Krievijas TV kanālus Latvijā ierobežo dezinformācijas un naidīga satura dēļ

Šajā paziņojumā pausts, ka "Rossija RTR" aizliegta uz pieciem gadiem, "Rossija 24" aizliegta uz četriem gadiem, bet "TV Centr" aizliegts uz trim gadiem.

Pēdējo divu gadu laikā kopumā NEPLP ierobežojis 41 ar Krieviju saistīta kanāla darbību Latvijā.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arī sociālajos tīklos Latvijā sarosījās aktīvisti, kas apgalvo, ka kanālus slēdz, lai "slēptu patiesību". Viens no šādu ierakstiem autoriem Kaspars zem sava "Facebook" ieraksta paskaidro: "Kad informācija iet no divu valstu TV melu kantoriem, ir iespējams analizēt katram. Bet kad stums vienas valsts melus pa TV ir grūtāk analizēt."

Šāds apgalvojums sniedz maldinošu kontekstu, jo, pirmkārt, kanāli netiek ierobežoti, lai "slēptu patiesību", kā arī nostāda Ukrainas mediju darbu vienās pozīcijās ar Krievijas TV propagandas kanāliem. Lai gan arī Ukrainā mediju vide nav spīdoša, tā ir nesalīdzināma brīvāka par to, kāda ir Krievijā. Ukraina Preses brīvības indeksā 2021. gadā ierindojās 97. vietā, kamēr Krievija 150. vietā 180 valstu vidū. Krievijā profesionāla žurnālistika tiek ierobežota un pakļauta valsts interesēm, bet tie daži mediji, kas vēl cenšas nodrošināt kvalitatīvu saturu, tiek pasludināti par ārvalstu aģentiem, kā arī tiek citādi apgrūtināta to darbība.

Zemāk uzskaitām dažus medijus Krievijā, kas, neskatoties uz apgrūtinājumiem, nodrošina kvalitatīvu saturu:

"Meduza" ir ziņu portāls krievu valodā, kas bāzēts Rīgā. Lielākā daļa darbinieku ir bijušie "Lenta.ru" darbinieki Gaļinas Timčenko vadībā.

Televīzija "Doždj", kas pieejama lielākajā daļā Latvijas televīzijas pakalpojumu sniedzēju piedāvājumā. Ja pameklēsi savā kanālu sarakstā, visticamāk, atradīsi.

Digitālais laikraksts angļu valodā: "The Moscow Times".

Neatkarīgais Krievijas medijs "Republic.ru" (bijušais "Slon.ru"), kurā pieejama gan plašāka žurnālistikas analīze, gan viedokļu slejas un esejas. Šis medijs pieejams pilnā apjomā par abonentmaksu.

"Proekt" ir neatkarīgs Krievijas medijs, kas specializējas pētnieciskajā žurnālistikā un analītikā.

Vēl viena būtiska atšķirība starp Ukrainas un Krievijas medijiem ir tā, ka Krievijā tikpat kā netiek kritizēta valsts vara, bet medijiem jānodrošina valsts pozīcijai izdevīgi vēstījumi sabiedrībai. Savukārt Ukrainas gadījumā valsts prezidents kopš ievēlēšanas regulāri saņēmis pamatīgu kritikas devu.

Būtiski, ka šobrīd Krievijas TV kanāli lielākoties nepatiesi vēsta, ka tās armija Ukrainā atrodas, lai aizstāvētu tā dēvētās Doņeckas un Luhanskas republikas. Tur netiek sniegta informācija par Krievijas armijas upuriem, civiliedzīvotāju slepkavībām un citiem notikumiem, kas šobrīd norisinās Ukrainā. Tieši tāpēc, lai Latvijā neizplatītu šāda veida vēstījumus, kas ir melīgi, tiek ierobežota Krievijas TV kanālu translācija.

Iedzīvotājiem uzmanīgi jāvērtē visa sniegtā informācija, jo, piemēram, tas, ka Ukrainas armijas spēki publiski plaši izziņo kritušo karavīru skaitu Krievijas armijās rindās un ne pašas Ukrainas, nenozīmē, ka tādu nav. Taču Ukrainas TV kanāli regulāri ziņo par zaudējumiem, mirušiem cilvēkiem ukraiņu pusē un citām aktualitātēm, kuras Krievijas TV nekad neparādītos.

Jāpiebilst, ka starp satraucošajiem vizuālajiem materiāliem, kas patiesi ataino Krievijas iebrukumu Ukrainā, miljoniem cilvēku aizvadītajās dienās tādos sociālajos tīklos kā "Facebook", "Twitter", "TikTok" un "Telegram" redzējuši arī maldinošu un sagrozītu informāciju par notiekošo. Šajā rakstā ieskicētas dažas izplatītākās informācijas sagrozīšanas metodes un faktu pārbaudes padomus.

Krievijas TV ar dezinformāciju par notikumiem Ukrainā aktīvi nodarbojas jau kopš Krimas okupācijas un nemieriem pirms tās. Arī tolaik Latvija, Lietuva un arī Igaunija ierobežoja Krievijas TV kanālu darbību.

Sniedzot konkrētu piemēru, kā piefiksēja LTV žurnālisti, tad 2014. gadā viens no "Rossija RTR" sižetiem, kas bija redzams arī Latvijā, sākās šādi: "Krimai banderoviešu revolūcija nav vajadzīga - Simferopole lūdz Krievijai aizsardzību", tāpat par simbolisku piemēru, kādā līmenī Krievijas valsts TV kanāli var izgudrot informāciju liecināja piemērs par Ukrainas armijas zvērībām, kas it kā piesitusi krustā mazu bērnu. Krievijas žurnālisti no "Novaya Gazeta" un "Dožgj" šo informāciju pārbaudīja, secinot, ka tas ir safabricēts stāsts. Tāpat minētajā kanālā Ukrainas puses pārstāvji regulāri diskusijās un ziņu sižetos tika dēvēti par fašistiem, bet diskusiju vadītāji šādus tekstus nelaboja vai bieži nelūdza precizēt, bet reizēm šajiem apgalvojumiem pievienojās paši.

Ar biežu regularitāti Krievijas TV kanāli izplata naida runu arī Latvijas sabiedrībā. Piemēram, NEPLP, 2019. gadā veicot programmu monitoringu un pārbaudot tajās izvietotā satura atbilstību Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasībām, konstatēja, ka Krievijā reģistrētajā programmā "Rossiya – 24" ziņu raidījuma ietvaros izplatīta šāda naida runa: "Jaunievēlētais Latvijas prezidents Egils Levits esot iesaistīts nacionālo minoritāšu diskriminācijā, tajā skaitā krievu. [..]".

Minētie piemēri ir tie, kas raksturo tos iemeslus, kāpēc Latvijā tiek ierobežoti Krievijas TV kanāli, nevis tāpēc, lai "slēptu patiesību". Krievijas TV kanāli bieži tiražējuši vēstījumus par Latviju kā par neizdevušos valsti, tādējādi arī sūtot šādu vēstījumu Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem cilvēkiem, kas patērē šos kanālus, kur starp zvejas, šovu, erudīcijas, zinātnes un citiem līdzīgiem formātiem tiek iepludinātas programmas, kurās izplata melus par notikumiem Latvijā. Pēdējos deviņus gadus šāda taktika īpaši intensīvi vērsta arī Ukrainas virzienā.