Faktu pārbaude: atkal maldina par ivermektīnu kā panaceju  (2)

"Facebook" profilā "Veselais Saprāts", kas regulāri izplata maldinošu vai no konteksta izrautu informāciju gan par jautājumiem, kas saistīti ar pandēmiju, gan par klimata pārmaiņām vai ekonomiskiem un finanšu jautājumiem, trešdien pārpublicēts attēls ar homeopāta Edgara Medņa ierakstu, kurā Mednis norāda, ka pie viņa esot paviesojusies Veselības inspekcija (VI) un interesējusies par to, kāpēc viņš pacientiem rekomendējot ivermektīnu. Ar ierakstu nepilnas diennakts laikā dalījušies nu jau vairāk nekā 400 cilvēku.

Attēlam pievienotajā bildē Mednis vedina domāt, ka, viņaprāt, ivermektīns labi palīdz pret Covid-19. "Jocīga ir tikai Veselības ministrijas politika – iepērk zāles, kas ne īpaši labi palīdz Covid-19 ārstēšanai, bet neiepērk tās, kas reāli palīdz, un vēl cenzē viedokli," pausts Medņa ierakstā. Homeopāts Edgars Mednis kopā ar imunologu Lauri Līcīti ir divi no regulāriem viesiem dezinformatoru kanālā "Brīvvalsts TV", kur ar datiem nepierādītus un klīniskos pētījumos neapstiprinātus apgalvojumus it kā leģitimizē un "piedod tiem svaru" ar savu kā ārstniecības personu statusu.

Savukārt attēla pavadtekstā konts "Veselais Saprāts" norādījis, ka šāda VI darbība nozīmējot, ka "kovidiņu ārstēt nedrīkst". Proti, tā ir uztverama kā norāde, ka ivermektīns būtu šī vēlamā ārstēšana.

Ierakstā arī minēts, ka "ātri vien to sāka izmantot arī cilvēku ārstēšanā, jo cilvēki arī ar parazitārām infekcijas slimībām slimo. Izārstēti ir miljoniem cilvēku izmantojot i'v'ermektīnu. 30 gadu laikā masu programmas ietvaros ir izdalīti 3.7 miljardi iv'e'rmektīna devu. Lēts medikaments ar ļoti retām blakusparādībām, ko gan nevar teikt par moderno injekciju. Vairāk informācijas par medikamentu chest pētījumā komentāru sadaļā" (saglabāta oriģinālā rakstība).

Veselības inspekcijā portālam "Delfi" apstiprināja, ka pārbaude Medņa praksē bijusi, tostarp uzdots arī jautājums par ivermektīnu.

Taujājot, vai VI piekrītat Medņa ierakstā paustajam apgalvojumam, ka "faktiski Veselības inspekcijas vizīte ir mēģinājums ierobežot mani kā ārstu savā medikamentu izvēlē", inspekcijas pārstāve Karīna Dvorjaņinova norādīja, ka inspekcija apgalvojumam nepiekrīt. "Ārstam ir tiesības nozīmēt pacientam ārstēšana plānu, tajā skaitā zāles atbilstoši konstatētajai klīniskajai situācijai un lai sasniegtu pacientam vislabāko ārstēšanas rezultātu. Zāles jālieto pamatojoties uz zāļu aprakstā ražotāja noteiktajām indikācijām. Saskaņā ar Latvijas Zāļu aģentūras mājaslapā pieejamo informāciju, Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir izvērtējusi jaunākos pierādījumus par ivermektīna lietošanu Covid-19 profilaksei un ārstēšanai un secinājusi, ka pieejamie dati nepamato tā lietošanu Covid-19 gadījumā. Ivermektīnu saturošas zāles nav reģistrētas Eiropas Savienībā lietošanai Covid-19 gadījumā, un EZA nav saņēmusi nevienu pieteikumu šādam lietojumam."

Faktu pārbaudītāji gan Latvijā, gan ārzemēs jau ir atkal un atkal vērtējuši informāciju par ivermektīnu kā terapiju pret Covid-19 (klikšķini šeit, šeit, šeit). Arī apgalvojumi, ka, piemēram, Japāna pārtraukusi paļauties uz vakcināciju, sākusi masveidā izmantot ivermektīnu un ātri "pielikusi punktu pandēmijai", ir nepatiesi. Dažās valstīs ivermektīns tik tiešām ticis lietots Covid-19 ārstēšanai, tostarp, piemēram, Brazīlijā, kuras prezidents ir vakcīnu pretinieks Žairs Bolsonaru, taču arī tur kompetentā iestāde – Veselības ministrija – aicināja ivermektīnu pret Covid-19 tomēr nelietot.

