'Atmaskots' gads: Ar 600 tūkstošiem lasījumu pret propagandu un maldināšanu  (58)

Tas, ka propaganda, dezinformācija un maldināšana ir kļuvusi par informatīvās telpas neatņemamu sastāvdaļu, vairs nav noslēpums nevienam. Tāpat kā sakņu dārzā aug nezāles un uzglūn kaitēkļi, arī informācijas dārzs saskaras ar maldināšanas nezālēm un dezinformācijas kaitēkļiem, ar kuriem ir jācīnās, lai iegūtu veselīgu un labu ražu – informētu un spriestspējīgu sabiedrību.

Lai arī dezinformācija savā būtībā nav nekas jauns un cilvēki ir pratuši melot vienmēr, 21. gadsimtā šo jautājumu aktuālu padarījušas tehniskās iespējas un ļaužu paradumi. Ikviens var būt reportieris un viedokļa paudējs, kuru sadzird daudz ausu, to mums nodrošina sociālie mediji. Ar milzumu pozitīvo efektu, ko sniedz brīva informācijas aprite, caur soctīkliem mūs sasniedz arī maldināšana, caur viltus un īstiem kontiem apzināti vai nezinot izplatot kādam izdevīgus vēstījumus, un valsts spēlētājiem slēpjoties aiz parastu cilvēku profiliem.

Plaša apjausma par to, ka pret dezinformāciju ir jācīnās, nāca līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Krimas okupācija un karš Donbasā parādīja Krievijas dezinformācijas plašumu un tās ietekmi uz iedzīvotāju prātiem. Pasaule iepazina tādas Gebelsa cienīgas Kremļa dezinformācijas metodes kā jau teju par propagandas simbolu kļuvušo stāstu par "krustā sisto puisēnu" Slovjanskā.

Savukārt pasažieru reisa MH17 notriekšana ir piemērs, kā ar milzumu nepatiesas informācijas un visdažādākajām versijām, mēģinot slēpt atbildīgos, dezinformatori duļķo informācijas lauku, lai raisītu cilvēkos apjukumu un mazinātu ticību arī patiesajai informācijai par notikušo.

Tad nāca 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanas, kuras izgaismoja jautājumu par mērķētām soctīklu reklāmām, lai dažādi uzrunātu atšķirīgas iedzīvotāju grupas, un valstisku spēlētāju jaukšanos citas valsts demokrātiskajos procesos. Arī Donalda Trampa prezidentūra, ko līdz pēdējai dienai pavadīja prakse paust apšaubāmus apgalvojumus, kas izraisīja pat reālas agresīvas darbības, bija izaicinājums informatīvās telpas nosargāšanai.

Jaunākais dezinformācijas vilnis piemeklēja mūs līdz ar Covid-19 pandēmiju, kas soctīklus ir padarījusi par auglīgu vidi dažādām apšaubāmām teorijām un viedokļu sadursmēm. Te plaša iespēja izpausties radās daudziem arī Latvijā. Iepriekš maz zināmiem personāži izveidoja pat dezinformācijas TV kanālu. Taču saknes lielai daļai Covid-19 dezinformācijai, atkal jau stiepās pie tādām valstīm kā Krievija un Ķīna. Nesen atklājās mēģinājumi nomelnot Rietumos ražotās Covid-19 vakcīnas, bet "Atmaskots.lv" sadaļā rakstījām, kā dezinformācija tiek izmantota Krievijas vakcīnas "Sputnik-V" reklāmai.

Viss augstāk minētais ieskicē to, ka dezinformācija nav tikai nekaitīga informācijas telpas blakne, bet gan mērķētas darbības, kas reāli var ietekmēt cilvēku lēmumus un dzīvi. Tāpēc cīņa ar to nu jau daudz kur norit valstiskā līmenī un tiek meklēti veidi kā likt dezinformatoriem atmaksāt par savu nodarījumu. Nupat hakatonā jauniešiem "Mediathon" uzvarēja studentu ideja kampaņai "Dezinficē dezinformāciju", kas liecina, ka dezinformācijas izplatītājiem vieglāka dzīve nekļūs arī turpmāk.

