Mums Joku diena 1. aprīlī, dezinformatoriem – katru dienu  (101)

Ik dienu tiek fiksētas ziņas, kas sastāv no nepatiesiem ziņojumiem un sagrozītiem faktiem, ar mērķi apmuļķot lasītājus, vai vēl ļaunāk – tos ietekmēt vai noskaņot. Lai gan izplatāmo ziņu lauks ir plašs, tos var atpazīt pēc tajos iekļauto naratīvu atkārtošanās. Pieci pamata naratīvi, kas rodami daudzu dezinformatoru veidoto ziņu sastāvā, ir: pastāvošo vērtību apdraudēšana, suverenitātes zaudēšana, elite pret pārējo sabiedrību, nenovēršama valsts sabrukšana un nespēja funkcionēt, un humora un sarkasma elementi, kas darbojas kā viens no veiksmīgākajiem ieročiem dezinformatoru rokās. Raksta turpinājumā apskatīsim šos naratīvu konkrētos piemēros.

1. naratīvs: ticības, vērtību un tradīciju iznīcinātāji

Šogad aprīļa "joku" ziņu lentā izcēlās dezinformatoru izplatīts ziņojums par to, ka ES grasoties aizliegt Bībeli. "EurAsia Daily" portālā publicēto rakstu turpinot ar vēstījumu, ka Eiropa, ar kuru Krievija "restaurēja" attiecības 1990. gados, vairs neeksistējot. Tiek minēti tādi neargumentēti apgalvojumi kā: par krusta ķēdītes nēsāšanu ap kaklu, varot tikt atlaists no darba. Dzimumu ideoloģija Eiropā piedzīvojot uzvaras gājienu, tāpēc aizliegt Bībeli esot viens no nākamajiem soļiem, kas "it kā" esot Eiropas plānā. Publikācijas autori uzsver, – Bībele nosaka, ka radīts vīrietis un sieviete, bet ļaujot cilvēkiem "izvēlēties" savu dzimumu, un ar lēmumiem to atbalstot, esot solis, lai iznīcinātu tradīcijas, vērtības, reliģiju un ticību kā tādu.

Šāda veida dezinformācija nav nekas jauns, un ir viens no visplašāk izmantotajiem naratīviem. Tie ir centieni parādīt Rietumus kā pagrimušus, it kā totāla sabrukuma priekšā esošus un vispār pastāvošās vērtības noliedzošus. Apgalvojumi, protams, nav patiesi, tāpat kā apgalvojums daudzkārt atkārtotie vēstījumi par to, ka Rietumi, noliedzot vērtības, apdraud un vēlas iznīcināt krievu tradīcijas un ticību.

Neskatoties uz to, ka reliģijas piekopšana Eiropā piedzīvo kritumu, kā liecina "Pew Research Center" 2018. gadā veiktais pētījums, lielākā daļa rietumeiropiešu joprojām sevi identificē kā kristiešus. Saskaņā ar to, 31% rietumeiropiešu, kuri sevi identificē kā kristiešus, vismaz reizi mēnesī apmeklē reliģiskos dievkalpojumus. Tajā pašā laikā, viens no 2018. gadā veiktajiem pētījumiem atklāj, ka Krievijā vien 17% krievu sevi identificē kā pareizticīgos un vismaz vienu reizi mēnesī apmeklē baznīcu. Krievija ir ieinteresēta sevi pozicionēt kā "tradicionālo", tajā skaitā kristīgo vērtību aizsargu. Dezinformatoru mērķis ir parādīt pretstatu nolemtajiem, pārlieku liberālajiem Rietumiem un tam, ka Krievijā šāds scenārijs nav iespējams.

2. naratīvs: zaudētā suverenitāte postpadomju valstīs

Atkal un atkal atkārtojot senu joku, tas to nepadara smieklīgu, savukārt, veco melu atkārtošana nepadara tos patiesus, lai gan dezinformatoru mērķis ir tieši tāds. Kā konstatējusi viltus ziņu plūsmu uzraugošā platforma "EUvsDisinfo", raksti, kas apstrīd kādas valsts suverenitāti, kopš 2015. gada beigām fiksēti aptuveni 200 reižu. Šajā pavasarī dezinformatori ķērušies klāt Moldovas neatkarības apstrīdēšanai.

Tas ir atkārtots prokremliskais stāstījums par ārvalstu iesaistīšanos, kas ik pa laikam tiek izplatīts visās bijušajās postpadomju valstīs. Ar tā palīdzību tiek popularizēta ideja, ka šo valstu īstenotais, proeiropeiskais kurss nav vēlams un apzināts politiskais process, bet gan ASV un ES īstenotās kontroles rezultāts, kam šīs valstis it kā ir pakļautas.

