MISC 2.0 - 16868
Foto: AFP/Scanpix/LETA/F64
Energoresursu cenu kāpuma dēļ ziemu ar satraukumu gaida daudzi Eiropas valstu iedzīvotāji. Arī Latvijā jau rudenī daļai iedzīvotāju izmaksas par apkuri pieaugušas pat vairākas reizes. Tāpēc nav pārsteigums, ka īpašu neapmierinātību izraisa sociālajos medijos pausti apgalvojumi, ka Latvija gāzi iepirkusi par dārgāku cenu nekā tā šobrīd ir pieejama tirgū. Šonedēļ vietnē "Twiter" par gāzes iepirkumu rakstīja politiķis Vjačeslavs Dombrovskis, apgalvojot, ka Latvija gāzi nopirkusi par teju divarpus reižu lielāku cenu nekā tirgū ir šobrīd. Portāls "Delfi" pārbaudīja, ka politiķis dalījies ar patiesiem faktiem, tomēr ziņa prasa padziļinātu skaidrojumu.

Vjačeslavs Dombrovskis savā tviterkontā trešdien publicēja ierakstu par Latvijas neseno gāzes iepirkumu. Pirms mēneša valsts esot iepirkusi gāzi pa 237 miljoniem. Politiķis pieļauj, ka iegādāts līdz vienai teravatstundai dabasgāzes, kas nozīmē, ka cena par megavatstundu būtu vismaz 237 eiro. Taču pavasarī, tāpat kā tagad, dabasgāzes cenas esot krietni zemākas – 100 EUR/MWh. Ierakstam Dombrovskis pievienojis ekrānuzņēmumu no MK rīkojuma projekta par dabasgāzes iepirkumu, kurā izlasām, ka no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izlietoti teju 237 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrijā portāls "Delfi" noskaidroja, ka valsts par 237 miljoniem eiro iepirkusi 900 000 MWh dabasgāzes. Tātad vienas megavatstundas izmaksas tiešām bijušas augstas – aptuveni 263 eiro. Pat vairāk nekā Dombrovskis minējis tvītā. Taču ministrijā informē šā brīža "zemā" cena, kuru min politiķis, ir pieejama Nīderlandes biržas "spot" tirgū. Starpcitu, tā turpina kristies. Taču "spot" tirgū iegādāties dabasgāzi valsts vajadzībām nav iespējams, tā skaidro ministrijas valsts sekretārs enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.

"Šie apgalvojumi maldina sabiedrību. "Spot" tirgos notiek ātrie darījumi, kur preces apmaiņa notiek nekavējoties. Tirgotāji visbiežāk šādi atbrīvojas no kādiem pārpalikumiem. Un lai šo gāzi mēs varētu saņemt, ir jāsagatavo infrastruktūra un jāstrukturē piegādes ceļi. Tik īsā laikā mēs to izdarīt nevaram," apgalvo valsts sekretārs. Lai pietiktu laika organizēt dabasgāzes piegādi un tajā pašā laikā to Latvijā nogādātu savlaicīgi, iepirkums veikts pirms aptuveni mēneša. Taču tas veikts kā nākotnes darījums. Respektīvi, gāze Latvijā nonāks novembrī. Ministrijā skaidro, ka nākotnes darījumiem dabasgāzes cena šobrīd neesot tik zema, kā minējis Dombrovskis. Šobrīd tā maksā aptuveni 150 EUR/MWh.

"Ir ļoti grūti prognozēt, kad cena ies uz augšu un kad uz leju. Mēnesi atpakaļ prognozes neliecināja, ka cena kritīsies. Tik pat labi tā varēja pieaugt. Ģeopolitiskā situācija nav tāda, ka varam rokas klēpī salikuši sēdēt un gaidīt, kad būs lētākā cena. Mums ir jānodrošina, lai gāze pietiek," tā Šaicāns. Patērētājus dārgās dabasgāzes iepirkums neietekmēšot, jo līgumi ar komersantiem ir noslēgti par konkrētām cenām. Turklāt tirgotāji jau gāzi sagādājuši pietiekami un izcenojums ziemā viņiem ir zināms, tā skaidro ministrijā.


Tātad Dombrovskis nav dalījies ar nepatiesiem faktiem, taču no ieraksta grūti nolasāms konteksts. Portāls "Delfi" sazinājās ar politiķi Vjačeslavu Dombrovski un viņš atzina, ka šo cenu kritumu tiešām prognozēt nebija iespējams, kā arī, ka šobrīd tiešām gāzi valsts vajadzībām "spot" tirgū iegādāties būtu sarežģīti. Taču, viņaprāt, valdībai jau pavasarī bija jāparūpējas, lai gāzi uz Latviju var nogādāt ātrāk, nepieciešamajā apjomā un tas, viņaprāt, dotu iespēju iepirkt gāzi arī "mirkļa" darījumu veidā.

Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka ekonomisti straujo dabasgāzes cenu kritumu vērtē piesardzīgi un brīdina, ka tas nenozīmē, ka cena turpinās kristies un būs zema visu ziemu. Iemesli cenu samazinājumam ir vairāki, piemēram, Eiropas valstīm ir veiksmīgi izdevies piepildīt krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti. Tāpat arī labāki laikapstākļi, kas ļāva īstenot taupības pasākumus, mazināja bažas par iespējamu energokrīzi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!