Faktu pārbaude: Tiesa, ka ES daudz pārtikas izmet atkritumos, tomēr lielāko daļu rada mājsaimniecības

Šāds ieraksts publicēts vienā no populārajiem Latvijas dezinformācijas kanāliem vietnē "Telegram". Grupā ir aptuveni 2000 dalībnieku un nereti lasāmi jau pavisam ierasti maldīgi apgalvojumi gan par gaidāmajām vēlēšanām, gan pandēmiju, gan arī karu Ukrainā. Šoreiz ļaudis grupā pievērsušies rūpēm par dabu. Ieraksta autors vērš uzmanību, ka Eiropas Savienībā ik gadu izmet atkritumos 153 miljonus tonnu pārtikas. Klāt pievienota arī karte ar sadalījumu pa valstīm. Autors arī pieminējis, ka pēc pārdevēju stāstiem, Latvijā ļoti labu pārtiku met ārā "Rimi" veikalos – uzreiz pēc derīguma termiņa beigām.

Daļēji autoram ir taisnība. Tiešām, ES izmet ļoti daudz pārtikas – 153 miljonus tonnu gadā. Tas apstiprināts kādā vides organizācijas "Feedback EU" ziņojumā. Dati rāda, ka ES izmet ārā vairāk pārtikas nekā importē gadā. Konkrētajā ziņojumā gan nav atrodama pievienotā karte ar sadalījumu pa valstīm. Tādu vien atrodam kādā vietnes "Reddit" ierakstā, kuru izveidojis anonīms konts. Arī ANO pēdējā ziņojumā par pārtikas atkritumiem datu par katru ES valsti nav. Piemēram, datu par Latviju tajā nav, taču iekļautas daļa ES valstu. Un dati rāda, ka visvairāk pārtiku atkritumos izmet Grieķijā un Maltā – 142 un 129 kilogrami uz iedzīvotāju gadā.

Dati dažādos avotos atšķiras, jo nereti šādos apkopojumos izmanto dalībvalstu izsniegtos rādītājus, taču, piemēram, Latvijā pēc Eiropas Komisijas lēmuma par atbilstošu metodoloģiju vēl tikai top pirmais izvērtējums par izmesto pārtikas daudzumu 2021.gadā, tā portālam "Delfi" skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā. "Telegram" publicētajā kartē norādīts, ka Latvijā vidēji viens iedzīvotājs izmet 76 kilogramus pārtikas gadā. No kurienes šādi dati ir iegūti nav zināms. Taču VARAM 2021. gadā realizēja savu pētījumu pārtikas atkritumu apjoma noteikšanai. Tajā secināts, ka 2020. gadā esam izmetuši aptuveni 334 tūkstošus tonnas ēdiena. No kurām aptuveni trešdaļu rada mājsaimniecības un tie nešķiroti nonāk atkritumu poligonos. Vēl daļu pārtikas mājsaimniecībās pārstrādā uz vietas, piemēram, kompostā.

"Telegram" ieraksta autors norāda uz to, ka pārtiku vieglprātīgi izmet tieši veikalos, īpaši pieminot "Rimi" pārtikas veikalu ķēdi. Kopējie dati tomēr rāda, ka galvenās atkritumu ražotājas ir mājsaimniecības gan Latvijā, gan citur pasaulē. Turklāt pārtikas ražošanas uzņēmumi lielāko daļu atkritumu nodod tālākai pārstrādei un tikai neliela daļa nonāk nešķiroto atkritumu konteineros, tā atzīmē VARAM. Savukārt, Eiropas Komisijas dati rāda, ka aptuveni 5 % no pārtikas atkritumiem rodas veikalos un mazumtirdzniecības bāzēs.

Portāls "Delfi" uzrunāja arī veikalu tīklu "Rimi", kur skaidro, ka aptuveni 2% no pārtikas nonāk atkritumos, bet līdz 2025.gadam plāno to samazināt uz pusi. To paredz arī ES Zaļais kurss, bet gan ar laika termiņu līdz 2030.gadam. Arī produktus, kuri netiek pārdoti, jo, piemēram, ir beidzies derīguma termiņš, pēc iespējas cenšas ziedot un nodot bio gāzes ražošanai. "Rimi" ziedo to pārtiku, kurai pienācis "Ieteicams līdz" termiņš. Taču daudz stingrāks regulējams attiecināms uz "Izlietot līdz" produktiem, kurus ziedot var tikai pie konkrētiem apstākļiem, piemēram, ar noteikumu, ka patērētājs to izlietos tās pašas dienas laikā.

Neatkarīgi no atšķirībām dažādos datos, eksperti pasaulē ir vienisprātis, ka pārtikas atkritumu daudzums ir jāsamazina un tas daudzviet ir pārāk liels. Tāpēc "Telegram" ieraksta autors nav kļūdījies, norādot uz aktuālu problēmu. Tomēr papildus izplatījis nepārbaudītu un nepatiesu informāciju par pārtikas veikaliem. Arī pārpublicētā karte ar sadalījumu pa valstīm ir aizņemta no kāda anonīma avota internetā. Tajā atspoguļotie dati pilnībā nesakrita ne ar vienu no portāla "Delfi" pārbaudītajiem ziņojumiem vai statistikas avotiem. Tomēr tiesa, ka problēma ir aktuāla. Par pārtikas atkritumu samazināšanu runā arī ES Zaļā kursa ietvaros.