No Zviedrijas radariem līdz Krievijas droniem: Kremļa problēmas ar Rietumu tehnoloģijām  (3)

Vēl šī gada augustā, atklājot militāri tehnisko forumu "Armija 2022", Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka Krievijas attīstītās augstas precizitātes un uz jauniem fizikas principiem balstītās ieroču sistēmas pēc taktiski tehniskajiem raksturlielumiem savus ārzemju analogus apsteidzot par gadiem vai pat veselām desmitgadēm.

Tiesa, viņš neprecizēja, kā Krievijas zinātniekiem izdevies atklāt jaunus fizikas principus. Viņš papildināja, ka Krievija saviem sabiedrotajiem esot gatava piedāvāt pašu modernāko bruņojumu, sākot ar strēlnieku ieročiem un beidzot ar bezpilota lidaparātiem. Turklāt Krievijas radītās tehnoloģijas visā pasaulē tiekot augsti novērtētas saistībā ar to kvalitāti un efektivitāti kaujaslaukā.

Savukārt septembra nogalē, tiekoties ar Krievijas aizsardzības nozares uzņēmumiem, Putins uzdeva paaugstināt ražošanas jaudas, lai nodrošinātu savu karavīru apgādi. Viņš īpaši uzsvēra, ka vietējos uzņēmumus ir nepieciešams nodrošināt ar vietējas izcelsmes izejmateriāliem, atgādinot, ka importa aizvietošanai šajā nozarē jātiek realizētai bez ierunām.

Papildus tam Putins atgādināja par nepieciešamību pētīt un pārbaudīt rietumvalstu piegādāto tehniku, lai pilnveidotu pašas Krievijas tehnoloģijas. Atsauce uz importa aizvietošanu ir būtiska, jo šis jēdziens ir Krievijas ekonomikā klātesošs faktiski kopš 2014. gada, kad pret Krieviju sāka piemērot sankcijas. Stratēģijas pamatā ir mērķis mazināt nozaru tehnisko un tehnoloģisko atkarību no ārējiem piegādātājiem, importētās preces un pakalpojumus aizstājot ar vietējiem. Ņemot vērā Krievijai pašreiz piemērotās sankcijas, importa aizvietošana ir vienīgais veids, kā Krievijai censties saglabāt savu militāro potenciālu. Taču, saprotams, no tā izriet jautājumi par Krievijas reālo spēju šādus mērķus sasniegt.

Oktobra nogalē, tiekoties ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, Putins atzina, ka Krievijas jaunākās ieroču sistēmas sevi kaujā esot labi parādījušas, taču esot nepieciešams to ražošanu pielāgot, balstoties uz gala lietotāju atsauksmēm un ieteikumiem. Viņš atzīmēja, ka šādām izmaiņām esot jātiek ieviestām jau īstermiņā, lai vietējās industrijas attīstības plāni saskanētu ar bruņoto spēku attīstīšanu. Vien dažas dienas vēlāk viņš valdībai atgādināja, ka Krievijas bruņoto spēku modernizācijai, tostarp attiecībā uz ieroču sistēmām, esot jābūt nepārtrauktai un jānorit sazobē ar bruņoto spēku reālajām vajadzībām. Būtiski, ka viņš uzsvēra nepieciešamību veicināt konkurenci starp vietējiem ražotājiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu risinājumu pieejamību.

Taču 10. novembrī Putins parakstīja rīkojumu, saskaņā ar kuru premjerministram Mihailam Mišustinam un aizsardzības ministram Šoigu līdz 14. novembrim, tas ir, četru dienu laikā, nepieciešams pārrakstīt armijas apgādes normatīvus tā, lai tie atbilstu reālajām armijas vajadzībām. Faktiski tas nozīmē aptuveni 10 gadus vecas valsts bruņojuma ražošanas programmas izbeigšanu, kam ik gadu tika atvēlēts aptuveni 31 miljards eiro jeb divas trešdaļas no aizsardzības budžeta.

Noprotams, ka rīkojuma pamatā ir nenoliedzama realitāte par Krievijas bruņoto spēku nepietiekamo tehnisko nodrošinājumu kara laikā, ko sankcijas tikai pastiprinās. Līdz ar to Krievija pēdējo mēnešu laikā ir acīmredzami likusi uzsvaru uz sava bruņojuma ražošanas attīstīšanu. Saprotams, ka daļa no publicitātes ir paredzēta signalizēšanai par Krievijas militārajām spējām. Taču kara apstākļos ir nepieciešama ražošanas nepārtrauktība, un importa aizvietošana šajā situācijā ir kritiski nepieciešama, lai Krievija varētu uzturēt uzbrukuma intensitāti.

Taču reālā situācija ar bruņojuma pieejamību un spējām to ražot ilgtermiņā ir krietni sarežģītāka, nekā Krievijas publiskā komunikācija varētu likt domāt. Lielbritānijas pētījumu centrs RUSI analizēja 27 dažādas Krievijas ieroču un sakaru sistēmas, kā arī cita veida ekipējumu, kas tika iegūts Ukrainā, ieskaitot "Iskander-M" raķešu sistēmas, "Tor-M2" pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī bezpilota lidaparātu sistēmas. Pētījumā secināts, ka Krievijas bruņotie spēki joprojām ir izteikti atkarīgi no rietumvalstīs ražotām sastāvdaļām, it īpaši attiecībā uz mikroelektroniku, piemēram, pusvadītājiem. Tas lielā mērā apstiprina ilgstoši pastāvējušās aizdomas par Krievijas importa aizvietošanas stratēģijas trūkumiem.

