Runājot par Krievijas karu Ukrainā, pasaules informatīvā telpa praktiski sadalās divās daļās. Vienā no tām ļaudis aktīvi apmainās ar Krievijas propagandas izplatītiem mītiem. Kādu no tiem šajā nedēļā publicētā intervijā medijam CNN izplata viens no grupas "Pink Floyd" dibinātājiem Rodžers Vaters. Viņš attaisno Krievijas karu Ukrainā, jo tas esot "rezultāts tam, ka NATO pretēji saviem solījumiem paplašinās". Portāla "Delfi" faktu pārbaudē secinām, ka tā nav taisnība.
Vaters intervijā skaidro, ka NATO savulaik pēdējam PSRS līderim Mihailam Gorbačovam esot solījis nepaplašināties austrumu virzienā. Solījums esot dots Aukstā kara laikā astoņdesmito gadu beigās. Krievijas propagandā šo apgalvojumu izmanto bieži un pamatā ar to attaisno iebrukumu Ukrainā. Pirmo reizi šādu pārmetumu rietumiem 2007.gadā Mihnenes drošības konferencē izteica Krievijas līderis Vladimirs Putins, apvainojot rietumus solījuma laušanā. Šo pārmetumu Putins izteica arī runā pirms plašā iebrukuma Ukrainā 24.februārī.
Par šo jautājumu publiski runājuši vairāki cilvēki, kuri bija klātesoši diskusijās par Aukstā kara beigām. Viens no tiem ir Horsts Telčiks, kurš tolaik bija Vācijas kanclera Helmuta Kola padomnieks. Viņš intervijā Vācijas raidsabiedrībai "Deutsche Welle" skaidroja, ka šādi solījumi netika doti nevienā brīdī. Vienīgais nosacījums no PSRS puses esot bijis, lai pēc Vācijas apvienošanas bijušajā padomju teritorijā valsts iekšienē netiktu izvietoti NATO karavīri un bāzes. To vēlāk intervijā šai pašai raidsabiedrībai apstiprina arī tā laika ASV vēstnieks Ukrainā Stīvens Paifers, kurš arī tolaik sēdēja pie šī sarunu galda. To, ka NATO solījuma nepaplašināties nebija, publiski apstiprinājis arī Gorbačovs.
Astoņdesmito gadu beigās NATO sastāvā bija 15 valstis. Pēc tam 1999.gadā aliansē uzņēma vēl trīs – Čehiju, Ungāriju un Poliju. Vēl septiņas valstis, tostarp, Latvija tai pievienojās 2004.gadā. Un kopš tā laika pievienojušās vēl četras, alianses sastāvu palielinot līdz 30 dalībvalstīm.
Krievijas propagandas izplatītāji nereti apgalvo, ka NATO izplešanās reģionā apdraud Krieviju. Taču faktiski vien neliela daļa Krievijas dala robežu ar alianses dalībvalstīm. No 20 000 km garās robežas tikai 1215 km ir dalīti ar NATO. Turklāt, no 14 Krievijas kaimiņvalstīm alianses sastāvā šobrīd ir tikai piecas.
Bez tam, Ziemeļatlantijas alianses mērķis nekad nav bijis kādai valstij uzbrukt, bet gan aizsargāt dalībvalstis no iespējamas citu valstu agresijas. Ārpus NATO teritorijas alianses militārā klātbūtne ir tikai divās valstīs – Kosovā un Irākā, kur miera uzturēšanas misijās dodas arī karavīri no Latvijas. Šīs misijas atbalsta ANO. Turpretī Krievijas karaspēks neatļauti šobrīd atrodas trīs valstīs – Gruzijā, Moldovā un Ukrainā, kur norisinās nežēlīgs karš. Tātad Putins, pārmetot NATO solījumu nepildīšanu, pats regulāri pārkāpj starptautiskas vienošanās, piemēram, Minskas protokolu, kurā 2014.gadā Ukraina un Krievija vienojās par Donbasa kara pārtraukšanu.
Atrunu par NATO paplašināšanos, attaisnojot Krievijas karu Ukrainā, izmanto daudzi dezinformācijas izplatītāji. Ar uzsākto karu gan Putins šo paplašināšanos tikai paātrinājis. Vēsturisku lēmumu pievienoties aliansei pēc kara sākuma pieņēma vēl divās ekonomiski un militāri spēcīgās valstīs – Zviedrijā un Somijā. Šobrīd iestāšanās process ir jau sācies – jūlijā Saeimā atbalstīja likumprojektus par šo valstu pievienošanos aliansē. Bet pagājušajā nedēļā to izdarīja arī ASV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
