Lai arī publiski pieejamas skaidrojošas informācijas kļūst arvien vairāk, vakcinācijas mītu izplatītāji turpina savu darbu. Īpaši brīžos, kad plašāka mēroga potēšanās atkal kļūst aktuāla, kā šobrīd, kad iedzīvotājus aicina vakcinēties ar ceturto devu. Kādā "alternatīvās zinātnes" piekritēju "Telegram" grupā populārs atkal kļuvis attēls ar mirstības statistiku pēdējos piecos gados. Lai arī ieraksta autors neapgalvo, ka vainīgas ir vakcīnas pret Covid-19, pie attēla uzdotie jautājumi, šķiet, rosina lasītājus domāt, ka tā ir un pats vīruss nemaz nav tik kaitīgs. Portāls "Delfi" skaidro, ka tas ir kārtējais mīts.
Šāda diagramma šonedēļ popularitāti atkārtoti iemantoja vakcinācijas pretinieku "Telegram" grupā. Kāpēc atkārtoti? Šis temats jau reiz bija aktuāls brīdī, kad šī statistika tika publicēta pirmo reizi. Attēlā redzama pēdējo piecu gadu mirstības statistika Latvijā. Un redzams, ka pērn tā ir krietni pieaugusi. Taču 2020.gadā, kad pandēmija sākās Latvijā, mirstības skaitlis ir krietni līdzīgs kā iepriekšējos gadus. Ieraksta autors raksta, ka šie skaitļi paskaidrojot pašu svarīgāko. Un tad uzdod jautājumus, kas liek domāt, ka pandēmijas nozīme ir bijusi pārspīlēta un patiesībā cilvēkiem ļaunumu nodara vakcīnas. Taču tā nav patiesība.
Dati par mirstību pēdējos piecus gadus gan ir patiesi. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati rāda, ka pērn tiešām reģistrēts rekordliels mirušo skaits – par pieciem tūkstošiem lielāks nekā 2020. gadā. Pagājušajā gadā mirstība bija par 25% lielāka nekā 2015.–2019. gadā vidēji. Tātad ierastajiem nāves iemesliem šajā gadā nācis klāt vēl kāds, un tā nav vakcinācija.
2020.gad martā Latvijā atklāja pirmo Covid–19 gadījumu. Un pirmos sešus mēnešus saslimstība saglabājās zema – tātad arī mirstība. Kopā no aprīļa līdz septembrim no Covid–19 mira 18 cilvēku. Pēc tam saslimstība strauji pieauga un kopumā 2020.gadā mira 700 cilvēku, kuru nāves iemesls bija jaunais koronavīruss. Skatoties kopējā mirstības statistikā to arī redzam – 2020. gadā kopējā mirstība bija par aptuveni tūkstoti lielāka nekā gadu iepriekš.
Tik pat vienkārši skaitļos redzams arī lielais mirstības pieaugums pagājušajā gadā, kad kopumā no Covid–19 bojā gāja 4344 cilvēki. Kopējais mirstības pieaugums ir aptuveni 5000. Jāņem arī vērā, ka pandēmija pamatīgi noslogoja veselības sistēmu un daļai cilvēku nebija iespējas savlaicīgi tikt pie ārsta, kas arī var izraisīt veselības stāvokļa pasliktināšanos. Turklāt raudzīties uz statistiku nevar tik vienkāršoti – ja 2020.gadā sākās pandēmija, tad lielākajai mirstībai būtu jābūt šajā gadā. Taču Covid–19 mēdz pasliktināt veselības stāvokli, neizraisot tūlītēju nāvi. Piemēram, "Long-Covid" gadījumā. Tātad – mirstības statistikā pandēmija visticamāk parādīsies vēl turpmākos gadus.
Ziņa ir maldinoša ne tikai faktiski. Arī vizuāli. Statistika atspoguļota ļoti īpatnējā veidā par sākumpunktu izvēloties skaitli 27 000. Vizuāli tas diagrammas stabiņus krietni saīsina un rada iespaidu, ka mirstība pērn bijusi vismaz trīs reizes lielāka nekā gadu iepriekš. Tas ir populārs paņēmiens manipulācijai ar datiem – it kā nav melots, taču maldina par patieso situāciju.
Lai arī šogad mirstība no Covid–19 ir zemāka nekā pērn, joprojām vīruss ir uzskatāms par bīstamu. Tāpēc iedzīvotājus aicina saņemt ceturto vakcīnas devu. Līdz septembrim no jaunā koronavīrusa miruši 1249 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
