'Raganu medības' baltiešu gaumē? Vai Latvijā tiešām vajā krievu žurnālistus  (106)

4. decembrī tika publicēta informācija, ka Valsts drošības dienests (turpmāk tekstā – VDD) ir veicis procesuālas darbības saistībā ar prokremlisko mediju "Baltnews" un "Sputnik" iespējamo iesaisti starptautisko sankciju pārkāpumos, veicot kratīšanas un aizturot vairākas personas.

Respektīvi, abi mediji ir holdinga "Rossija segodnja" ("Россия сегодня") sastāvā, kura ģenerāldirektors un raidījuma "Nedēļas jaunumi ar Dmitriju Kiseļovu" ("Вести недели с Дмитрием Киселевым") vadītājs Dmitrijs Kiseļovs ir iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā. Viņam kā mediju holdinga "Rossija segodnja" vadītājam sankcijas tika piemērotas jau 2014. gada pavasarī par holdinga centrālo lomu Krievijas valsts propagandā ar mērķi graut Ukrainas teritoriālo integritāti un atbalstīt Krievijas spēku izvietošanu Ukrainas teritorijā.

Eiropas Savienības sankcijas arī nozīmēja iebraukšanas liegumu, kā arī viņam piederošo īpašumu iesaldēšanu, ko viņš nesekmīgi centās apstrīdēt Eiropas Savienības Vispārējā tiesā.

Spriežot pēc pieejamās informācijas, pastāv aizdomas, ka caur saistītajiem medijiem ir notikuši mēģinājumi apiet Kiseļovam piemērotās sankcijas. Uz to norādījis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, sakot, ka starp iesaistītajām personām esot notikuši pārskaitījumi, kas ir pretrunā ar sankcijām, līdz ar to pārmetumiem par vārda brīvības ierobežošanu nav vietas. Saprotams, ka šādas norises ir izraisījušas prokremlisko mediju sašutumu, raisot apsūdzības par vēršanos pret it kā nevainīgiem žurnālistiem.

Reaģējot uz notikušo, pat tikusi organizēta apaļā galda diskusija "Raganu medības: kāpēc tiek vajāti krievu žurnālisti". Vietne "Baltnews.lv" vēsta, ka vēršanās pret prokrieviskiem žurnālistiem Baltijas valstīs jau esot kļuvusi par tradīciju. Saprotams, ka jau pašā saknē tiek noliegts racionālais kodols notikušajā, proti, tiek ignorēts VDD sniegtais pamatojums. Tā vietā tiek izplatīta ideja, ka tā esot Latvijas varas iestāžu izrēķināšanās ar tiem, kuri uzdrošinās publiski paust argumentētu viedokli. Papildus tam notikušais tiek skaidrots arī plašākā kontekstā – tas esot uzbrukums krieviski runājošajiem žurnālistiem, kas sadarbojas ar Krievijas valsts medijiem. Tiek norādīts, ka šādi uzbrukumi notiekot vienlaikus vairākās frontēs, ierobežojot finansēšanas iespējas un slēdzot vietņu lapas sociālajos medijos.

Kopumā varas iestādēm tiek pārmests uzbrukums ar vienkāršu motīvu – kurš sadarbojas ar Krieviju, tas ir noziedznieks. Savukārt "Newsfront" notikušo izgaismo kā varas iestāžu mēģinājumu aizbāzt mutes tiem, kuri vairākkārt kritiski izteikušies par valstī notiekošajiem procesiem. Atsaucoties uz vienu no aizturētajām personām, notiekošā izmeklēšana pat tiek pielīdzināta gestapo rīcībai, raisot nepārprotamu priekšstatu par valsts iestāžu darbības mērķiem un principiem.

Paši žurnālisti arī piedāvā iespējamos turpmākās attīstības scenārijus. Tiek minēta nepieciešamība Krievijai jautājumu aktualizēt starptautiskajās institūcijās, kā arī biznesa attiecību pārtraukšana, lai nepieļautu sev naidīgu valstu "barošanu". Turklāt ekonomiskās sadarbības jautājums tiek īpaši izcelts.

Vietne "Imhoclub" vēsta, ka pārbaudes, kas notikušas pēc Ježova un Berijas stila represijām pret tautas ienaidniekiem, ir tikai viena epizode sistēmiskas vēršanās kampaņā pret prokrieviskiem žurnālistiem un aktīvistiem. Taču papildus tiek izvirzīts arguments, ka notikušais esot politisks turpinājums Latvijas lūgumam Krievijai izmantot Latvijas ostas preču eksportam.

Šis gadījums prokremliskajos medijos tiek izmantots, lai demonstrētu Latvijas politisko divkosību – no Krievijas faktiski tiekot prasīta nauda, lai varētu turpināt rusofobiskas aktivitātes. Attiecīgi vietne piedāvā interpretāciju, ka Krievijas ekonomisko attiecību ierobežošana ar Latviju ir likusi Latvijai vērsties pret žurnālistiem revanša nolūkos.

