Faktu pārbaude: Eiropa nelūdz palīdzību Krievijai gāzes trūkuma dēļ

Video ar nosaukumu "Krievija atsakās glābt ES enerģētikas tirgu" vietnē "Youtube" tika izplatīts mēneša sākumā. Tajā apgalvots, ka Krievija neesot piekritusi palīdzēt Eiropai pat tad, kad tā piedāvājusi par energoresursiem samaksāt rubļos. Bez tam Polija attīstoties uz Krievijas rēķina, jo no ES saņem ļoti maz naudas. Šobrīd video no vietnes "Youtube" ir izņemts, taču iepriekš tas izplatīts arī sociālajos medijos. Šobrīd publikācija vairs nav pieejama, taču šī nav pirmā reize, kad līdzīgs naratīvs ticis izplatīts. Apgalvojumi, ka Eiropa šobrīd slīgst nabadzībā un aukstumā, kamēr Krievijā dzīve plaukst un zeļ, ir bieži atrodami Krievijas dezinformācijas kanālos. Taču tie nav patiesi.

Pirmkārt, nav tiesa, ka Eiropa būtu lūgusi Krievijai palīdzību ar energoresursiem. Pēc kara sākuma Eiropas Savienībā lēma atteikties no Krievijas naftas un oglēm. Vienlaikus daudzas valstis ir krietni samazinājušas arī Krievijas gāzes importu. Arī Latvija valsts līmenī agresorvalsts gāzi vairs neiegādājas, tomēr zināms, ka vēl vairākus mēnešus pēc plašā iebrukuma joprojām Krievijas gāzi turpināja pirkt AS "Latvijas Gāze". Kopumā kopš kara sākuma, kad aptuveni 45% gāzes ES valstīs ieplūda no Krievijas, šis apjoms samazināts uz 10%. Ilgtermiņa plāns paredz iegūt pilnīgu reģiona enerģētisko neatkarību no agresorvalsts.

Sākotnēji pēc gāzes importa samazināšanas Eiropas valstīs bija bažas par to, vai resursa pietiks visai ziemai. Valstis uzsāka dažādus taupības pasākumus, lai izvairītos no enerģētiskās krīzes, jo līdz ar importa samazināšanu, pieauga gāzes cenas un tas izraisīja cenu pieaugumu arī citiem resursiem. Šobrīd gan gāzes cenas ir stabilizējušās. Arī Eiropas valstīm nu ir skaidrs, ka gāzes ziemai pietiks, ja vien tā nebūs netipiski auksta. To izpētē secinājusi Norvēģijā bāzētā neatkarīgā enerģētikas izpētes kompānija "Ryistad Energy". Līdz ar to, nav pamata domāt, ka Eiropa lūdzas Krievijai palīdzību un piedāvā par gāzi maksāt rubļos.

Maldinošajā video izteikti apgalvojumi arī par Poliju. Tās ekonomika esot atkarīga no Krievijas un Polija saņemot ļoti maz naudas no Eiropas Savienības. Arī tie ir meli. Nav noslēpums, ka dalība Eiropas Savienībā dažādām valstīm nozīmē dažādas situācijas – daļa valstu krietni tērējas, lai savienību uzturētu, bet daļa šo naudu saņem.

Statistikas vietnē "Statista" publicēta diagramma, kurā skaidro, cik daudz ES maksāja vai saņēma dalībvalstis 2018. gadā. Ar sarkaniem stabiņiem atzīmētas tās valstis, kuras maksā, bet ar ziliem tās, kuras saņem.

Visvairāk reģiona attīstībai tērē Vācija, tolaik arī Lielbritānija, kura no ES izstājās, Francija, Itālija, Nīderlande. Tātad visvairāk tērē ES aizsācējas, jo tās ir pārtikušākas. Nauda no pārtikušajām valstīm dodas uz mazāk attīstītām, nabadzīgākām, kuras, likumsakarīgi, ES iestājušās vēlāk.

Attēlā redzams, ka Polija patiesībā saņem visvairāk naudas no Eiropas Savienības. 2018. gadā tie bija 11,6 miljardi eiro, kamēr vismazāk saņēma Malta – 41 miljonu eiro. Tiesa Polijas situācija pēdējā laikā ir mainījusies, jo tā nepilda ES prasības. Saistībā ar dažādiem cilvēktiesības un brīvību ierobežojošiem lēmumiem, piemēram, nespēju nodrošināt abortus krievu karavīru izvarotām ukraiņu sievietēm, ES ierobežo Polijai pieejamos līdzekļus. Tādā veidā savienībā cer piespiest Polijas valdību kļūdas labot. Pašreizējā valsts valdība arī pazīstama ar eiroskepticismu. Kopumā gan sabiedrība neatbalsta izstāšanos no ES, tā secināts Polijas iedzīvotāju aptaujā. Tātad nav arī tiesa, ka Polija no ES neko nesaņem – patiesībā daudzus gadus tā saņēma atbalstu daudzu miljardu apmērā. Šobrīd valsts tiek sodīta par pārkāpumiem, kurus novēršot nauda atkal būs pieejama.

Kopumā video ir vairāki nepatiesi apgalvojumi, lai radītu maldīgu iespaidu par situāciju Eiropā un Krievijas kaimiņvalstīs. Autora mērķis bijis Krieviju parādīt labākā gaismā nekā ir patiesībā, vienlaikus vājinot Eiropas Savienības tēlu.