MISC 2.0 - 15719
Foto: DELFI

Kopš ziņojām par Tieslietu ministrijas (TM) plāniem ierobežot krievu valodu darbā un publiskās vietās, šo tematu aprunājuši gan Latvijas, gan pasaules mediji, rosinot diskusijas – vai tas ir pareizais ceļš, kas ejams? Šķiet, jau varējām nojaust, ka šo ideju "paķers" arī Kremļa propagandas kanāli un turpinās vēstīt, kā krievus apspiežot visur pasaulē. Kremļa atbalstītāji aktīvi diskutē arī sociālajos tīklos, apgalvojot, ka šis esot Latvijas solis nacisma virzienā. Portāls "Delfi" pārliecinājās, ka valodas saglabāšanas iniciatīvai ar nacismu nav nekāda sakara.

P ar šo tēmu jau izteicies ir viens no pazīstamākajiem Kremļa propagandistiem Vladimirs Solovjovs. Savā vakara šovā viņš pārmet visām Baltijas valstīm krievu apspiešanu – vīzu aizliegumu, īpašumu atņemšanu un nu arī valodas aizliegšanu "mūsu teritorijā". Pēc tam Solovjovs Baltijas valstis nosauc par nacistiskām un atzīmē, ka Latvijā dzīvo 40% krievvalodīgo. Pēc CSP pēdējiem (2017. gada) datiem aptuveni 36% Latvijas iedzīvotāju dzimtā valoda ir krievu.

Diskusijas par to, vai ierobežojot krievu valodas lietošanu publiskās vietās, netiek ierobežotas krievvalodīgo tiesības, nerimst arī tviterī. Kamēr daļa tvītotāju Latviju atbalsta, citi sauc par nacistisku un fašistisku valsti. Pavīd arī apgalvojumi, ka Latvija beidzot krievu valodai atņems otrās valsts valodas statusu. Šis apgalvojums nav patiess, jo Latvijā vienīgā valsts valoda kopš neatkarības atjaunošanas ir latviešu valoda. Arī mēģinājums to mainīt 2012.gadā nav izdevies.

Jāsāk ar to, ko tad vispār nozīmē TM plāns "ierobežot krievu valodas lietošanu darba un publiskajā vidē" – Divvalodības ierobežošanas likums. Pēc TM teiktā, tas izriet no 2012. gadā notikušā referenduma, kurā pret krievu valodu kā otru valsts valodu nobalsoja teju 75% vēlētāju. Ministrijā uzskata, ka galvenā problēma ir tā, ka faktiski mums neatkarības periodā tā arī nav izdevies ierobežot divvalodību. Tomēr nu trīs gadu laikā ministrijā ir apņēmušies to mainīt.

Tātad, likums iedarbinātu pārejas periodu uz trīs gadiem, kad vairāki ierobežojumi attieksies uz komunikāciju publiskajā vidē. Ministrijā portālam "Delfi" skaidro, ka jomas uz kurām likums attieksies, būs tirdzniecība un darba tiesiskās attiecības. Tātad tirgotājam būs pienākums informāciju nodrošināt valsts valodā un, ja nepieciešams, kādā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Tā kā krievu valoda šajā sarakstā nav, tad to izmantot publiski nevarēs. Vienlaikus, likums neliegs ar klientu komunicēt krieviski individuāli. Savukārt darba vidē būs noteikti tie darba devēji, kuri var pamatoti pieprasīt krievu valodas zināšanas. Līdz ar to, darba ņēmējs varēs sekot, vai šīs valodas zināšanas neprasa nepamatoti.

Likums neparedz atcelt to, ko šobrīd paredz citi likumi, piemēram, Ārstniecības likums, kas paredz tiesības pacientam saņemt informāciju saprotamā veidā. Tātad, ja pacients saprot tikai krievu valodā, tad viņam joprojām ir tiesības šādā valodā informāciju saņemt. Būs arī paredzēti izņēmumi.

Tomēr likumprojektam vēl tāls ceļš ejams – par to jādiskutē un jālemj valdībā. Taču viens ir skaidrs – Divvalodības ierobežošanas likums nekādā veidā neaizliedz krievu valodu kopumā, kā arī neliedz to cilvēkam izmantot ikdienā. Tā galvenais mērķis ir nevis kādā veidā apspiest krieviski runājošos, bet gan rast vairāk vietas latviešu valodā, tādā veidā to saglabājot.

Vai šāda veida ierobežojumu var saistīt ar nacismu vai fašismu?

Nacisms ir totalitāra ideoloģiju, tā saistīta ar nacistisko Vāciju. Tas savā ziņā ir fašisma paveids, portālam "Delfi" skaidro vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Ja nacismu parasti izmanto Vācijas kontekstā, tad fašismu jau plašākā nozīmē. Daudz tie neatšķiras. Abos gadījumos tā ir totalitāra ideoloģija, atteikšanās no liberālas demokrātijas. Arī abās ideoloģijās notiek vēršanās pret sabiedrības grupām, piemēram, ebrejiem, minoritātēm, cilvēkiem ar invaliditāti utt. Vienlaikus ir tauta, kas ir pārāka par citām, līdz ar to, ir attaisnojama citu kultūru un cilvēku noniecināšana un iznīcināšana.

Krūmiņš portālam "Delfi" stāsta: "Ja mēs skatāmies uz Latviju, tad es šo ideoloģiju iezīmes nevaru atrast. Bet ja man jāsaka, kura valsts Eiropā ir visvairāk nacistiska, tad tā ir Krievija. Izpausmes ir tieši tādas – uzsvērt, ka krieviem ir tiesības noliegt citas tautas. Īstenas nacisma iezīmes. Aicinātu viņus paskatīties spogulī." Runājot par konkrēto iniciatīvu ierobežot divvalodību, Krūmiņš uzskata, ka tas ir pilnīgi normāli mazai nācijai un patiesībā bija jāpaveic jau sen. "Darām to novēloti, bet pareizi," saka vēsturnieks.

Tātad divvalodības ierobežošana publiskā vidē nav saistāma ne ar nacismu, ne fašismu. Tas drīzāk klasificējams kā nacionālisms, kas kā ideoloģija postulē nācijas pašnoteikšanos un vēršas pret situācijām, kurās pār attiecīgo nāciju valda sveša vara. Nav taisnība arī par to, ka Latvijā tiks aizliegta krievu valoda - individuālā līmenī komunikācija krieviski netiks ietekmēta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!