Arvien vairāk arī Latvijas ielās nu jau redzam automobiļus ar zilām numurzīmēm, kas norāda, ka tie ir elektromobīļi. Lai arī daudziem tie joprojām nav pa kabatai, elektroauto kopumā kļūst cilvēkiem pieejamāki. Tiek uzskatīts, ka šie transportlīdzekļi ir videi draudzīgāki nekā automobiļi ar dīzeļa dzinēju, bet vienlaikus ik pa laikam publiskajā telpā parādās arī apgalvojumi par to kaitīgumu. Portāls "Delfi" pārbaudīja, tie nereti ir maldinoši vai pasniegti bez plašāka konteksta, tomēr arī elektroauto nav klimatneitrāls.
Kādā aktīvā "Telegram" grupā nesen izplatījās ziņa ar vēstījumu, ka elektroauto patiesībā nav izdevīgs un ir kaitīgs videi. Sākotnēji ieraksta autors apgalvo, ka raugoties uz elektrības biržas cenām, šāda veida transportlīdzeklis nav izdevīgs. Tiesa – ja auto īpašnieks patērē elektrību pēc biržas cenām un izvēlas to darīt brīžos, kad maksa ir visaugstākā, uzlāde izmaksās dārgāk. Tomēr absolūtais vairums Latvijas iedzīvotāju elektrību patērē pēc fiksētās cenas. AS "Latvenergo" apstiprina, ka pēc biržas cenām norēķinās mazāk nekā desmit procentu klientu un laikā, kad cenas pieaug, arvien vairāk izvēlas pāriet uz fiksēto tarifu.
Fiksētā tarifa maksa par kilovatstundu klientiem atšķiras, ņemot vērā laiku, kad ir slēgts līgums. Bet ja tas ir darīts pēdējā laikā, tad tie ir aptuveni 30 centi par kilovatstundu (kWh). Elektromobiļu eksperts Kārlis Mendziņš skaidro, ka šāda veida auto patērē 20 kW uz 100 kilometriem. Tātad šāds brauciens izmaksā sešus eiro. Vienlaikus mašīnas ar dīzeļa dzinēju patērē 5–10 litrus degvielas, atkarībā no dzinēja izmēra, braukšanas stila un citiem faktoriem. Ja pieņem, ka degvielas cena ir aptuveni 1,84 eiro litrā, tad tie būs 9–18 eiro par 100 kilometru garu braucienu. Tātad – braukt ar elektroauto šobrīd ir izdevīgāk nekā ar dīzeļdzinēja auto, neņemot vērā auto iegādi.
Turpmāk autors apgalvo, ka elektroauto ražošana piesārņo dabu. Tiesa, ka litija baterijas ražošanas process nav videi draudzīgs un tas atstāj CO2 pēdu. Mendziņš skaidro, ka pēc aprēķiniem ražošanas process tiešām atstāj lielāku ietekmi uz vidi nekā dīzeļdzinēja auto ražošana. Tomēr šīs ietekmes mērīšana abiem auto atšķiras. Ja aprēķinos iekļauj visas ražošanas fāzes abiem auto, tad ietekme uz vidi esot līdzīga. Taču lielākā atšķirība sākas vēlāk, kad auto jau tiek izmantots. Elektroauto pārvietojoties neatstāj izmešus. Mendziņš rēķina, ka ir jānobrauc 10000–20000 kilometru, lai ražošanā atstātā CO2 pēda izlīdzinātos – vidējais Latvijas braucējs to nobrauc aptuveni vienā gadā.
Runājot par litija bateriju ražošanu jāpiemin, ka organizācija "Amnesty International" pērn vērsa uzmanību uz cilvēktiesību pārkāpumiem šajā jomā un aicināja ražotājus būt atbildīgiem un sakārtot šo industriju.
Apgalvojums, ka elektroauto akumulators satur indīgas vielas, ir patiess. Kā jebkura baterija, arī šis akumulators nav videi draudzīgs un vienkārši izmest to nedrīkst. Tomēr šāda akumulatora garantija ir astoņi gadi, taču pēc tam tos pārstrādā un izmanto atkal. Līdz ar to, iespēja, ka cilvēki tās vienkārši izmetīs un nopirks vietā jaunu elektroauto ir daudz mazāka nekā citām sadzīvē lietojamām baterijām.
Baterijas var aizdegties. Tiesa, meklējot internetā, var atrast informāciju par vairākiem gadījumiem, kad akumulators ir aizdedzies. Elektroauto eksperts Mendziņš portālam "Delfi" skaidro, ka aizdegšanās gadījumi tiešām ir. Piemēram, 2015.gadā kopumā ziņots par 20 gadījumiem, kad aizdegusies "Tesla". Visos gadījumos tā esot bijusi lietošanas vaina, piemēram, iešauta lode akumulatorā. Internetā atrodami arī ieteikumi mašīnu nepārlādēt, lai tā neaizdegtos. Mendziņš stāsta, ka gan uzlādes iekārta, gan pats automobilis pārbauda akumulatora stāvokli. Līdz ar to, tam nevajadzētu notikt. Bet pašaizdegšanās pasaulē nav novērota. Jāpiebilst, ka elektroauto aizdegas citādāk nekā dīzeļdzinēja auto – tas gruzd un aizdegšanās nav eksplozīva. Tātad – cilvēkam ir lielākas izredzes izdzīvot.
Kopumā elektroauto nav pilnībā klimatneitrāli, ņemot vērā ražošanas procesu, taču kopumā tie atstāj mazāku ietekmi uz vidi nekā cita veida transportlīdzekļi. To pētījumā secinājusi arī Starptautiskā Tīra Transporta padome (ICCT). Tātad "Telegram" ierakstā publicēti gan maldi (par izdevīgumu), gan arī fakti, kurus gan jāskaidro plašākā kontekstā, ja autors ir vēlējies diskutēt par to, vai elektroauto šobrīd ir labs pirkums.
Jau ziņots, ka elektroauto iegādei šobrīd pieejams arī valsts atbalsts. Par to līdz šim jau iegādāti vairāk nekā 200 automobiļi. Visaktīvāk atbalstu izmanto rīdzinieki. Elektromobiļa iegādei pašlaik var saņemt no 2250 līdz 5500 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