Nav pierādījumu, kas dezinformatoru apgalvojumus pamatotu. Moldova ir suverēna kopš 1992. gada, kad pasludināja savu neatkarību no bijušās PSRS. Šobrīd valstij ir asociācijas līgums ar Eiropas Savienību, kas parakstīts 2014. gadā. Prokremlisko dezinformatoru mērķis ir radīt lasītājos sajūtu, ka Moldova vai kāda cita postpadomju valsts, pret kuru tiek izvērsta līdzīga dezinformatoru kampaņa, pati neizlemj savu politisko kursu, bet tā tiek ietekmēta no ASV un ES puses. Tiek integrēta arī doma, ka šīs valstis tiek piespiestas pamest Krievijas informācijas un ietekmes zonu, pašām un to sabiedrībām nemaz to nevēloties. Dezinformatori nenogurstoši atkārto naratīvu par to, ka ASV savu ietekmi un centienus – it kā vājināt Krieviju, īsteno, aktīvi izmantojot postpadomju telpu, lai gan apskatītajā un citos piemēros atspoguļojas pretējais.

3. naratīvs: slepenie politiskās elites lēmumi

Arī šopavasar dezinformatoru izplatītajos ziņojumos parādās sazvērestības teorijas, ar mērķi apstrīdēt nacionālo valdību lēmumu un pievēršoties tādu lēmumu analīzei, kas nereti nemaz nav tikuši izdarīti. Tā, piemēram, ASV, kā raksta viltus ziņu platforma "News-front.info", it kā pastāvot divas paralēlas valdības, kuru vadītāji, no vienas puses, esošais prezidents Džo Baidens, bet no otras – viceprezidente Kamala Harisa. Dezinformatori argumentē, ka Baidens apmeklē pasākumus, kuros paziņojot sliktos jaunumus, tikmēr Harisa rūpējoties par savu publisko tēlo, jo jau pavisam drīz viņa kļūšot par prezidenti, nomainot amatā Baidenu.

Īpaši sagaidāms tas esot pēc Baidena pirmās preses konferences, kurā viņš parādījis vāju sniegumu. Tā esot arī sabiedrības maldināšana, kas bijusi izplānota jau no sākta gala, Harisas pārākumam atspoguļojoties jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Turklāt, to it kā apstiprinot fakts, ka publiskajā telpā Baidens Harisu vairākkārt nosaucis par prezidenti.

Dezinformācijas mērķis ir diskreditēt jaunievēlēto ASV prezidentu. Ziņojums sastāv no elementa, kura uzdevums ir lasītājos radīt sajūtu, ka notikusi kāda slepena vienošanās, un, ka ir elites pārstāvji, kas spēj ietekmēt tik globālus jautājumus. Termins "slepenā valdība" nereti tiek izmantots dažādu sazvērestības teoriju veidošanā. Vienīgais patiesais fakts izplatītajā ziņojumā ir tas, ka 2021. gada martā prezidents Baidens kļūdas pēc publiski nosauca Harisu par prezidenti, tomēr nav pierādāmu faktu, kas ļautu noticēt pārējam izplatītā raksta saturam. Dezinformatori cenšas atspoguļot un akcentēt ASV valdības vājumu un uz tā fona, arī šajā piemērā, cenšoties radīt iespaidu, ka Krievijā gan nekas tāds nenotiek un vara ir stabila un monolīta.

4. naratīvs: sabrukums ir neizbēgams jeb Rietumu ekspansionistiskā politika

Dezinformatori pauž vērtējumu par to, ka Rietumi paši ir vainīgi pie "neveiksmēm", kas tos piemeklē, jo tie ir agresīvi. "Lielā mērā Eiropa sevi ved ceļā uz sabrukumu, jo pakļaujas ASV ietekmei," spriež dezinformatori. Marta izskaņā "geopolitica.ru" izplatīts raksts, kas pauž uzskatu, ka ASV mērķis ir par katru cenu kļūt par globālu hegemonu, kas automātiski novedīs pie kodolkara ar Krieviju, ja vien prezidents Putins neaizsargās Krievijas intereses un nenoraidīs sadarbību ar "korumpētajiem un mirstošajiem Rietumiem". "EUvsDisinfo" jau vairākkārt fiksējusi ziņas, kas pauž vēstījumu par to, ka ASV it kā gatavojoties karam ar Krieviju, nereti piesaucot ne tikai ASV, bet arī NATO.