Kaut ik pa laikam izskan dažādas vēstis par pētījumiem, kuros ivermektīna lietošana saistīta ar pozitīvākiem klīniskajiem iznākumiem Covid-19 pacientiem, bieži vien šo pētījumu rezultāti publiskajā telpā tiek interpretēti pārspīlēti un jau apgalvojuma formā. Tā arī konta "Veselais Saprāts" veidotāji ievietojuši saiti uz izdevumā "CHEST" publicētu pētījumu, kurā norādīts, ka "ivermektīna lietošana asociēta ar zemāku mirstību hospitalizēto Covid-19 pacientu vidū".

Taču būtiski norādīt uz vairākām lietām. Pirmkārt, pētījums publicēts 2020. gada pavasarī, kas šajos strauji mainīgajos apstākļos jau ir diezgan seni dati. Tolaik vēl par vīrusu bija zināms salīdzinoši maz, un pirmie pētījumi par medikamentiem pārsvarā bija retrospektīvi un novērojuma pētījumi, nevis randomizēti, kontrolēti un dubultakli pētījumi. Tieši tāds ir arī "CHEST" publicētais darbs – retrospektīvs novērojums. Šāda pētījumu metodika ir ar vairākiem būtiskiem ierobežojumiem, ko norāda arī paši pētījuma autori, bet nekas par to nav minēts "Facebook" ierakstā. Piemēram, ivermektīns nebija vienīgais medikaments, ko saņēma ivermektīna pacientu grupa, kas aplūkota pētījumā. Terapija bija kombinēta, pacientiem saņemot arī hidroksihlorokvīnu (tolaik vēl izskatītu kā potenciālu variantu Covid-19 ārstēšanā, bet nu jau ir skaidrs, ka tas nekādā veidā nav glābiņš) vai azitromicīnu. "Mēs nespējam noteikt, vai šiem medikamentiem bija papildu pozitīvs efekts," sadālā par pētījuma ierobežojumiem raksta autori.

Kaut novērojuma pētījuma secinājumu sadaļā rakstīts, ka ivermektīna ievadīšana asociēta ar zemāku mirstību hospitalizētajiem Covid-19 pacientiem, uzreiz seko atruna, ka "šo rezultātu interpretāciju ierobežo retrospektīvais pētījuma dizains un (medikamentu) sajaukuma faktors. Šai klīniskajai indikācijai nav zināma arī piemērotā (ivermektīna) deva, kā arī nav zināms ivermektīna efekts uz vīrusa slodzi pacientos ar vieglu slimības gaitu." Un te seko pats būtiskākais: "Turpmāki pētījumi ar randomizētu, piemērotu metodiku, ir ieteicami, pirms varēs izdarīt jebkādus secinājumus."

Kopš tā laika ir veikti vairāki klīniskie pētījumi, un lielākajā daļā no tiem, kuros uzietas kādas pozitīvas sakarības, vēlāk konstatētas būtiskas metodoloģiskas nepilnības. Raidorganizācija BBC oktobra sākumā apkopoja datus par 26 pētījumiem, kur lūkots izzināt ivermektīna potenciālo efektu Covid-19 ārstēšanā, un trešdaļā no tiem ir nopietnas metodoloģiskas kļūdas vai pat apzinātas maldināšanas pazīmes. Pārējās divās trešdaļās pozitīva korelācija starp ivermektīna lietošnanu un pozitīvākiem Covid-19 klīniskajiem iznākumiem netika konstatēta.

