Bieži vien maldīgas ziņas tiek pārsūtītas arī saziņas lietotnē "Whatsapp". Piemēram, pandēmijas laikā nereti tieši šajā vietnē cilvēki viens otru brīdināja par it kā gaidāmiem stingrākiem epidemioloģiskiem ierobežojumiem vai iepriekš zināmiem valdības lēmumiem, taču tās visbiežāk izrādījās viltus ziņas. Šobrīd "Whatsapp" cirkulē ziņa, kurā apgalvots, ka, iespējams, sestdien Baltijas valstīs piedzīvos "black-out" jeb pilnīgu elektrības padeves atslēgšanu. Tomēr portāls "Delfi" pārliecinājās, ka ziņa ir maldinoša.
Ziņotājs apgalvo, ka sestdien – 24. septembrī – Lietuva veiks atslēgšanos no Baltkrievijas un Krievijas energotīkla, tā rezultātā visās Baltijas valstīs iespējams piedzīvošot pilnīgu elektrības padeves atslēgšanu. Turklāt ziņās nekas neesot teikts, lai nebūtu panikas. Ziņotājs aicina ļaudis gatavoties sliktākajam scenārijam. Tomēr, kā noskaidroja portāls "Delfi", tas nav nepieciešams.
Tiesa, ka Baltijas valstis vēsturiski ir daļa no Baltkrievijas un Krievijas energoapgādes loka (BRELL). Tātad, pat ja neiegādājamies elektroenerģiju no šīm valstīm, mēs tāpat esam no tām atkarīgas, jo esam saslēgtas vienā tīklā un strādājam ar vienu frekvenci, tā portālam "Delfi" skaidro A/S "Augstsprieguma tīkls". Tas nozīmē, ka Baltijas un pārējās Eiropas tīkli nedarbojas sihnroni, kas ir būtisks elektroenerģijas stabilitātes un kvalitātes parametrs. Principā, Baltijas valstis pašlaik šajā ziņā ir izolētas no pārējās ES. Tomēr jau no 2007. gada notiek darbs, lai sinhronizētoas ar kontinentālās Eiropas energotīklu. Galvenais mērķis pārmaiņām ir ģeopolitiskā neatkarība no trešajām valstīm.
Plānots, ka projekts noslēgsies 2025.gadā pēc vērienīgu sagatavošanās darbu pabeigšanas. Viena no pārejas sastāvdaļām ir izolētās darbības testi, ko veic, lai pārbaudītu pārvades sistēmas spēju strādāt no trešo valstu pārvades sistēmām izolētā režīmā. Tas nozīmē, ka konkrētā valsts uz laika posmu atslēdzas no pārējām un strādā ar to ģenerēto jaudu, kas valstī ir, tā stāsta uzņēmumā. Šādas pārbaudes obligāti ir jāveic visām valstīm, kas īsteno pāreju uz citu energotīklu. Un tiesa, ka 24. septembrī šo testu plānoja veikt Lietuvā. Taču kaimiņvalstī šobrīd spēj saražot tikai 30% no patērētās elektroenerģijas, tātad, lai pārbaudi varētu veikt, ir jāiegādājas atlikušie 70%, kas vajadzīgi, lai konkrētajā laika posmā apgādātu visu valsti. Tomēr, izvērtējot elektroenerģijas cenas, lietuvieši nolēma testu pagaidām atcelt.
Veicot izolētās darbības testu Lietuvā, Kaļiņingradas apgabalā pārtrūkst saites ar BRELL loku, līdz ar to arī šajā teritorijā 24.septembrī plānoja pārliecināties par sistēmas gatavību strādāt izolēti. Neskatoties uz to, ka Lietuva pārbaudi atcēla, Kaļiņingradas apgabalā šobrīd testu joprojām plāno veikt. Līdzīgas pārbaudes kopš 2019.gada ir veiktas ik gadu. A/S "Augstsprieguma tīkls" stāsta, ka plānotā pārbaude nevar atstāt nopietnu iespaidu uz mūsu elektrotīkla darbību, jo elektroenerģija, tai skaitā balansēšanas vajadzībām, no Baltkrievijas un Krievijas, tai skaitā Kaļiņingradas apgabala netiek iepirkta.
"Gadījumā, ja Lietuvā testu veiktu, mēs par to informētu. Ziņotu arī, kādu iespaidu tas varētu atstāt uz Latvijas elektroapgādi. Taču šobrīd izolētās darbības tests Lietuvā ir atlikts," tā stāsta A/S "Augstsprieguma tīkls" pārstāve Elīna Grīvāne. Turklāt, ja pārbaude notiek Lietuvā, tad Latvijā to izjust nevajadzētu. Arī "black-out" pie mums iespējams nav, taču nav izslēgts, ka uz brīdi to var piedzīvot kādā no kaimiņvalsts reģioniem.
Tātad – ziņotājam ir taisnība par atslēgšanos no BRELL energotīkla, taču tā nenotiks 24. septembrī, bet gan 2025. gadā un visas Baltijas valstis to veiks reizē. Tiesa, ka šajā datumā bija plānota izolētās darbības pārbaude Lietuvā, taču tā pašlaik ir atcelta. Nav tiesa arī, ka pārbaudes laikā visās Baltijas valstīs notiktu pilnīga elektrības padeves atslēgšana. Ziņa ir maldinoša.
Tomēr, jāatceras, ka joprojām daļēji esam atkarīgi no Krievijā un Baltkrievijā pieņemtajiem lēmumiem. Bažas par to saasinājās pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā, to apstiprina arī Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis. "Ar iespēju, ka Baltijas valstis var tikt jebkurā mirklī atslēgtas no BRELL energotīkla, valstu pārvades sistēmas operatori ir rēķinājušies jau kopš kara sākuma. Taču ir veikti dažādi pasākumi, lai novērstu iespējamā atslēguma negatīvās sekas. Piemēram, pārtraukta elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltijas valstīm un Krieviju," tā Valdmanis. Lietuvieši arī veikuši papildu pasākumus, lai šādā gadījumā var uzsākt sinhrono darbību ar Polijas energosistēmu.