'ASV diktāts' jeb Krievijas centieni noslēpt savu specdienestu aktivitātes  (129)

2014. gadā Čehijā Vrbetičes rajonā divās munīcijas noliktavās nogranda sprādzieni, nodarot lielus zaudējumus gan to īpašniekiem, gan apkārtesošajai infrastruktūrai. Bojā gāja divi civiliedzīvotāji. Tika evakuēti arī tuvumā esošie ciemati. Šī gada 17. aprīlī Čehijas Republikas premjerministrs Andrejs Babišs preses konferencē ziņoja par izmeklēšanas rezultātiem, norādot uz Krievijas militārās izlūkošanas dienesta virsnieku saistību ar notikušajiem sprādzieniem. Nākošajā dienā Čehijas Republikas ārlietu ministrs Jans Hamāčeks paziņoja par 18 Krievijas diplomātu izraidīšanu no Čehijas, balstoties uz valsts specdienestu slēdzienu par šo diplomātu saistību ar Krievijas Ārējās izlūkošanas dienestu, Galveno izlūkošanas pārvaldi un attiecīgo personu potenciālo iesaisti 2014. gada sprādzienos. Ar Čehiju solidarizējās virkne sabiedroto, tostarp, Latvija, Lietuva un Igaunija, izraidot atsevišķus Krievijas diplomātus, kas ir veikuši ar Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem neatbilstošas darbības.

Krievija uz šiem paziņojumiem reaģēja noraidoši, dēvējot apsūdzības par provokatīvām, nedraudzīgam, un izraidīja 20 Čehijas diplomātus. Vienlaikus Kremļa atbalstītajos medijos tiek skaidrots, ka Čehijas un citu valstu lēmuma iemesli izraidīt Krievijas diplomātus esot bijuši nepamatoti un izdomāti. Piemēram, portāla "Sputnik" latviešu versijas 20. aprīļa rakstā Krievijas diplomātu izraidīšana no Čehijas tiek raksturota nevis kā "vietējā iniciatīva, bet Rietumu spēlētāju kopējas rīcības atspoguļojums, lai pievērstu sev jaunās amerikāņu administrācijas uzmanību". Rakstā tiek spekulēts, ka Čehija ar savām darbībām tiecoties "izkalpoties aizokeāna partneru priekšā" jeb gūt labvēlību no ASV, jo Čehijas paziņojums esot nācis īsi pēc ASV paziņojuma par jaunu sankciju ieviešanu Krievijai. Prokremliskajos medijos Čehijas rīcība un tai sekojošā reakcija Eiropā tiek pasniegta kā sava veida centieni Rietumiem kolektīvi veidot rusofobu politiku, lai iegrožotu Krieviju, tās darbības Ukrainā un paustu nostāju Alekseja Navaļnija lietā. Tādējādi tiek iracionalizēti patiesie iemesli, kāpēc diplomātu izraidīšana ir veikta.

Baltijas valstu paziņojumi par Krievijas diplomātu izraidīšanu atspoguļoti portāla "RuBaltic" 26. aprīļa rakstā. Tajā norādīts, ka solidarizēšanās tikusi veikta neiedziļinoties Čehijas un Krievijas diplomātiskajā skandālā.

Tiek norādīts, ka Latvijas gadījumā Krievijas diplomāta izraidīšana esot saistīta ar rusofobisko noskaņojumu valsts elitē. Proti, Latvijas valdība esot ieinteresēta ierobežot Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā darbību, tā traucējot starptautiskajai sabiedrībai uzzināt par krievu minoritātes grūtībām Latvijā. Tiek minēts, ka galvenie zaudētāji šajā "diplomātiskajā karā" būšot šīs krieviski runājošās minoritātes, kurām Krievija vairs nevarēšot palīdzēt. Rezultātā tiek radīts iespaids, ka Baltijas valstu un Čehijas valdības ir iracionālas, rusofobas un it kā pakļaujas ASV diktātam. Vienlaikus ar diplomātu izraidīšanu it kā tiek nodarīts posts vietējām krievu minoritātēm, par kurām rūpējoties tikai Krievijas vēstniecība. Rezultātā ar šādu naratīvu Kremlis nostāda sevi upura lomā un tiecas novērst uzmanību no savu diplomātu faktiskajiem pārkāpumiem.

