Dezinformācijas izplatīšanā arvien biežāk izmanto viltotus ekrānuzņēmumus no medijem  (1)

Šāds attēls cirkulē kādā no "Telegram" grupām, kurā pulcējas vairāki tūkstoši valdības un vakcinācijas pretinieku. Attēls it kā ir ekrānuzņēmuma no kāda raksta portālā "jauns.lv". Tajā apgalvots, ka izveidota jauna balstvakcīna, kura aizsargās pret visiem pieejamajiem vīrusa variantiem. Nav gan minēts, par kuru vīrusu ir runa, taču varētu pieņemt, ka tas ir Covid-19. "Superimunitāte darbosies 90 dienas, ja tiks lietota kopā ar QR kodu un sejas masku." Un revakcinācija būšot jāveic ik pēc trīs mēnešiem. Pirmā pazīme, ka raksts ir viltojums, – meklējot internetā tādu atrast nav iespējams. Portāls "Delfi" sazinājās arī ar "jauns.lv" redakciju, kurā norādīja, ka dezinformatoru tendence izmantot viltotos ekrānuzņēmumus medijā esot labi zināma.

Uz to, ka attēls varētu būt viltojums norāda vēl vairākas pazīmes. Pirmkārt, nereti šādos attēlos izmantota medijiem netipiska valoda un tajā ietverti pārspīlējumi, kuri lasītājā var radīt aizdomas. Konkrētajā attēlā redzamajā tekstā apgalvots, ka jaunā balstvakcīna aizsargās pret visiem iespējamajiem vīrusa variantiem – gan zināmajiem, gan nezināmajiem. Var nojaust, ka šādas vakcīnas izveide, vismaz pagaidām, nav iespējama. Potes veidotā imunitāte rodas pēc tam, kad cilvēka organismā ir ievadīts vīrusam unikālas olbaltumvielas fragmentu. Tātad – lai to iegūtu, ir jābūt atklātam konkrētajam vīrusa paveidam. Tas nozīmē, ka ja vīrusa paveids vēl ir nezināms, izveidot vakcīnu, kas radītu imunitāti pret šādu paveidu nav iespējams. To pierāda arī prakse vakcinācijā pret gripu, kur pote ik gadu tiek pielāgota aktuālajiem vīrusa paveidiem.

Nereti uz viltojumu norāda arī citas detaļas, kas gan var nebūt uzreiz pamanāmas. Piemēram, savāds publicēšanas laiks. Ja ziņa par supervakcīnu būtu patiesa, grūti iedomāties, kādā situācijā tā varētu tikt publicēta plkst. 05.44 no rīta. Tāpat portālā "jauns.lv" sadaļa "Farmācijas bizness" neeksistē. Reiz jau portāls "Delfi" atspēkoja maldus, kas balstīti uz šādu viltotu attēlu, kurā apgalvoja, ka valdība atņems iedzīvotājiem kurināmo. Un pēdējā laikā šādus attēlus internetā manām ar vien biežāk.

Arī portāla "Delfi" sadaļa "Atmaskots" ir izmantota kāda viltojuma radīšanai. To, ka šāds raksts neeksistē, pirmkārt, var pamanīt pēc netipiski lielā komentāru skaita, kas norādīts iekavās aiz nosaukuma. Kā arī – autors rakstam ir norādīts kāds Iļja Muižnieks. Šāds žurnālists portālā nestrādā un to var pavisam vienkārši pārbaudīt, apskatot darbinieku kontaktu sadaļu.

Lai arī viltojumi bieži vien ir uztaisīti tā, lai pirmajā brīdī to atšķirt no īsta būtu sarežģīti, tomēr iedziļinoties ir vairākas pazīmes, kas rada aizdomas - visbiežāk viltojums atklājams pēc izmantotās valodas. Tie nereti ir pamatīgi pārspīlējumi vai dezinformatoru vidū ļoti populāras frāzes, piemēram, "valdošā kliķe" vai "lielais farmācijas bizness".