Pagājušajā nedēļā tika demontēts gājēju tiltiņš pāri Zilupei Baltkrievijas pierobežā. Par to izcēlies liels sašutums Baltkrievijas, arī Krievijas medijos. Latvijai pārmet vandālismu un nesaskaņotu rīcību. Arī šonedēļ Latvijas "Facebook" lietotāju vidū populārs kļuvis kāds Baltkrievijas propagandas kanāla ieraksts, kurā apgalvo, ka Latvija bez Baltkrievijas piekrišanas tiltiņu nojaukt nedrīkstēja. Portāls "Delfi" pārbaudīja, ka tie ir meli.
Šāds ieraksts publicēts pagājušās nedēļas beigās. Tam pievienots videomateriāls, kurā redzams, kā notiek Zilupes tilta demontāža. Pie tā medijs raksta, ka Latvija esot pastrādājusi noziegumu pret vēsturisko atmiņu un tas ir vandālisms. Turklāt šis jautājums neesot saskaņots ar Baltkrievijas valdību, bet to pieprasot procedūra šādos gadījumos. Līdzīgi vēstījumi tika izplatīti arī citos Krievijas un Baltkrievijas kanālos ne tikai tradicionālajos medijos, bet arī sociālajos tīklos. Taču nav tiesa, ka Latvijai šāds solis būtu ar kādu jāsaskaņo, tā secināja portāls "Delfi".
Lēmums par gājēju tilta pāri Zilupei nojaukšanu tika pieņemts jau tad, kad Latvija uzsāka pagaidu infrastruktūras izbūvi uz Baltkrievijas robežas, tā informē Latvijas Valsts Robežsardzē. Pirmkārt, tilts traucē infrastruktūras izbūvei. Un otrkārt, ir augsts risks, ka tilts varētu tikt izmantots nelikumīgai valsts robežšķērsošanai, tā portālam "Delfi" stāsta robežsardzes pārstāve majore Kristīne Pētersone.
"Latvija lēma to demontēt. Un līdz ar pagaidu žoga izbūves uzsākšanu, Baltkrievijas puse tika informēta. Tika rakstīta vēstule, ka mēs to darīsim un nosprausts arī datums. Tā kā nevar apgalvot, ka viņi nezināja," atklāj majore Pētersone. Baltkrievija arī esot lūgusi vēlreiz izvērtēt un to nedarīt, taču pamatojuma izpildīt kaimiņvalsts lūgumu Latvijai nebija.
Turklāt Latvijai nebūtu nekāda pamata prasīt Baltkrievijas atļauju demontēt mākslīgu būvi, kas atrodas Latvijas teritorijā. "Šis tilts ir mākslīga būve, kas nav pieminēta demarkācijas dokumentos. Tilti ir atspoguļoti tikai pielikumā kā apzīmējums uz kartes, kas raksturo vai apraksta apkārtējo dabu," stāsta majore.
Augstāk redzamajā videomateriālā redzami tilta demontāžas darbi 24. novembrī. Šajā dienā Baltkrievijas pusē atradās arī vairāku valsts kontrolēto mediju pārstāvji, veidojot Latviju nomelnojošas reportāžas. Zīmīgi, ka šis tiltiņš atrodas netālu no "Draudzības kurgāna", kas ir mākslīgi izveidots trīsmetrīgs uzbērums par godu Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas draudzībai. Šobrīd gan šādi simboli vairs nav aktuāli, ņemot vērā, ka Krievija ir atzīta par terorismu atbalstošu valsti, savukārt Latvijas diplomātiskās attiecības ar Baltkrieviju ir iesaldētas kopš 2021. gada maija pēc vairākiem pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīma pastrādātiem noziegumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