Prokremlisko mediju izplatītie naratīvi par Baltijas valstīm izraidīto diplomātu kontekstā uzskatāmi parāda, kā Krievija cenšas novērst uzmanību no Čehijas un Baltijas valstu darbības iemesliem un savu specdienestu rīcības aiz Krievijas robežām. Čehijas gadījums pēdējo gadu laikā nebūt nav vienīgais, kas starptautiskajā sistēmā izsauca būtiskus pārmetumus Krievijai un rezultējies ar diplomātu izraidīšanu no konkrētām valstīm.

2016. gada oktobrī Melnkalnes varasiestādes arestēja aptuveni 15 serbus uz Serbijas robežas , apsūdzot viņus mēģinājumā sarīkot apvērsumu un nogalināt toreizējo prorietumnieciski noskaņoto premjerministru Milo Džukanoviču, kura vadītā valdība atbalstīja pievienošanos NATO. Sākotnēji Melnkalne apgalvoja, ka atentātu mēģinājuši veikt krievu nacionālisti, taču vēlāka izmeklēšana pierādījusi arī Krievijas valsts iestāžu iesaisti.

Tāpat 2016. gada decembrī ASV lēma par 35 Krievijas diplomātu tūlītēju izraidīšanu no valsts, pēc tam, kad tā laika prezidents Baraks Obama lēma par aktīvu rīcību attiecībā uz kiberuzbrukumiem Demokrātiskajai partijai un Hilarijas Klintones kampaņai. Abos gadījumos Kremlis apsūdzības noliedzis, uzsverot, ka tās ir nepamatotas. ASV gadījumā Kremlis norādījis arī uz ASV centieniem "īstenot pret Krieviju vērstu agresīvu ārpolitiku".

2018. gadā īpaša uzmanība tika pievērsta Krievijas aktivitātēm Lielbritānijā jeb tā saucamajā "Sergeja Skripaļa lietā". Lielbritānijas izmeklētāji tolaik noskaidroja, ka bijušais Krievijas izlūkdienestu aģents Skripaļs un viņa meita Jūlija saindēti ar nervus paralizējošo ķīmisko vielu no "Novičok" grupas. Lielbritānijas valdība uzskata, ka šāda viela varētu būt nākusi tikai no Krievijas. Paralēli izmeklēšanai Lielbritānijā, Nīderlandes izlūkdienesti nāca klajā ar paziņojumu, ka novērsuši Krievijas kiberuzbrukumu Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai Hāgā, kas tolaik izmeklēja "Sergeja Skripaļa lietu". Solidarizējoties ar Lielbritāniju, vairāk kā 20 Rietumu sabiedrotie deva rīkojumu izraidīt desmitiem Krievijas diplomātu, reaģējot uz Krievijas aktivitātēm Lielbritānijā. Tas kļuva par lielāko saskaņoto triecienu Krievijas izlūkošanas tīkliem Rietumos kopš Aukstā kara.

Apvērsuma mēģinājums Serbijā, kiberuzbrukumi un iejaukšanās ASV vēlēšanu procesā, "Sergeja Skripaļa lieta" un citi pēdējo gadu piemēri norāda, ka aktīva Krievijas dienestu darbība ārpus savas valsts robežām ir kļuvusi par sava veida Krievijas ārpolitisko praksi. Tas norāda uz to, ka Krievijas dienestu aktīvās darbības kopš PSRS sabrukuma un Aukstā kara beigām nav izzudušas, bet gan turpina ieņemt centrālu vietu Krievijas ārējo attiecību veidošanā.

Šādā kontekstā valstu lēmums izraidīt Krievijas diplomātus uztverams nevis kā mēģinājums saraut diplomātiskos kontaktus un veidot saspīlējumu attiecībās ar Krieviju, bet gan praktisks un gana iedarbīgs veids, kā censties ierobežot Krievijas dienestu neleģitīmās darbības ārvalstīs. Savukārt tas, kā Krievijas dienestu operācijas ataino prokremliski noskaņoti mediji, raksturo centienus mazināt kaitējumu Krievijas tēlam, kā arī izplatīt Krievijas skatījumu un attieksmi par konkrētajām Krievijas aktivitātēm ārvalstīs.

Klausies arī "Atmaskots.lv" podkāstus.