Koncentrācijas nometnes, medicīnas eksperimenti un atņemti bērni: kā Krievijas propaganda melo par ukraiņu bēgļiem  (3)

Jāatzīmē, ka jautājumu par Ukrainas pilsoņu migrāciju uz Rietumvalstīm Krievijas propaganda sāka aktīvi izmantot jau 2014. gadā. Viltus ziņas un anekdotes par šo tēmu bija orientētas galvenokārt uz krievvalodīgo auditoriju un nepārprotami vēstīja, ka "ukraiņus Rietumos uztver kā otrās šķiras cilvēkus, un viņiem ir lemts palikt sociālo kāpņu pašā apakšā". Slavenais izteiciens "mazgāt poļu tualetes" par ukraiņu migrantu perspektīvām ir labākais negatīvu stereotipu veidošanas piemērs. Attieksme pret darbu vispār ir atsevišķa tēma Krievijas propagandā un padomju kultūrā, tomēr šoreiz nerunājam par to.

Pašlaik mēs varam redzēt divus galvenos naratīvus par Ukrainas bēgļiem, ko izceļ Krievijas propaganda. Katram no tiem ir sava mērķauditorija, lai gan dažkārt vienas un tās pašas ziņas tiek izplatītas dažādām auditorijām. Eiropiešiem galvenokārt tiek vēstīts, ka "ukraiņi nepiedienīgi uzvedas valstīs, uz kurām dodas", bet krievvalodīgajai auditorijai – laika gaitā jau pārbaudītais apgalvojums, ka "pret ukraiņiem Rietumos izturas kā pret otrās šķiras cilvēkiem".

Vispirms parunāsim par negatīva ukraiņu bēgļu tēla veidošanu ES valstu pilsoņu acīs. Piemēram, "Čehijas radio" savā projektā "Pārbaude" ("Ověřovna"), kas vērsts uz dezinformācijas un propagandas atmaskošanu, fiksē lielu skaitu nepatiesu paziņojumu, kuros teikts, ka ukraiņu bēgļi dzer, rada nekārtības, uzbrūk vietējiem iedzīvotājiem, izmet viņiem piegādāto pārtiku, demolē piešķirtās dzīvesvietas.

Vācijā plašu popularitāti guva nepatiesa ziņa par it kā notikušo ukraiņu pūļa uzbrukumu kādam sešpadsmitgadīgam jaunietim vārdā Daniels Eiskirhenes pilsētā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē. Kā iemesls jaunieša (kurš vēlāk it kā gūto traumu dēļ slimnīcā nomira) piekaušanai tika minēts, ka viņš runāja krievu valodā. Rezultātā, policijai pārbaudot faktus, tika konstatēts, ka notikums ir izdomāts. Sieviete, kas sākotnēji publicēja šo ziņu, vēlāk publiski atzinās, ka izplatījusi melus, un atvainojās.

Krievijas propaganda Eiropas Savienības valstīs arī aktīvi vēsta naratīvu, kas jau veiksmīgi iesakņojies pašā Krievijā. Tā būtība ir šāda: tagadējā Ukrainas valsts ir nacistiska pēc savas būtības, tātad ukraiņi ir neonacisti. Visspožākais izdomājums, kam jāapliecina iepriekš minētā tēze, ir rediģētā Ukrainas prezidenta Vladimira Zelenska fotogrāfija, kurā viņš rokās tur krekliņu ar svastikas zīmi.

Šo attēlu aktīvi publicēja boti dažādos sociālajos tīklos. Tomēr ātri vien tika noskaidrots, ka patiesībā Zelenskis rokās turēja krekliņu ar skaitli 95 – par godu viņa labi zināmajam uzņēmumam "95. kvartāls". Šo fotogrāfiju viņš pats bija publicējis.

