Krievijas dezinformācijas tīkli nereti pievērš uzmanību ārvalstīs notiekošiem protestiem un izmanto tos propagandas materiālos. Piemēram, novembra beigās kādā portālā tika publicēts raksts, kas maldināja par protestiem Moldovā. Šoreiz uzmanības centrā ir demonstrācijas Itālijas galvaspilsētā Romā. Kādā Latvijas "Telegram" grupā publicēts ieraksts, kurā stāsta protestētāji dedzinājuši NATO karogu, jo organizācija esot līdzvainīga par karu Ukrainā. Portāls "Delfi" skaidro, ka informācija par Ziemeļatlantijas alianses līdzatbildību ir meli. Vienlaikus nav skaidrs, kad un vai notikuši autora minētie protesti.
Ieraksts decembra vidū publicēts kādā no Latvijas "Telegram" grupām, kurās konstanti tiek izplatīta dezinformācija. Ierakstam pievienota saite uz videomateriālu, kurā tiekot dedzināts NATO karogs. Tas esot uzņemts protestu laikā Romā. Demonstrētāji iebilstot pret pašreizējo valdību un dzīves dārdzību. Vienlaikus sanākušie arī esot izrādījuši neapmierinātību ar NATO darbību, apgalvojot, ka tā ir līdzvainīga Krievijas uzsāktajam plaša mēroga iebrukumam Ukrainā. Taču tā nav tiesa, tā secina portāls "Delfi".
Maldinošais ieraksts ir publicēts decembra vidū, tomēr nav skaidrs, kad notikuši tajā minētie iedzīvotāju protesti. Arī klāt pievienotā saite ar videomateriālu it kā no demonstrācijas, nenorāda, kad tā notikusi. Saite noved kādā video platformā, kuru, piemēram, Francija atzinusi par nevēlamu, jo platformas īpašnieki atteicās izņemt saturu, kas aicināja uz terorismu vai vardarbību, kā arī vienkārši bija maldinošs. Saitē ir videomateriāls, kurā redzama NATO karoga dedzināšana. Uz karoga itāļu valodā uzrakstīts "teroristiska organizācija". Arī videomateriālā nav noprotams, kad protests ir noticis.
Tiesa, protesti Romā nav retums. Taču decembrī notikusi vien atbalsta akcija Irānas demonstrantiem. Kā zināms, Irānā jau vairākus mēnešus protestētāji cīnās pret pašreizējo valdību un tās pastrādātajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Demonstrācijas aktīvi sākās pēc tam, kad apcietinājumā esošā sieviete Mahsa Amini mira no ieslodzījuma laikā gūtiem ievainojumiem.
Ar karu Ukrainā saistīti protesti notika novembra sākumā. Tolaik vairāki desmiti tūkstoši cilvēku izgāja ielās, lai izrādītu savu "atbalstu mieram", tā raksta franču izdevums "Le Monde". Protestus rīkoja kreisi noskaņotas nevalstiskās organizācijas kopā ar katoļu organizācijām. Tā galvenais mērķis bija izrādīt protestu pret to, ka Rietumvalstis sūta ieročus Ukrainai. Tiesa, ka Itālijas sabiedrībā domas par militāro atbalstu dalās. Iemesli tam ir dažādi, taču visbiežāk šāda pārliecība saistīta ar bailēm no kara eskalācijas. Nereti tā ir uzturēta no galēji kreiso organizāciju un politiķu puses.
Par šo protestu daudzskaitlību arī var diskutēt. Piemēram, oktobra beigās Romā ielās izgāja vairāk nekā miljons cilvēku iebilstot pret valdības plāniem reformēt darba tirgu. Tikmēr “miera” protestā piedalījās vien vairāki desmiti tūkstoši cilvēku.
Runājot par NATO nozīmi Ukrainas karā, tie ir absolūti meli, ka Ziemeļatlantijas alianse kādā veidā būtu izraisījusi šo karu. Vēljovairāk, tā nav arī līdzatbildīga, jo karadarbību Ukrainā šobrīd veic Krievija, nevis NATO. Alianses karaspēks Ukrainā neatrodas. Krievija nereti mēģina attaisnot iebrukumu ar NATO paplašināšanos, taču portāls "Delfi" jau rakstīja, ka pēc astoņdesmito gadu beigu amatpersonu liecībām solījuma nepaplašināties nav bijis.
Arī tieša apdraudējuma Krievijai no militārās organizācijas nav, jo tās pamatuzdevums ir atturēt no kara, nevis kādam uzbrukt. Bez tam, tikai mazliet vairāk kā 5% agresorvalsts robežas ir dalīta ar NATO, bet no 14 Krievijas kaimiņvalstīm piecas ir alianses dalībvalstis. Līdz ar to, Krievijas apgalvojumiem, ka NATO to apdraud, nav pamata. Turklāt iebrukumu trešajā valstī attaisnot ar antipātijām un bailēm no citas militārās organizācijas nevar.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
