Klimata pārmaiņas neesot cilvēka izraisītas un cīņa pret tām esot veids, kā ierobežot brīvību – šie ir visizplatītākie maldi par globālo sasilšanu. Klimata pārmaiņu saistību ar cilvēka darbību zinātnieki jau sen pierādījuši – lielu ietekmi atstāj lauksaimniecībā un transportā radītās izplūdes gāzes. Tāpēc valstis meklē dažādus risinājumus, kā situāciju uzlabot. Kādā maldu "Telegram" grupā izplatīts paziņojums, ka Parīze plāno kļūt par 15 minūšu pilsētu. Un tas nozīmējot, ka klimata lokdaunu laikā nevarēšot pamest šo 15 minūšu robežu no savas dzīves vietas. Portāls "Delfi" skaidro, ka tā nav taisnība.
Šāds ieraksts publicēts kādā Latvijā populārā maldu "Telegram" grupā. Publikācijas autors apgalvo, ka Parīze plānojot kļūt par "15 minūšu pilsētu". Tas nozīmējot, ka visas ikdienas vajadzības atrodas 15 minūšu gājiena vai velo brauciena attālumā no dzīvesvietas. Aizliegšot braukt ar auto un klimata lokdaunu laikā nevarēšot iziet no šī 15 minūšu loka. Turklāt virzība uz šo esot uzsākta arī Rīgā – ar stabiņu uzstādīšanu uz ceļiem. Tomēr ieraksta autors savu publiku maldina – 15 minūšu pilsētai nav saistības ar kādu brīvību ierobežošanu, tā secina portāls "Delfi".
Kas ir 15 minūšu pilsēta? Tas ir pilsētu modelis, kurš paredz izveidot kopienas ar visiem nepieciešamajiem pakalpojumiem tuvu dzīvesvietai tā, lai iedzīvotājiem nebūtu jāpavada ilgs laiks automašīnā vai sabiedriskajā transportā. Visam ikdienā nepieciešamajam – darba vietai, pakalpojumiem arī atpūtas vietām, izklaidei būtu jāatrodas tuvumā. Šādi pilsētas nākotnē varētu izskatīties gan Eiropā, gan ārpus tās. Mērķis ir ne tikai padarīt pilsētas draudzīgākas iedzīvotājam, bet arī dabai, atbrīvojot to no automašīnām.
Viena no idejas popularizētājām 2020. gadā bija Parīzes domes priekšsēdētāja Anna Hidalgo, izvēršot savu priekšvēlēšanu kampaņu. Galvenā ideja ir samazināt mašīnu skaitu un pārvietošanās ilgumu pilsētā, dodot priekšroku zaļajām zonām, velosipēdu infrastruktūrai un gājējiem. Pēc tam līdzīgas kampaņas notika arī Dublinā, Barselonā, Milānā un Lisabonā.
Parīze tiešām ir viena no pirmajām pilsētām, kas izrādījusi iniciatīvu virzīties šī nākotnes koncepta virzienā. Hidalgo sola līdz 2024. gadam ierīkot velojoslu katrā pilsētas ielā, kā arī daļu pilsētas autostāvvietu pārveidot par zaļajām zonām. Lielākais ieguvējs no šādām pārmaiņām būs klimats, jo šāds solis krietni samazinātu CO2 emisijas. Kā zināms, transports ir viens no galvenajiem šo emisiju avotiem. Turklāt pilsētās krietni uzlabotos gaisa kvalitāte un arī vide kopumā kļūtu iedzīvotājiem draudzīgāka.
Arī Rīgā jau gadiem runā par autosatiksmes virzīšanu vismaz tālāk no centra, veloinfrastruktūras uzlabošanu un pilsētvides modernizēšanu. Maldinošajā ierakstā pieminētie stabiņi gan paredzēti nevis cilvēku brīvības ierobežošanai, bet gan satiksmes drošības uzlabošanai. Vairākās Rīgas vietās tie rada drošāku vidi gājējiem. Rīgas Domē portālam "Delfi" atbild, ka jebkurā gadījumā stratēģiskais mērķis nav ierobežot iedzīvotāju mobilitāti, bet gan to sekmēt.
"Ja ideja par "15min pilsētu" netiktu pasniegta kā sazvērestības teorija, tā būtu ļoti laba, jo nozīmē, ka iedzīvotājiem ikdienas pakalpojumi ir pieejami ar velosipēdu vai kājām sasniedzamā attālumā. Svarīgi ir nevis ierobežot kustības brīvību, bet atbalstīt un sekmēt ilgtspējīgu mobilitāti, un racionāli plānot resursus, " tā skaidro domes Attīstības departamenta direktora vietniece attīstības jautājumos Inese Sirmā.
"15 minūšu pilsēta" nav vienkārši sasniedzams mērķis. Tas prasa lielus ieguldījumus un izmaiņas infrastruktūrā, kam visticamāk būs nepieciešami daudzi gadi.
Šim pilsētu tipam nav nekādas saistības ar cilvēka brīvības ierobežošanu. Kā arī nav nekādu pazīmju, ka iedzīvotājiem varētu būt ierobežojumi izkļūt no šīm apdzīvotajām zonām. Protams, grūti paredzēt, kā noteikumi varētu mainīties ārkārtas situācijās, taču, kā rāda Covid-19 pandēmijas pieredze – arī ja ieviesti, pārvietošanās ierobežojumi visbiežāk ir spēkā neilgu laiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