Vēl kāds naratīvu veids, ko Krievijas propaganda izplata Rietumvalstīs: "Ukraiņi izmanto mūsu labklājību, bet mēs par to maksājam pārāk dārgi." Piemēram, Eiropas Savienības valstu sociālajos tīklos masveidā tiek publicētas fotogrāfijas, kurās redzamas dārgas automašīnas ar Ukrainas numura zīmēm, tā popularizējot vienu domu: "Redziet, ar ko pie mums atbrauca ukraiņu bēgļi."

Ir acīmredzams – saasinoties inflācijai un citām ekonomikas problēmām, vēstījums "varas iestādes nevis rūpējas par saviem pilsoņiem, bet palīdz ukraiņiem" samērā vienkārši tiek izplatīts Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju vidū. Principā – dažās valstīs daudzas iedzīvotāju sociālās aizsardzības jomas ir pārslogotas lielā cilvēku pieplūduma dēļ. Tāpēc propagandistu iespēju logs ir plaši atvērts.

Piemēram, Polijā plaši izplatījās viltus ziņas par to, ka slimnīcas Polijas pilsētās atsakās uzņemt pacientus, jo ir aizņemtas, palīdzot ukraiņu bēgļiem. Galu galā šādus paziņojumus bija spiests komentēt Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, kurš noliedza "baumas un viltus ziņas, kas parādās par cilvēku, kas ieradušies no Ukrainas, it kā prioritāru piekļuvi valsts pakalpojumiem".

Tagad pāriesim pie otra galvenā naratīva, kas galvenokārt orientēts uz krievvalodīgo auditoriju. Tā mērķis ir pārliecināt auditoriju, ka Rietumos ukraiņus uztver tikai kā lētu darbaspēku un otrās šķiras cilvēkus. Sak', neko labu "slāvu cilvēks" Rietumos neredzēs, viņu tur grib tikai izmantot. Sliktākajā gadījumā – uzspiest "nepieņemamas vērtības". Un tas nekas, ka šis naratīvs ir pilnīgi pretējs tam, ko Krievijas propaganda stāsta Rietumu auditorijai. Tā, lūk, ir veidota Kremļa dezinformācijas sistēma.

Piemēram, 2022. gada jūlijā plaši izplatījās viltus ziņa par to, ka Vācijā ukraiņu bēgļus nometināja bijušās nacistu koncentrācijas nometnes teritorijā. Saskaņā ar Krievijas propagandas kanālu versiju uz barakām, kurās it kā izmitināja ukraiņu bēgļus, pat izveidoja uzrakstu "Laipni lūdzam mājās" vācu valodā. Tomēr jau pirmajā pārbaudē tika konstatēts, ka uz ēkām, kuras redzamas propagandistu publicētajās fotogrāfijās, nav šādu uzrakstu. Vēl jo vairāk – Zaksenhauzenas nometnes teritorijā nav nekādu bēgļu. Īpaši "krāšņi" šī viltus ziņa izskatās, ja ņemam vērā Kremļa propagandas centienus iztēlot ukraiņus kā nacistus. Patiesi, ironiski.

Vēl kāda interesanta viltus ziņa no šīs pašas sērijas: Spānijā ukraiņu bēgļus piespiež kļūt par medicīnas eksperimentu objektiem un orgānu donoriem. Piemēram, Krievijas masu informācijas līdzekļi izplatīja it kā ukraiņu bēgles vēstuli no Spānijas, kurā tiek apgalvots, ka anketa bēgļa statusa iegūšanai paredz piekrišanu personas datu izmantošanai, tos iekļaujot klīnisku pētījumu dalībnieku sarakstā, kā arī "iespēju kļūt par vakcinācijas pret COVID-19 kampaņas dalībnieku vai orgānu donoru programmas brīvprātīgu dalībnieku". Veicot vēstulē minēto dokumentu pārbaudi, šādi punkti tur netika atrasti.