Ir aplams apgalvojums, ka jaunā ASV prezidenta administrācija rada apstākļus kodolkara uzsākšanai. Kaut arī Baidena administrācija ir paziņojusi, ka tā vērsīsies pret Krievijas darbībām, kas kaitē ASV un tās sabiedrotajiem (kiberuzbrukumi, notiekošā agresija Ukrainā, iejaukšanās 2020. gada vēlēšanās ASV), tā ir uzsvērusi nepieciešamību uzlabot stabilitāti attiecībās ar Krieviju, tieši pretēji dezinformatoru izplatītajam vēstījumam, noslēdzot jaunus ieroču kontroles līgumu, samazināt kodolkonfliktu risku. Tas arī saistīts ar vienu no visplašāk izmantotajiem prokremliski noskaņoto dezinformatoru vēstījumiem – proti, Krievija starptautiskajā telpā regulāri esot spiesta aizsargāties, jo ASV un NATO valstis kopumā noskaņotas agresīvi un ekspansionistiski, cenšoties savai ietekmei pakļaut arvien jaunas teritorijas.

Lai izplatīto informāciju par ASV centieniem it kā uzsākt kodolkaru, apgāztu, jāmin arī fakts, ka pēc kļūšanas par prezidentu, Baidens 2021. gada janvārī pievērsās jautājumam par jaunu START kodolieroču kontroles līguma pagarināšanu, kas var tikt uzskatīts par "stratēģiskās stabilitātes enkuru" attiecībās starp ASV un Krieviju. Jāuzsver, ka Jaunajā Nacionālās drošības stratēģisko vadlīniju ietvarā kā viena no galvenajām prioritātēm Baidena administrācijas laikā minēta "kodolieroču radīto draudu samazināšana" un tas, ka ASV vēlas sadarboties ar ASV un Ķīnu, lai uzlabotu stabilitāti šajā jomā un pasaulē kopumā.

5. naratīvs: humors kā efektīvs dezinformācijas ierocis

Skepticisms un melnais humors palīdz dezinformāciju un izplatāmos ziņojumus pielādēt, padarīt tos pievilcīgākus un interesantākus lasītājiem. Turklāt, argumentētā ceļā tos atspēkot ir daudz grūtāk. Daudz vieglāk ir atspēkot faktus, kas ir redzami un zināmi. Piemēram, zināms, ka spageti kokos neaug, līdz ar to, 1. aprīlī izplatot šādu ziņojumu, no tā nevar būt pārāk negatīvas sekas.

Savukārt, dezinformatori vēlas, lai viņu izplatītā informācija, tostarp joki, tiktu uztverti nopietni. Tāds ir viens no galvenajiem mērķiem. Joki ir daļa no dezinformatoru vēstījumu izplatīšanas paņēmieniem un naratīva par rusofobiju neatņemamām sastāvdaļām. Proti, marta izskaņā, gaidot ikgadējo Joku dienu, neliels Ziemeļkrievijas interneta portāls "ryb.ru" kļūdas pēc satīru uztvēra par īstu ziņu un publicēja to savā portālā. Ziņas virsraksts vēstīja, ka Zviedrijā piecgadnieks ticis ievietots audžuģimenē pēc tam, kad vecāki viņam parādījuši it kā "aizliegto" krievu multfilmu "Maša un lācis". Var analizēt to, cik "kvalitatīvs", "gaumīgs" un "ticams" ir šis joks, bet Krievijas pilsētas Ribinskas ziņu portāls atsūtīto informāciju uztvēra nopietni un to pārpublicēja. Jāpiebilst, ka multfilma "Maša un lācis" Zviedrijā nav aizliegti ne 1. aprīlī, ne arī pārējās gada dienās.

1. aprīlī jeb Joku dienā lasītāji visā pasaulē, lasot ziņas, uzdod jautājumu – vai tā tiešām ir patiesība? Pro-kremliski noskaņotie dezinformatori, šķiet, katru dienu gadā uzskata par 1. aprīli, tāpēc lasītājiem, sastopoties ar viltus ziņām, vajadzētu uzdot to pašu jautājumu un kritiski izvērtēt izlasīto. Lai gan dezinformatoru izplatīto ziņojumu klāsts skar ļoti daudz tēmu, ir veidi, kā atpazīt un atšķirt tās no faktos balstītas informācijas. Kā viens no paņēmieniem, ir izvērtēt gan vietni, kas informāciju izplatījusi, gan atcerēties visbiežāk apskatītos naratīvus, ko dezinformatori labprāt mēdz izmantot. Pārmetumi par rusofobiju, apgalvojumi par "pagrimušajiem Rietumiem" un it kā nenovēršamo sabrukumu, neargumentēti fakti un vispārinājumi ir tikai daži no simptomiem, kas liecina, ka raksts, ļoti iespējams, ir dezinformatoru roku darbs.

Klausies arī "Atmaskots.lv" podkāstus.