"Delfi", kuram kā brīvas valsts medijam ir misija stiprināt un aizsargāt demokrātiju, kopā ar APPC un "Debunk EU" šī gada laikā "Atmaskots.lv" projekta ietvaros publicēja vairāk nekā 50 rakstus un 25 podkāsta epizodes, kurās atmaskota pret Latviju vērsta dezinformācija, kā arī skaidroti tās mehānismi un motivācija.

Šie raksti un podkāsti apmeklēti krietni vairāk nekā pusmiljonu reižu, jeb aptuveni 650 tūkstoši lasījumu. Par to, ka raksti ieinteresējuši auditoriju, liecina gandrīz 10 tūkstoši tiem pievienoto komentāru "Delfi" portālā.

Rakstu autori bija savas jomas eksperti – APPC piesaistītie vai štata pētnieki. Beāte Livdanska, Kristīne-Skujiņa Trokša, Mārcis Balodis, Gita Sauka un Marika Petrovska.

Starp populārākajiem rakstiem pieminams Mārča Baloža "Impērija dod atbildes triecienu jeb Krievijas sašutums par to, ka pārkāpumam seko sods", kur virsraksts labi raksturo saturu. Publikācija skatīta gandrīz 50 tūkstošus reižu un saņēmusi vairāk nekā 220 komentārus.

"Kremļa dezinformācija ir oportūnistiska pēc būtības, un situācijās, kad ir manāma aktivitāte, tēmas izvēle ir pat pašsaprotama," Balodis ieskicē tematu izvēli. Kopumā gadu viņš raksturo kā interesants gan ārpolitisko aktivitāšu, gan arī pandēmijas dēļ. Tādi notikumi paši par sevi deva materiālu publikācijām, viņš stāsta.

Pieredzējušais pētnieks pats kā vienu no interesantākajiem izceļ rakstu par diktatora Aleksandra Lukašenko dezinformāciju režīmam grūtā brīdī "Tēvzeme liesmās - NATO grasās okupēt Baltkrieviju?", kā arī Beātes Livdanskas rakstu par to, kā Krievijas propagandas izpratnē citkārt vājās un neko nenosakošās Baltijas valstis vadot pret Krieviju vērstu Eiropas Savienības (ES) politiku ""Pretkrievisku iniciatīvu strūklaka" jeb kā Baltijas valstu vadot ES ārpolitiku".

"Visos rakstos, ko esam rakstījuši un podkāstos, ko esam ierakstījuši, vispārsteidzošākais ir dezinformatoru pārliecība par to, kādu dezinformāciju un faktus viņi izplata par Latviju un cik bieži vien tie ir absurdi, lai neteiktu, pat komiski. Reizē noteikti jānorāda, ka šie vēstījumi ir īpaši bīstami, jo redzam kā ar šo vēstījumu palīdzību tiek mēģināts šķelt sabiedrību," atskatoties uz projekta gadu, norāda Livdanska.

Starp top populārākajiem rakstiem minams APPC asociētās pētnieces Kristīnes Skujiņas-Trokšas stāsts par pret NATO vērsto kampaņu ""No autotransporta birstoša munīcija un karavīru kautiņi" jeb Krievijas vīzija par NATO mācībām Baltijas valstīs", kura pamatā dezinformatīvas publikācijas ar mērķi ietekmēt Gruzijas iedzīvotāju attieksmi pret NATO. Krievija 2008. gadā iebruka Gruzijā un ļoti nevēlas šīs valsts tuvināšanos ES un Ziemeļatlantijas aliansei.

"Dezinformācijas plūsma par Latviju ir nepārtraukta. Diemžēl dezinformācija kļūst arvien kaitīgāka un dezinformatori atrod jaunas platformas un mehānismus tās virzīšanai," secina pētniece, piebilstot, ka atrast materiālu rakstīšanai nav bijusi problēma, taču dezinformācijas tēmas bieži atkārtojas.

