Augusta beigās Latvijā piedzīvojām vēsturisku notikumu – pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu. Tam iepriekš lielu pretestību izrādīja Krievijas un Padomju režīma atbalstītāji. Bez pārsteigumiem, pēc objekta nojaukšanas tā aizstāvji neslēpj aizvainojumu. Piemēram, bijušais politiķis Andrejs Mamikins, kurš plaši zināms ar dažādu maldu izplatīšanu publiskajā vidē, savā tviterkontā publicējis ierakstu, jautājot, kāpēc padomju armija savulaik nenojauca Brīvības pieminekli? Ar ierakstu Mamikins centies parādīt padomju režīmu labākā gaismā, taču portāls "Delfi" noskaidroja, ka iniciatīvas par tā nojaukšanu ir bijušas, tomēr vadošajā partijā valdīja bažas, ka tas noskaņos iedzīvotājus pret padomju varu. Turklāt tolaik tika nojaukti daudzi citi Latvijas neatkarībai un Brīvības cīņām veltīti objekti.
Ierakstu Mamikins publicējis dažas dienas pēc pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanas. Tam pievienots attēls, kurā redzams, kā sarkanarmieši, stāvot uz tanka, atrodas pie Brīvības pieminekļa. Publikācijas autors jautā: "Interesanti, kāpēc šie "mežonīgie orki" neiznīcināja Brīvības pieminekli? Viņi taču bija necivilizēti barbari un okupanti? Viņi tak visu bombardēja un spridzināja, vai nē?" Var saprast, ka Mamikins gribējis parādīt padomju okupācijas armiju labākā gaismā, vienlaikus pārmetot pašreizējai varai okupācijas pieminekļa nojaukšanu.
Tiesa, ka Brīvības piemineklis okupācijas laiku ir pārdzīvojis un joprojām atrodas iepretim Vecrīgai. Bet lai noskaidrotu, kāpēc Brīvības pieminekli padomju vara nenojauca, portāls "Delfi" sarunājās ar vēsturnieku un pieminekļu pētnieku Mārtiņu Mintauru. Viņš skaidro, ka ideja par pieminekļa nojaukšanu esot bijusi. Turklāt aktualizēta vairākas reizes. Tam gan nav nekādu dokumentālu pierādījumu, tā skaidro vēsturnieks. Tomēr dažādos avotos atrodamās tā laika liecības stāsta, ka jautājums kļuvis aktuāls pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigās. Par šiem notikumiem stāsta kāda Rīgā dzimušās tēlnieces Veras Muhinas dēla vēstule, kas Rīgā nonāca 1989.gadā, kad tika veidots tēlniecei veltīts memoriāls.
Vēstulē aprakstīts, kā pēc Otrā Pasaules kara Muhina atsūtīta uz Rīgu, lai nodibinātu kontaktus ar māksliniekiem un tēlniekiem. Tēlniece piedalījusies kādā apspriedē, uz kuru tolaik uzaicināja varas pārstāvji. Apspriežamais jautājums bijis - ko darīt ar Brīvības pieminekli? Aizstāvot tā māksliniecisko vērtību, Muhina iestājusies pret tā nojaukšanu un vēl šodien tiek uzskatīta par pieminekļa glābēju. Tomēr arī par šiem notikumiem pieejamu dokumentu neesot.
Vēl kāda versija atrodama tā laika politiķa Eduarda Berklava grāmatā "Zināt un neaizmirst". Viņš 1940-tajos gados vadīja Latvijas Komjaunatni. Komunistiskās partijas sekretārs tolaik esot ieteicis Berklavam sarunāt traktoru un naktī pieminekli nogāzt. Mintaurs stāsta: "Partijas otrais sekretārs draudzīgi ieteica un piebilda, ka pēc tam Berklavu publiski pakritizēs un lieta būs atrisināta." Tehniski gan šādi pieminekli nav bijis iespējams nogāzt.
Vēsturnieks skaidro, ka arī bijušie VDK darbinieki atmiņās stāstījuši par ideju nojaukt pieminekli. Tomēr tolaik struktūra esot bijusi pret to, jo uzskatījuši, ka tas mazinās padomju varas popularitāti un radīs domstarpības sabiedrībā. Tā arī piemineklis okupācijas laikā tika saglabāts, tomēr vara tolaik objektu publiski daudz nepieminēja. Arī literatūrā neesot bijis ieteicams to pieminēt līdz pat astoņdesmito gadu vidum, tā portālam "Delfi" stāsta Mintaurs.
Vienlaikus okupācijas vara nojauca daudzus citus Latvijas brīvībai un Brīvības cīņām veltītus objektus. Piemēram, Latgales atbrīvošanas pieminekli "Latgales Māra", kas šobrīd ir atjaunots. Tāpat atbrīvojās arī no pieminekļa Jelgavas atbrīvotājiem "Lāčplēsis". Arī tas šobrīd ir atjaunots. Kopumā 20 gados pēc Latvijas valsts izveidošanas tika uzcelti aptuveni 100 Brīvības cīņu pieminekļi. 34 no tiem tika pilnībā iznīcināti okupācijas laikā, bet citi – pārveidoti atbilstoši padomju varas ideoloģijai.
Tātad Mamikina tvītā ietvertā doma ir izrauta no konteksta. Idejas par Brīvības pieminekļa nojaukšanu padomju varai bija, taču tas arī tolaik bija pietiekami spēcīgs simbols, lai vienkārši no tā atbrīvoties nevarētu. Vienlaikus tika likvidēti un pārveidoti desmitiem citu Latvijas brīvībai veltītu pieminekļu. Turklāt Mamikins apzīmējumu 'mežonīgie orki' ir ievietojis pēdiņās, it kā norādot uz to, ka padomju karaspēks nemaz nav bijis tik nežēlīgs, neskatoties uz to, ka tas okupēja Latviju, kā arī izsūtīja, pazemoja un nogalināja tās iedzīvotājus vairākus gadu desmitus. Uz portāla "Delfi" rīcībā esošo numuru Mamikins nebija sazvanāms.
Aktīvas diskusijas par atbrīvošanos no okupācijas periodā uzstādītajiem pieminekļiem sākās pēc 24.februāra, kad Krievijas karaspēks īstenoja plašu iebrukumu Ukrainā un izvērsa nežēlīgu karu pret tās iedzīvotājiem. Iecerētais īsais karš gan ilgst joprojām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
