Pagājušās nedēļas noslēgumā krievu okupētajās Ukrainas teritorijās norisinājās "referendums" par pievienošanos Krievijai. Bez pārsteigumiem, publiskotie rezultāti visos četros okupētajos reģionos norāda, ka iedzīvotāji vēlējušies pievienoties agresīvajai kaimiņvalstij. Piemēram, Doneckā par pievienošanos Krievijai nobalsojuši pat vairāk nekā 99% vēlētāju. Kamēr lielai daļai pasaules šis scenārijs šķiet jau kaut kur redzēts, Kremļa atbalstītāji publiski priecājas par rezultātiem un izmanto tos Krievijas zvērību attaisnošanai. Tomēr ir vairākas pazīmes, kāpēc šādus "referendumus" nevar uzskatīt par leģitīmiem, tās apkopoja portāls "Delfi".
"Referendumi" Krievijas sagrābtajās teritorijās norisinājās no 23. līdz 27. oktobrim. Dažādi Kremļa kanāli un atbalstītāji šajās dienās sociālajā vidē publiskoja videomateriālus ar priecīgām sievietēm, kuras ar Krievijas karogiem dejoja pie balsošanas iecirkņiem. Situācija teju identiska kā Krimā pirms astoņiem gadiem, kad par pievienošanos Krievijai it kā nobalsoja 97% dalībnieku. Arī šoreiz okupācijas spēku paziņotie rezultāti nepārsteidz. Doneckā par nobalsojuši vairāk nekā 99% cilvēku, Luhanskā – 98,4%. Zaporjižas apgabalā – 93%, bet Hersonā – 87%, kas pat šķiet pārsteidzoši maz. Turklāt, Doneckā bijusi arī ļoti augsta vēlētāju aktivitāte – piedalījušies vairāk nekā 97% iedzīvotāju. Pārsteidzoši augstā vēlētāju aktivitāte, kā arī teju vienbalsīgais lēmums sarežģītos jautājumos ir pirmā pazīme, ka rezultāts varētu nebūt uzticams. Taču ir vēl neskaitāmas pazīmes, kas norāda, ka referendums nav bijis leģitīms.
Pirmkārt, tautas nobalsošana notiek aktīva kara laikā. Miljoniem iedzīvotāju no šiem apgabaliem ir izbraukuši un joprojām turpina izbraukt, kas nozīmē, ka iedzīvotāju vairākums iespējams nemaz vairs šajās teritorijās neatrodas. Turklāt, nobalsošana tika rīkota bez Kijevas piekrišanas. Arī atrodoties krievu kontrolē, tās joprojām faktiski ir Ukrainas teritorijas, līdz ar to bez Kijevas piekrišanas leģitīmi šāds referendums nemaz nevarētu notikt.
Otrkārt, nav nodrošināta ne brīva iespēja izvēlēties, ne starptautiski atzīta referenduma uzraudzība. No okupētajām teritorijām balsošanas laikā ienāca neskaitāmas ziņas par to, kā Krievijas karaspēks dodas pie iedzīvotājiem uz mājām un liek viņu klātbūtnē veikt izvēli, neskatoties uz to, ka balsošanai jānotiek tam speciāli paredzētos iecirkņos. Šim procesam bija arī novērotāji no karā neiesaistītajām valstīm, taču publiskā informācija liecina, ka tie bijuši brīvprātīgi Krievijas atbalstītāji vai jau iepriekš ar agresorvalsti saistīti cilvēki.
Salīdzinājumam – 2014. gadā norisinājās referendums Skotijā par neatkarību no Apvienotās Karalistes. Tolaik balsošanu uzraudzīja profesionāli novērotāji no Apvienotās Karalistes vēlēšanu komisijas. Skotijai gan neizdevās kļūt neatkarīgai – ar salīdzinoši nelielu pārsvaru (55% pret 45%) uzvarēja tie, kuri gribēja palikt Lielbritānijas sastāvā. Turklāt tiek uzskatīts, ka šajā referendumā bija rekordaugsta vēlētāju aktivitāte – tajā piedalījās teju 85% iedzīvotāju.
Okupācijas spēku rīkoto "referendumu" absurdumu atzīst arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks. "Šāda veida referendumus nevar veikt kara laikā. Un tos neorganizē tā, kā to dara Krievija. Piemēram, nebija īsti skaidri datumi, tie tika pārlikti. Un ņemot vērā zvērības, kādas ir pastrādātas okupētajos apgabalos, īsti nevar runāt par to, ka cilvēkiem, kuri vēlētos, tiktu dota iespēja brīvi izteikties un aizstāvēt savu nostāju. Jebkurā gadījumā kara laikā runāt par kaut kādu tiesību un likumdošanas normu ievērošanu nav jēgas," pauž Rostoks.
Interesanti, ka ierasto Krievijai vēlamo rezultātu virs 95% šajā reizē neuzrādīja ne Zaporižjā, ne Hersonā, kur pret pievienošanos agresorvalstij pat it kā balsoja 13% iedzīvotāju. Rostoks to skaidro ar salīdzinoši neseno okupāciju. "Abi šie apgabali ir tikuši okupēti salīdzinoši nesen. Procenti ir mazāki, it kā ļaujot noprast, ka tur atbalsts loģiski būs zemāks," skaidro politologs. Respektīvi, tādā veidā ir mēģināts saglabāt ticamību rezultātiem. Tomēr, ņemot vērā iepriekš uzskaitīto, ar to ir par maz, lai padarītu referendumu leģitīmu.
Svarīgs faktors ir arī tas, ka starptautiski šis balsojums nav atzīts kā leģitīms un visticamāk lielākā daļa pasaules valstu neatzīs okupēto Ukrainas teritoriju iekļaušanu Krievijas sastāvā. Arī Apvienoto Nāciju organizācija publicēja ziņojumu, ka šie referendumi nav uzskatāmi par likumīgiem. Tomēr eksperti bažījas, ka šis okupācijas spēku sarīkojums varētu izraisīt jaunu eskalāciju karā, jo Krievija turpmāk uz Ukrainas centieniem atgūt šīs teritorijas raudzīsies kā uz uzbrukumu savai teritorijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