Kristīne Skujiņa-Trokša kā interesantu rakstu, kas atklāj Maskavas dezinformatoru metodes, izceļ publikāciju "Kanādas "pētījumu centrs" iesaka sadarboties ar Krieviju; "pētnieks" izrādās RT "eksperts". Viņa norāda uz faktu, ka tiek radīts it kā kompetentas iestādes viedoklis, lai pārliecinātu lasītāju.

Starp podkāsta epizodēm visvairāk klausītājus piesaistīja Mārča Baloža skaidrojums par fotogrāfiju – īstu un viltotu – lomu dezinformācijā. Podkāsta "Putina fotosesijas un viltoti attēli - fotogrāfiju nozīmība dezinformācijā" epizodi var noklausīties tepat. Visas podkāsta epizodes ir šeit.

Par to, ka projekts ir sasniedzis plašu auditoriju, liecina jau augstāk minētie skaitļi. Grūtāk gan ir noteikt, vai šādā un līdzīgos projektos tiek sasniegta publika, kas patērē daudz maldinošās informācijas. Pētnieki gan ir vienisprātis, ka šādam skaidrojošajam darbam jebkurā gadījumā ir nozīme.

"Neskatoties uz visiem pretiniekiem, katrs izglītojošs projekts par dezinformāciju ir svarīgs un nepieciešams. Covid-19 pandēmija spilgti iezīmējusi, cik kaitīga ir dezinformācija. Jāiezīmē, ka bieži dezinformācija nav tieši saskatāma, tādēļ par tādiem gadījumiem ir jāskaidro plašākai publikai," uzskata Kristīne Skujiņa-Trokša. Viņa piebilst, ka šādi projekti būtu jārealizē un vairāk jātulko arī krievu valodā.

Balodis izceļ Krievijas pūliņus Latvijas un Baltijas valstu centienus apkarot Kremļa dezinformācijas ietekmi sabiedrībā ierāmēt kā rusofobijas izpausmi.

"Tas ir būtiski tā iemesla dēļ, ka vienlaikus mūsu pašu mediju telpā notiek mēģinājumi informatīvajā telpā sasniegt krieviski runājošos ar kvalitatīvu un objektīvu informāciju krievu valodā. Attiecīgi mūsu centieni saduras ar Krievijas dezinformācijas destruktīvo ietekmi un centieniem ietekmēt vietējās auditorijas," secina pētnieks.

Ir nepieciešams auditorijai parādīt ne tikai to, ka konkrētas ziņas ir veidotas ar mērķi manipulēt, bet arī skaidrot – kāpēc tas tiek darīts un kāds ir šo vēstījumu mērķis plašākā kontekstā, analizē Balodis.

"Ir viegli piekrist emocionāli pielādētam saturam ar skaļiem virsrakstiem, ja tie pauž šķietami saprotamas idejas, taču arī pašai auditorijai ir pienākums kritiski skatīties uz sevi, lai nepakļautos destruktīviem centieniem tikai tāpēc, ka tie mēģina uzjundīt spēcīgas emocijas," uzsver politologs, atgādinot, ka mūsdienu informācijas pieejamība nodrošina arī apšaubāmas informācijas masas, kas piesārņo ēteru.

Šajā informācijas pārsātinājumā ir īpaši svarīgi skaidrot un atspēkot dezinformāciju, piekrīt Livdanska.

"Šādi projekti mūsdienās ir ļoti nepieciešami. Jo vairāk runāsim par dezinformāciju, jo vairāk atmaskosim nepatiesi izplatītu informāciju, jo vieglāk būs orientēties informācijas pārbagātībā," domā pētniece.

Līdz ar šīs projekta fāzes noslēgumu "Atmaskots.lv" rakstu sadaļa netiek slēgta. Tāpat kā līdz šim, te var lasīt arī mūsu "Facebook" faktu pārbaudītāju veikumu un ar zemāku intensitāti tiks publicēti arī citi ar dezinformācijas atmaskošanu saistīti raksti.

Paldies, ka esat ar mums!