Jāpievērš uzmanība viltus ziņām par to, ka ukraiņu bēgļiem ES tiek atņemti bērni. Piemēram, Ukrainas Zaporižjas apgabala Krievijas okupācijas administrācijas loceklis Vladimirs Rogovs paziņoja: "Mums pienāk informācija ar lūgumiem palīdzēt ukraiņu bēgļiem, tai skaitā bēgļiem no Zaporižjas apgabala, kuri pēc speciālās operācijas sākuma aizbrauca uz Rietumvalstīm, bet tagad saskaras ar bērnu masveidīgu izņemšanu [no ģimenēm] visai apšaubāmu iemeslu dēļ." Saskaņā ar viņa teikto, visbiežāk bērni tiekot atņemti Vācijā, bet kopumā ir fiksēti 79 šādi gadījumi. Pierādījumi? Cietušo liecības? Dokumentāli apstiprinājumi? Ko vēl nesagribēsiet!

Krievijas propagandai cenšoties izveidot mītu par pretukraiņu noskaņojumu Eiropā, tiek izmantoti pat diplomātiska rakstura viltus pasākumi: Krievijas "jokdari" Vladimirs Kuzņecovs un Aleksejs Stoļarovs (zināmi ar pseidonīmiem Vovans un Leksus) sarīkoja videokonferenču sēriju ar Varšavas, Budapeštas, Vīnes, Madrides un Berlīnes mēriem. Turklāt, viņu sarunu biedri bija pārliecināti, ka sarunājas ar savu Kijivas kolēģi Vladimiru Kļičko. Viltus Kļičko saviem sarunu biedriem uzdeva provokatīvus jautājumus ar acīmredzamu mērķi dzirdēt jebkādus pret ukraiņiem vērstus paziņojumus. Piemēram, Vīnes mēram piedāvāja organizēt labdarības koncertu Vīnes operā par godu Stepanam Banderam, bet Budapeštas vadītājam vaicāja, kāda ir Ungārijas premjerministra attieksme pret karu Ukrainā. Sev vajadzīgās atbildes prankeri nesaņēma, tomēr sacēla pamatīgu informācijas vilni.

Vēl interesanta ir Krievijas propagandas sāktā kampaņa, kurinot naidu starp bēgļiem no Ukrainas un Baltkrievijas. Piemēram, sociālo tīklu tematiskajās grupās pēc 2022. gada 24. februāra masveidā sāka parādīties paziņojumi par ukraiņu uzbrukumiem baltkrieviem dažādās valstīs. Īpaši pamanāma šāda Krievijas propaganda bija Polijā, kur dzīvo liela baltkrievu diaspora (pēc 2020. gada masu protestiem Polija Baltkrievijas pilsoņiem izsniedza vairāk nekā 150 tūkstošus humano vīzu) un kur nonāca arī milzīgs ukraiņu bēgļu skaits (tikai pēc 2022. gada februāra – vairāk nekā divi miljoni).

Tika izplatītas pat ziņas par ukraiņu bērnu uzbrukumiem baltkrievu bērniem Polijas bērnudārzos. Šādi stāsti neguva apstiprinājumu, lai gan, sākoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, sākotnēji bija vērojami daži konflikti starp baltkrieviem un ukraiņiem, kuri tomēr nebija (un nevarēja būt) īpaši nozīmīgi – lielākā daļa (pēc aptauju rezultātiem – vairāk nekā 95 %) baltkrievu diasporas dažādās valstīs atbalsta Ukrainu karā pret Krievijas Federāciju.

Skaidri redzama Krievijas propagandas vēlme radīt negatīvu Ukrainas un ukraiņu tēlu ne tikai Rietumos, bet vispār jebkur. Tiesa, starptautiskais Kijivai sniegtais atbalsts cīņā pret Putina agresiju, kā arī plašā solidaritāte ar karadarbībā cietušajiem ukraiņiem liecina, ka Kremļa propagandistu pūliņi nav vainagojušies ar lieliem panākumiem. Tomēr nav vērts arī priecāties, jo Krievijas Federācija nebūt negrasās izbeigt savas propagandas kampaņas.