Saistībā ar karu Ukrainā viens no populāriem maldiem, kuru izplata dezinformatori, ir par NATO karavīriem, kuri it kā arī atrodoties frontē. Tādējādi, šķiet, Krievija cenšas caur dažādiem kanāliem attaisnot iebrukumu, kā arī nespēju iekarot Ukrainu. Piemēram, nesen kādā videomateriālā vietnē "Youtube" kāds "zinātājs" apgalvo, ka Ukrainas dienvidu virzienā šobrīd dodas Polijas karaspēks un tehnika. Portāls "Delfi" skaidro, ka tā nav patiesība. Ukrainā neatrodas ne Polijas, ne kādas citas NATO valsts karavīri. Aizsardzības alianses valstu pilsoņi Ukrainas pusi aizstāv brīvprātīgi.
Videomateriāls vietnē "Youtube" atkārtoti ievietots pagājušajā nedēļā. Iepriekšējā publicēšanas reizē tam bija vairāk nekā 100 000 skatījumu, taču to izdzēsa. Autori gan to ievietojuši atkal. Šoreiz tas nav sasniedzis plašu auditoriju, taču vēstījums kopumā nav nekas jauns. Videomateriālā apgalvo, ka Ukrainā karojot Polijas karavīri. Tiekot ziņots par nozīmīgu spēku pārvietošanu Bahmutas virzienā – esot gan liels skaits karavīru, gan daudz tehnikas. Taču tie ir kārtējie meli. Nevienas NATO valsts karaspēks Ukrainas karā nepiedalās.
Kremļa un arī citu valstu prokremliskie mediji un autori bieži cenšas pierādīt NATO militārpersonu dalību militārajās operācijās pret Krievijas karaspēku Ukrainā. Tomēr jau vairākkārt pierādīts, ka tā nav taisnība un visi "pierādījumi" ir viltoti. Arī augstākminētajā videomateriālā nekādu pierādījumu nav. Autors vien paļaujas uz skatītāja ticību. Taču tie ir kārtējie meli. Turklāt tieši Polijas karaspēks dalībā karā Ukrainā nepamatoti tiek vainots ļoti bieži.
Savulaik sociālajos medijos parādījās it kā Polijas armijas ģenerālštāba dokumenti, kuros tika runāts par poļu bataljonu ienākšanu Ukrainā. Taču šie dokumenti bija viltoti. To apstiprināja arī poļu faktu pārbaudītāji "Fakenews.pl". Žurnālisti skaidroja, ka oriģinālais dokuments bija saistīts ar vakcināciju pret Covid–19, un tas kā paraugs tika izmantots viltojuma radīšanai. Arī Polijas Valsts drošības dienests noliedz ziņas par militāro bataljonu atrašanos Ukrainā.
Sociālajos tīklos kādu brīdi populārs bija arī it kā BBC žurnālistu filmēts video, kurā stāstīja par Polijas puses gatavošanos militāro vienību pārvietošanai uz Ukrainas teritoriju. Taču arī šis videomateriāls bija viltots. Pats medijs vēlāk atzina, ka šāds video nav bijis ne BBC publicēts, ne veidots.
Polija nav vienīgā, kura saņēmusi dezinformatoru pārmetumus par dalību karā. Arī Lietuva un citas NATO dalībvalstis. Taču nevienas NATO valsts karaspēks nav iesaistīts militārajās operācijās Ukrainā. Vienlaikus alianses valstu pilsoņiem nav liegts aizstāvēt Ukrainu brīvprātīgi, ko arī devušies darīt Latvijas valstspiederīgie. Savukārt, karot Krievijas pusē Latvijas pilsoņiem ir aizliegts. Turpretī tiesa, ka Rietumvalstu sūtītos ieročus Ukrainas karaspēks izmanto. Piemēram, Polijas sūtītās pašu ražotās pašgājējhaubices "AHS Krab".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