Kails Šeldriks, viens no pētniekiem, kas recenzēja un analizēja šos pētījumus, BBC norādīja, ka neviens no darbiem neuzrāda pārliecinošus pierādījumus ivermektīna efektivitātei pret Covid-19. Tajos, kuros pozitīvs efekts novērots, bija "vai nu acīmredzamas safabricēšanas pazīmes vai arī tik smagas metodoloģiskas kļūdas, ka pētījums vairs nav uzskatāms par valīdu". Piemēram, daļā pētījumu atrasti pierādījumi, ka pacientu sadalīšana kontroles grupā un tajā, kurai tiks dots ivermektīns, nav notikusi randomizēti, bet pacienti mērķēti "pielasīti" vienā vai otrā grupā. Daļā pētījumu ir rupjas kļūdas elementāros aprēķinos, piemēram, aprēķinot īpatsvaru procentos. Tāpat vairākos darbos vairākkārt izmantoti vienu un to pašu cilvēku klīniskie dati, bet beigās tie uzdoti par atsevišķiem cilvēkiem. Tāpēc allaž jāpatur prātā, ka ne visi pētījumi, kas kaut kur publicēti, ļauj izdarīt noteiktus secinājumus. Daļā no tiem pati pētījuma metode neļauj spriest par cēloņsakarībām, vien norāda uz iespējamām korelācijām. Daļā no tiem varbūt pieļautas būtiskas metodoloģiskas kļūdas.

Kā tad ir ar ivermektīnu Latvijā? Ivermektīnam ir zināms pielietojums ne tikai veterinārijā. Latvijā ivermektīns ir aktīvā viela krēmā, ko lieto ādas slimībs rozācijas ārstēšanā. Taču, kā jau minēts augstāk Veselības inspekcijas atbildē, aizvien nav mainījušās rekomendācijas par ivermektīnu lietošanā pret Covid-19. Šā gada martā EZA publicēja informāciju, ka ivermektīna lietošana aizvien nav ieteicama ārpus randomizētiem klīniskajiem pētījumiem. To pašu norāda ASV Pārtikas un zāļu aģentūra.

"Šī arvien ir jaunākā informācija, un Zāļu Valsts aģentūras (ZVA) un EZA pozīcija. Gan ZVA, gan EZA rekomendē nelietot ivermektīnu Covid-19 profilaksei vai ārstēšanai ārpus randomizētiem klīniskajiem pētījumiem," portālam "Delfi" apstiprināja ZVA sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane. Taujājot par to, vai ārstniecības personām ir tiesības saviem pacientiem rekomendēt ivermektīnu pret Covid-19, ZVA pārstāve norādīja, ka veterinārās zāles cilvēkiem nav paredzētas. "Cilvēkiem paredzētās zāles, piemēram, arī tādas zāles, kas ir reģistrētas citā Eiropas Savienības dalībvalstī cilvēkiem, drīkst lietot arī ārpus reģistrētām indikācijām (jeb "off label"), bet ārsts šādā gadījumā par to uzņemas pilnīgu profesionālu atbildību. Tam nevajadzētu būt ivermektīna gadījumam, ko EZA un ZVA iesaka nelietot pret Covid–19," atkārto Okmane.

Par ārsta atbildību atgādina arī Veselības inspekcija. Uz jautājumu, vai Medņa ierakstā paustais, ka "ārsts ir brīvs savā izvēlē un medikamentu rekomendācijās balstās tikai uz savām zināšanām, praksi un pieredzi" ir korekts, Dvorjaņinova uzvēra: "Ārsts savā izvēlē ir brīvs, bet uzņemas atbildību par pacientiem nozīmēto ārstēšanu un rekomendētajiem medikamentiem. Ārstēšanai jābūt zinātniski pamatotai atbilstoši apstiprinātām medicīniskajām tehnoloģijām un zāļu aprakstiem. Covid-19 ārstēšanā (un ne tikai) jāizmanto izstrādātas un apstiprinātas rekomendācijas, kuras balstītas zinātniskos un klīniski apstiprinātos pētījumos." Atgādinām vēlreiz – ivermektīnu saturošas zāles nav reģistrētas Eiropas Savienībā lietošanai Covid-19 gadījumā.

Tādējādi secināms, ka ieraksta galvenais vēstījums, proti, ka ivermektīna nerekomendēšana cīņai pret Covid-19 ir "uzbrukums lētam, drošam un, iespējams, efektīvam medikamentam, lai aizsargātu farmācijas milžu intereses," nav pamatojams ar labi dizainētos un metodoloģiski piemērotos, klīniskos eksperimentos gūtiem pierādījumiem. Ja ivermektīns būtu ļoti iedarbīgs un drošs līdzeklis cīņā pret Covid-19, to pierādītu kvalitatīvu pētījumu dati. Tāpat arī ierakstā minētie "farmācijas milži", kas ražo tostarp arī to pašu ivermektīnu, nepaliktu bešā, bet gan varētu nopelnītu gan uz tiem, kas gatavi vakcinēties, gan uz tiem, kas nebūtu gatavi to darīt un tā vietā izvēlētos medikamentus.