Pagājušās nedēļas nogalē norisinājās 14. Saeimas vēlēšanas un diskusijas ap ievēlētajiem parlamentāriešiem un vēlēšanu procesu vēl joprojām aktīvi notiek. Kamēr uzmanības centrā ir potenciālais jaunās valdības sastāvs, citi satraucas par vēlēšanu organizāciju. Piemēram, bijušais sporta žurnālists Krišjānis Kļaviņš savā "Facebook" profilā atstāsta notikumus no vēlēšanu dienas, kurā savu balsi bija spiests ievietot divās aploksnēs, nevis vienā, kā ierasts. Turklāt uz ārējās aploksnes esot bijuši redzami personas dati. Portālā "Delfi" noskaidroja, ka tā ir ierasta kārtība gadījumā, ja ir tehniskas problēmas reģistrēt vēlētāju elektroniski.
Kļaviņš ierakstu savā "Facebook" kontā publicēja neilgi pēc vēlēšanām. Viņš skaidro, ka devies savu balsi atdot CATA vēlēšanu iecirknī Cēsīs, kurā viņam vienas aploksnes vietā iedotas divas. Balss esot bijusi jānodod abās – vienu aploksni ievietojot otrā. Taču vēlētāju satrauca fakts, ka uz ārējās aploksnes atklāti uzrakstīti viņa personas dati – vārds, uzvārds. "Tātad mana balss var tikt pilnībā atšifrēta, kas pārkāpj anonīmu un slēgtu balsošanu," tā video ierakstā skaidro Kļaviņš.
Jāpiemin, ka tieši šādā veidā balsošana notiek gadījumos, kad vēlētāji izvēlas savu balsi nodot iepriekšējā glabāšanā pirms īstās vēlēšanu dienas. Tomēr Kļaviņš balsot devies 1. oktobrī. Portāls "Delfi" vērsās Centrālajā vēlēšanu komisijā, lai noskaidrotu, kāpēc konkrētajā iecirknī balsu nodošana organizēta šādā veidā. Informācijas nodaļas vadītāja Laura Krastiņa atbild, ka šāda pieeja ir normāla prakse gadījumos, kad ir tehniskas problēmas ar vēlētāju elektronisko reģistrāciju.
"Vēlētāju uzskaitei un principa "viens vēlētājs – viena balss" nodrošināšanai 14. Saeimas vēlēšanās tika izmantots elektronisks tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Gadījumos, ja tas nav pieejams, šī principa nodrošināšanai izmanto balsošanu ar reģistrācijas aploksni. Taču balsu skaitīšanā anonīmā aploksne tiek nošķirta no reģistrācijas aploksnes. Tā tiek sajaukta ar citām un vairs nav identificējama," skaidro Krastiņa.
Komisijā arī piebilst, ka par visām procedūrām ir notikušas konsultācijas ar Datu valsts inspekciju, kā arī visi Vēlēšanu iecirkņu komisijas locekļi ir parakstījušies par personu datu apstrādes noteikumiem un ir atbildīgi likuma priekšā. Tātad – reģistrācijas aploksne ar personas datiem šādos gadījumos ir veids, kā nodrošināt, ka katrs vēlētājs balsi nodod tikai vienu reizi, taču pēc vēlētāju manuālas reģistrācijas pie balsu skaitīšanas vēlētāju izvēle jau atrodas vairs tikai vienā aploksnē, uz kuras personas datu nav.
14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī un Latvijas iedzīvotāji parlamentā iebalsoja septiņas politiskās partijas. Vairākas no iepriekšējā sasaukumā ievēlētajām partijām gan pozīcijā, gan opozīcijā netika pārvēlētas, taču vietā iedzīvotāju atbalstu guva vairākas jaunas. Šobrīd norisinās sarunas par koalīcijas un valdības veidošanu starp vēlēšanu uzvarētājiem "Jauno Vienotību", kā arī "Nacionālo Apvienību", "Apvienoto Sarakstu" un "Progresīvajiem".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
