguļotu Latvijas cīņu ar krīzi kā krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminējošu pasākumu kopumu.

Covid-19 izraisītā krīze, tāpat kā jebkura cita krīze veselības jomā, cilvēkos raisa bailes un sašutumu. Tādēļ emocionālā līmenī šādi raksti, neskatoties uz to, cik patiesi vai nepatiesi tie ir, lasītājos spēj izraisīt vēl lielāku paniku. Un, kas vēl ļaunāk, sēt šaubas par jebkuriem ierobežojumiem un pasākumiem, kas tiek izstrādāti valsts līmenī, lai cīnītos ar vīrusu un parūpētos par maksimālu cilvēku labklājību krīzes apstākļos.