Krievijas un Baltkrievijas propagandas kanāliem ir tendence izplatīt sagrozītu informāciju par kaimiņvalstīm. Īpaši tām, kuras atklāti nostājas pret šo valstu īstenoto politiku. Arī portālā "Delfi" esam atspēkojuši nepatiesus un bieži pārspīlētus apgalvojumus par ekonomiskiem un politiskiem sarežģījumiem Krievijas un Baltkrievijas kaimiņvalstīs. Pagājušajā nedēļā kādā pro-krieviskā portālā tika publicēts raksts par protestiem Moldovā. Galvenais to iemesls esot ekonomiskā krīze, līdz kurai novedusi pašreizējās prezidentes Maijas Sandu valdība. Portāls "Delfi" pārliecinājās, ka tā nav taisnība.
Maldinošais raksts pagājušajā nedēļā publicēts kādā acīmredzami Krievijas politiku atbalstošā portālā. Par to, piemēram, liecina portāla sadaļa "Speciālā operācija Ukrainā". Tajā sadaļa veltīta arī Lietuvai, Latvijai un Moldovai. Sadaļās pieejami dažādi Krievijas propagandas naratīviem tuvi raksti par aktualitātēm minētajās valstīs.
Konkrētais maldinošais raksts ir par notikumiem Moldovā. Kišiņevā katru dienu notiekot tūkstošiem mītiņu, kas pulcējot iedzīvotājus no visas valsts. Moldovas iedzīvotāji arvien vairāk apzinoties, ka Maijas Sandu vadībā valsts virzās uz bezdibeni, tā apgalvo raksta autors Maksims Kamerers, par kuru internetā neko neatrodam. Autors norāda, ka pamatiemesls protestiem ir katastrofālā situācija valsts ekonomikā – augstā inflācija. Turklāt pašreizējā prezidente esot nākusi pie varas nevis, lai uzlabotu situāciju valstī, bet saglabātu ASV un Eiropas ietekmi valstī. Autors arī pieļauj, ka Sandu varētu mobilizēt moldāvus un sūtīt karot Ukrainā vai atļaut NATO karaspēka ienākšanu valstī. Autors arī uzsver, ka Moldova ir neitrāla valsts un neitralitāte ierakstīta tās konstitūcijā. Kopumā rakstā izmantoti vairāki Krievijas propagandas naratīvi, mēģinot pie problēmām valstī vainot pašreizējo valdību, kura pretēji raksta autora vēlmēm, skatās Eiropas, nevis Krievijas virzienā.
Tiesa, ka šajā rudenī Moldovā notikuši vairāki valdības pretinieku protesti, kuros piedalījās vairāki tūkstoši demonstrantu. Nav melots, ka šie cilvēki protestā izrādīja neapmierinātību ar ekonomisko situāciju valstī – salīdzinoši zemo peļņu pret augsto inflāciju. Sanākušie par nespēju situāciju risināt pārmeta pašreizējai valdībai, ko vada prezidente Maija Sandu. Taču ir svarīgi saprast vairākus faktorus.
Moldova jau kopš pagājušā gadsimta beigām ir nabadzīgākā valsts Eiropā. Moldovas politikas pētnieks Kišiņevas pētniecības institūtā "Viitorul" Vjačeslavs Berbeka portālam "Delfi" skaidro, ka iedzīvotāji ar zemu pārticības līmeni neapmierināti ir bijuši vienmēr. Līdz ar to saprotams, ka neapmierinātība pieauga laikā, kad visā Eiropā ir augsta inflācija. Turklāt, arī inflācijas apmērs Moldovā ir ļoti augsts – preču un pakalpojumu cenas vidēji pieaugušas par teju 35%.
"Protams, iedzīvotājiem ir pamats kritizēt valdību un doties protestos. Taču ir ļoti svarīgi ņemt vērā, kas šos protestus organizē. To dara moldāvu oligarhs Ilans Šors," tā stāsta Berbeka. Šors ir līderis paša uzvārdā dēvētā politiskā partijā – Šora partijā. Tā Moldovā labi pazīstama ar pašreizējās valdības kritizēšanu un pat nomelnošanu. Oligarhs ir tiesāts par iesaistīšanos miljardus vērtos koruptīvos darījumos.
"Ilana Šora partija šobrīd ir galvenais ierocis Krievijas rokās, lai destabilizētu situāciju Moldovā," tā apgalvo pētnieks. Turklāt daudziem iedzīvotājiem par dalību šajos protestos maksā. Pirms pāris nedēļām prokuratūra konfiscējusi teju 4,2 miljonus leju (vairāk nekā 200 000 eiro), kuri tika maksāti iedzīvotājiem par protestu apmeklēšanu.
Kāpēc Krievijai ir izdevīgi destabilizēt situāciju Moldovā? Šī nelielā valsts nav ne Eiropas Savienībā, ne NATO. Līdz ar to samērā ilgi Krievijai savu ietekmi Moldovā ir izdevies noturēt. Taču 2020. gadā iedzīvotāji lēma atbrīvoties no iepriekšējā prokrieviskā prezidenta Igora Dodona un valsts stūri nodot proeiropejiskās un uz korupcijas apkarošanu vērstās Maijas Sandu vadībā. Pēc tam valsts uzsākusi virzību ES virzienā, šogad pat ieguva kandidātvalsts statusu. Līdz ar to, Krievijas ietekme pēdējos gados ir mazinājusies un ir skaidrs, ka Kremlim tas nepatīk. Taču jāņem vērā arī Piedņestras reģions, kurā ir iesaldēts konflikts. Šajā reģionā joprojām atrodas Krievijas militārpersonas.
Un šeit svarīgi pieminēt maldinošā raksta autora atgādinājumu, ka Moldova ir neitrāla valsts, tādā veidā norādot, ka pašreizējai valdībai nevajadzētu ne iesaistīties karā Ukrainā, ne sadarboties ar NATO. Taču līdz šim vienīgā valsts, kura ir apdraudējusi Moldovas neitralitāti ir Krievija, kuras karaspēks joprojām atrodas Piedņestras reģionā.
Berbeka arī skaidro, ka tie ir meli, ka pašreizējā valdība plānotu mobilizēt moldāvus un sūtīt karā. "Viss šis raksts ir pilnīga dezinformācija Šora partijas pasūtījumā," portālam "Delfi" apgalvo pētnieks.
Kopumā raksts ir maldinošs un tajā ir vairāki melīgi apgalvojumi. Teju katrā teikumā atrodams kāds populārs Krievijas propagandas naratīvs. Uzticību nevieš arī autora vārds – Maksims Kamerers, par kuru internetā nav atrodama nekāda informācija. Arī sociālo tīklu profiliem ar šādu vārdu nav attēla vai profilā ievietots attēls ar kādu priekšmetu. Līdz ar to, visticamāk, vārds ir izdomāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
