Faktu pārbaude: Vai tiešām Latvijai ir milzīgs valdības parāds?  (10)

Ieraksts kādā populārā "Telegram" grupā parādījās pagājušajā nedēļā. Autors ir pārpublicējis kādu diagrammu, kas aizņemta no raksta portālā "Dienas bizness". Attēlā redzamā līkne atspoguļo valdības parāda izmaiņas kopš 2000. gada. Līkne ir strauji augšupejoša un rāda, ka Latvijas parāds pērn bija aptuveni 15 miljardi eiro. Pie attēla autors ierakstījis, ka cilvēku skaits Latvijā samazinās, bet parāds pieaug. Autors, šķiet, gribējis uzsvērt to, ka konstanti esam kādam parādā un tas, viņaprāt, ir slikti. Ierakstā izmantotie dati ir patiesi, taču nepieciešams plašāks skaidrojums, lai situāciju varētu izvērtēt.

Valdības parāds ir ierasta lieta un tāds ir visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī daudzām citām valstīm pasaulē. Piemēram, ASV ir lielākais parāds apjoma ziņā, tai seko Ķīna un Japāna, kurai ir augstākais parāds attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP). Un tas sasniedz gandrīz 300% no IKP, tā portālam "Delfi" skaidro Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Sandra Jēkabsone. Latvijas parāds pēc Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) datiem pērnā gada beigās bija 14,7 miljardi eiro un attiecībā pret IKP tas ir divas reizes zemāks nekā vidēji ES. Tas sasniedz aptuveni 45% no IKP. Vienlaikus Spānijas un Portugāles parāds pārsniedz 100% slieksni.

Kāpēc parāds pieaug? Pirmkārt, kopš 2000. gada kopējās naudas apjoms apgrozībā vienkārši ir pieaudzis, ekonomikas aug, izmaksas palielinās, tātad pieaug arī aizņēmumu apjoms. Turklāt pie ieraksta izmantotajā attēlā ļoti uzskatāmi redzams, ka parāds visbiežāk pieaug tieši krīzēs. Ļoti straujš pieaugums ir no 2007.–2009. gadam. Tas pats vērojams arī pēc pandēmijas sākuma. Jēkabsone skaidro: "Īstermiņā parāda pieaugums un atteikšanās no nodokļu paaugstinājums palielina iedzīvotāju labklājību, kas noved pie nacionālā ienākuma pieauguma. Tāpēc arī Covid–19 pandēmijas laikā bija vērojams straujš parāda pieaugums. Taču ilgtermiņā budžeta deficīts un parāds var negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku." Tātad ilgtermiņā ar šo parādu ir jāprot tikt galā.

Lielākā daļa (80%) Latvijas valdības parāda ir ārējais. Tas nozīmē, ka gan procenti par parāda apkalpošanu, gan atmaksātā pamatsumma aizplūst no Latvijas, tā skaidro profesore. Taču aizņēmums var būt ilgtspējīgs tad, ja "starpība starp procentu izdevumu pieaugumu un ekonomikas izaugsmes pieaugumu ir negatīva". Tātad ja parāda apjoms pieaug, bet vienlaikus aug arī ekonomika, tas būs ilgtspējīgs un kopumā procentuāli tas nepieaugs. FDP prognozes rāda, ka 2025. gadā valdības parāds varētu sasniegt 19,2 miljardus eiro, taču attiecībā pret IKP tas samazināsies.

"Kopumā secinu, ka tuvākajā laikā Latvijai nāksies sadzīvot ar parādu un tā apjoms uz vienu iedzīvotāju turpinās pieaugt. Tāpēc ir svarīgi, lai šī nauda netiktu "noēsta", nedomājot par nākotni, bet ieguldīta tautsaimniecības izaugsmē, jo jebkura parāda galvenais atdošanas avots ir nākotnes ienākumu plūsma," atzīst Jēkabsone. Tātad parāds pats par sevi nav nekas slikts, ja tiek izlietots gudri un ieguldīts nākotnes ienākumu avotos, kā arī vienlaikus notiek ekonomikas izaugsme.