Šāda argumentācija iezīmē Krievijas dezinformācijai raksturīgu iezīmi – ētera piesārņošanu ar dažnedažādām interpretācijām, lai mulsinātu auditoriju. Iepriekšminētais gadījums kalpo par lielisku piemēru tam, kā dezinformāciju izplatošas vietnes cenšas bez pamatojuma sasaistīt savstarpēji nesaistītus jautājumus, lai pierādītu it kā pastāvošu cēloņsakarību. Saistību ar sankcijām noliedz arī Krievijas Ārlietu ministrija, kuras preses sekretāre Marija Zaharova notikušo nodēvējusi par sistēmisku Krievijas mediju izspiešanu no Latvijas mediju telpas, gļēvi slēpjoties aiz atrunām par sankciju pārkāpumiem. Ārlietu ministrija tāpat uzsvērusi, ka sankcijas attiecas tikai uz pašu Kiseļovu un nav nekādā mērā saistāmas ar cilvēkiem, kas sadarbojas ar viņa vadīto mediju holdingu. Tāpat norādīts, ka represijas esot brutāls demokrātisko brīvību – mediju un domas brīvības – pārkāpums.

Plašākā kontekstā vairumā publikāciju notiekošais saistīts ne tikai ar Latvijas šķietami antidemokrātiskajām tendencēm, bet ar Baltijas valstu sistemātisko pieeju. Tiek rastas paralēles ar pērn notikušo "Sputnik" Igaunijas filiāles slēgšanu, kam par pamatu kalpoja banku atteikums apkalpot "Sputnik", ņemot vērā tā saistību ar mediju holdingu "Rossijaa Segodnņa", kam piemērotas sankcijas.

Saprotams, šis gadījums tika interpretēts kā nepārprotams uzbrukums prokremliskajiem medijiem to politiskās piederības dēļ, kas tagad tiek īstenots Latvijā vēl brutālākā formā. Prokremliskie "eksperti" no Lietuvas norāda, ka līdzīgi procesi esot vērojami arī Lietuvā, līdz ar to esot jārunā par Baltijas valstu mēģinājumiem konsekventi un pat savā ziņā saliedēti iznīcināt prokrieviskos medijus, iebiedēt un izvērst represijas pret Krievijas patriotiem.

Kā jau ierasts, arī šoreiz dezinformatori neiztiek bez sazvērestības teoriju piesaukšanas, taču, pretstatā ierastajam, šoreiz plānotāji esot nevis amerikāņi, bet gan briti, kuri esot neapmierināti ar Krievijas ietekmi mūsu reģionā.

Šajā kontekstā Krievijas dezinformatoru centienu mērķis ir panākt ūdens saduļķošanu. Lai gan visas darbības ir tikušas veiktas, pamatojoties uz aizdomām par sankciju režīma pārkāpšanu, paši mediji to nepārprotami ierāmē kā pierādījumu rusofobijai un centieniem izspiest alternatīvi noskaņotus medijus no valsts mediju telpas.

Plašākā kontekstā šāda argumenta izmantošana ir sistēmiska pēdējo gadu laikā, kad ir pieaugusi starptautiskās sabiedrības pievērstā uzmanība dažādiem dezinformācijas pūliņiem. Krievija aktīvi tiecas izmantot rietumvalstu liberālās sabiedrības un mediju telpas atvērtību, lai izplatītu dezinformāciju, uzdodot to par alternatīvu informāciju.

Likumsakarīgi, ka jebkādi demokrātisku valstu mēģinājumi ierobežot dezinformācijas izplatību tiek izmantoti, lai pierādītu it kā valdošo rusofobiju, simpatizēšanu fašismam vai pat demokrātijas divkosību, atbalstot vārda brīvību vārdos, nevis darbos. Turpretī pašas Krievijas informatīvā telpā tiek strikti kontrolēta, lai aktīvi cīnītos pret Kremlim neizdevīgas un neglaimojošas objektīvas informācijas parādīšanos.

Vienlaikus šis gadījums izgaismo centienus radīt sašķeltību Latvijas un Baltijas valstu sabiedrībā. Pievēršot uzmanību dezinformācijas avotu izmantotajai valodai, problemātika tiek attiecināta ne tikai uz konkrētiem žurnālistiem vai vietnēm, bet gan vērsta pret visiem krievvalodīgajiem un krieviem.

Tādējādi tiek mēģināts pārliecināt krievvalodīgo auditoriju, ka notiekošais ir simptoms pastāvošās elites mēģinājumiem atbrīvoties no visa krieviskā, kas, neapšaubāmi, ir attiecināms uz sabiedrību kopumā. To it īpaši papildina kolorītu un emocionāli piesātinātu vārdu izvēle, notiekošo dēvējot par "raganu medībām", lai sabiedrībā provocētu emocionālu, nevis racionālu situācijas analīzi.

Par novembra dezinformācijas tendencēm klausies "Atmaskots.lv" podkāstā.