Piemēram, starp visām 27 pārbaudītajām sistēmām tika atrastas vismaz 450 ārvalstīs, galvenokārt ASV uzņēmumos, ražotas sastāvdaļas. Būtiski uzsvērt, ka saskaņā ar Krievijas likumdošanu ārvalstīs ražotu sastāvdaļu izmantošana ir pieļaujama tikai tad, ja Krievijas uzņēmumi spēj pierādīt, ka pašmāju ražojumus nav iespējams izmantot. Šis aspekts ir ļoti svarīgs no sankciju viedokļa, jo, ierobežojot rietumvalstīs ražoto tehnoloģiju pieejamību, tiešā veidā tiek ierobežota arī Krievijas spēja atjaunot bruņojuma krājumus, it īpaši ņemot vērā Krievijas tendenci izmantot dažādas raķešu sistēmas Ukrainas infrastruktūras apšaudēm.

Raugoties ilgtermiņā, tas Krievijai paver divus iespējamos ceļus – sankciju apiešana vai pārorientēšanās uz tehnoloģiski vienkāršākām sistēmām. Pētnieki norāda, ka starp 27 pārbaudītajām sistēmām tika atrastas vismaz 80 dažādas komponentes, kuras līdz šim jau ir tikušas pakļautas sankcijām, apliecinot Krievijas gatavību un arī spējas apiet sankcijas.

Interesanti, ka Zviedrijā pēdējā laikā ir tikuši apzagti aptuveni 100 fotoradari, no kuriem ir pazudušas "Canon" fotokameras, taču citas komplicētas fotoradaros izmantotās sistēmas esot palikušas neskartas. Zīmīgi, ka Krievijas bruņoto spēku izmantotajās "Orlan-10" bezpilota lidaparātu sistēmās izmantotas līdzīgas komerciālās fotokameras, kas saprotamā kārtā raisa aizdomas par radošiem Krievijas centieniem kompensēt tehnoloģiju trūkumu.

Tas gan nenozīmē, ka Krievija nebūs spējīga kaut daļēji atjaunot un uzturēt savus bruņotos spēkus. Jomās, kur nav nepieciešamas pašas modernākās tehnoloģijas, piemēram, strēlnieku un artilērijas ieroču sistēmu un to munīcijas ražošanā, Krievijas rīcībā ir un pārskatāmā nākotnē saglabāsies resursi. Taču Krievijas retorika par ultramodernām ieroču sistēmām, kuras esot spējīgas konkurēt vai pat pārspēt Rietumu analogus, ilgtermiņā var pārvērsties par skaļu retoriku bez būtiska pamata.

Moderna bruņojuma ražošana pieprasa modernas tehnoloģijas lielā skaitā, ko sankciju apiešana kontrabandas ceļā vai ar citu tehnoloģiju pārveidošanu nespēj pilnvērtīgi aizstāt. Svarīgi atzīmēt, ka tieši tāpēc pret Krieviju ir nepieciešams vērst sankcijas, lai neļautu piekļuvi Rietumu tehnoloģijām, kuras pēc tam vērst pret Rietumiem. To tikai papildina ekonomiskās sankcijas, kas ilgtermiņā ierobežos Krievijas finansiālās iespējas attīstīt pašmāju risinājumus vai apiet sankcijas. Saprotams, nav neapejamu sankciju, tāpēc svarīga ir sadarbība ar trešajām pusēm, lai ierobežotu Krievijas iespējas atrast caurumus sistēmā.

Ilgus gadus Krievijas bruņotie spēki un it īpaši to modernizācija bija daļa no Krievijas ārpolitikas arsenāla, ko izmantot draudiem un iebiedēšanai. Kopš 24. februāra Krievija saviem spēkiem ir zaudējusi krietnu daļu šī tēla, un nu tai nākas saskarties ar savas rīcības sekām. Krieviju nedrīkst novērtēt par zemu, taču nav noliedzams, ka tās tehnoloģiskā atkarība no rietumvalstīm krasi disonē ar uzmundrinošajiem paziņojumiem par vietējās industrijas kapacitāti un kvalitāti. Nepieciešamība aizstāt rietumvalstīs ražotās komponentes ar vietējām vai Āzijā ražotām alternatīvām var noslogot tos pašus resursus, kas nepieciešami esošā bruņojuma modernizācijai. Turpinoties iebrukumam Ukrainā, arvien vairāk resursu būs nepieciešams armijas vajadzību nodrošināšanai. Īpaša uzmanība jāpievērš tieši nepieciešamībai rast veidus, kā uzturēt un papildināt moderno bruņojumu, ar kuru šobrīd tiek apšaudīta Ukrainas teritorija.

Taisnības labad jānorāda, ka šo apsvērumu ietekme uz karu Ukrainā būs ierobežota. Krievijas komandieriem būs nepieciešams rūpīgāk plānot dažādu ieroču sistēmu izmantošanu. Tajā pašā laikā Krievijas rīcībā joprojām ir plašs bruņojuma klāsts, kura uzturēšana un atražošana neprasa modernas Rietumu sastāvdaļas, piemēram, artilērijas sistēmas un to munīcija, kas Krievijai ļaus to turpmāk izmantot pret Ukrainu.