Ekonomika šobrīd ir viens no tematiem, par kuriem publiskajā vidē atrodami ļoti daudz mītu. Dažkārt tos izplata Krievijas un Baltkrievijas propagandas mediji, dažkārt vietējie dezinformatori, arī politiķi. Tā, piemēram, 15. decembra Rīta Panorāmā Latvijas Televīzijā intervijā nepatiesus apgalvojumus pauda deputāts (LPV) Ainārs Šlesers. Komentējot jaunās valdības izveidi, Šlesers izteica vairākus apgalvojumus par Latvijas ekonomisko situāciju, minot arī, ka uz vienu strādājošo esot divi nestrādājošie. Portāls "Delfi" pārbaudīja, ka daļa no politiķa paustā nav patiesība.
15. decembrī Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" tika intervēts deputāts Ainārs Šlesers, saistībā ar jaunās valdības izveidi. Šlesera partija balsoja pret premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) piedāvāto Ministru Kabinetu. Politiķis pauda neizpratni par jaunās valdības ministru prioritātēm un tad izteica vairākus apgalvojumus. Vēlāk fragments no intervijas pārpublicēts arī vietnē "TikTok". Pirmkārt, viņš minēja to, ka Polijā pievienotās vērtības nodoklis pārtikai esot nulle, taču Latvijā netiekot samazināts. Turklāt, iedzīvotājiem ziemā netikšot samazināti arī izdevumi par gāzi un elektrību. Otrkārt, Latvijas ārējais parāds esot aptuveni 18 miljardi eiro un turpmākajos gados turpināšot pieaugt. Sarunas noslēgumā Šlesers apgalvoja, ka Latvijā uz vienu strādājošo esot divi nestrādājošie. Ja šāda tendence turpināšoties, tad valsts ieslīgšot bankrotā. Portāls "Delfi" pārbaudīja, ka politiķa apgalvojumi lielākoties ir nepatiesi.
Šlesers gan kopumā nav melojis par pievienotās vērtības nodokli pārtikai Polijā – lēmums samazināt nodokli uz 0% tika pieņemts februārī. Tiesa, nodokļa samazinājums attiecas tikai uz daļu pārtikas produktu – gaļu, dārzeņiem, piena produktiem, augļiem un maizes un piena izstrādājumiem. Turklāt šāds samazinājums ieviests uz noteiktu laiku. Sākotnēji laika periods tika noteikts līdz jūlija beigām, taču vēlāk pagarināts līdz šī gada 31. decembrim. Taisnība arī, ka Latvijā šogad PVN pārtikai nav samazināts.
Par iedzīvotāju izdevumiem par apkuri un elektrību ziemā gan deputātam nav taisnība. Jā, nav noteikti cenu griesti šiem pakalpojumiem, taču visā apkures sezonā ir pieejams valsts atbalsts apkurei. Mājsaimniecībām valsts sedz daļu no cenu pieauguma rēķinos par centrālo apkuri, apkurē izmantoto elektrību, dabasgāzi, koksni, briketēm un malku.
Piemēram, centrālās apkures gadījumā valsts sedz pusi no starpības starp aktuālo tarifu un līdzšinējā siltumenerģijas tarifa mediānu 68 eiro apmērā. Turklāt pensionāri saņem arī valsts pabalstu 10 – 30 eiro apmērā rēķinu nomaksai. Šāds pabalsts pieejams no 1. novembra līdz 31. maijam. Tātad nav taisnība, ka valsts nepalīdz iedzīvotājiem samazināt izdevumus par apkuri vai mājokļa apsildīšanai izmantoto elektroenerģiju.
Šlesers intervijā minēja arī Latvijas ārējo parādu, kurš esot 18 miljardi eiro. Taču arī tā nav tiesa. Valsts kases dati rāda, ka, piemēram, pērnā gada pirmajā pusē valsts ārējais parāds bija ap 10 miljardiem eiro, taču šī gada pirmajā ceturksnī tas pieauga līdz 12,7 miljardiem eiro. Taču trešajā ceturksnī tas mazliet samazinājies līdz 11,7 miljardiem eiro. Tiesa, ka joprojām pieaug kopējais valdības parāds, kurā iekļaujas arī iekšējais parāds (aizņēmumi no valsts fiziskām vai juridiskām personām). Pēc Latvijas Bankas datiem, tas šobrīd sasniedz 16,5 miljardus eiro. Intervijā gan Šlesers runāja tieši par ārējo parādu.
Intervijas noslēgumā deputāts apgalvoja, ka Latvijā uz vienu strādājošo ir divi nestrādājošie. Šis fakts nav patiess. 2022. gada novembrī valstī bija 902 tūkstoši nodarbināto, tā liecina informācija Latvijas oficiālās statistikas portālā. Šajā pašā mēnesī valstī bija 1 894 500 iedzīvotāju. Tātad mazliet mazāk kā puse Latvijas iedzīvotāju ir nodarbināti – tas nozīmē, ka uz vienu strādājošo ir mazliet vairāk kā viens nestrādājošais.
Taču nestrādājošie neparāda bezdarba līmeni valstī, jo šajā cilvēku grupā ir arī bērni, studenti, seniori un cilvēki bez darbspējas. Novembrī faktiskā bezdarba līmenis bija 6,9% - tas ir 67,2 tūkstoši bezdarbnieku.
Vēl Šlesers minēja, ka ja šāda tendence turpināsies, tad Latvija bankrotēšot, jo paliks arvien mazāk strādājošo uz nestrādājošajiem. Arī tā nav tiesa, jo pēdējā gada dati parāda pretēju tendenci – strādājošo kopumā kļūst arvien vairāk – janvārī tie bija 864 tūkstoši cilvēku. Tiesa, ka kopš gada sākuma par aptuveni 20 000 pieaudzis arī iedzīvotāju skaits, tā liecina oficiālās statistikas portāla dati. Tātad tendence šobrīd ir pieaugoša. Turklāt, lai sasniegtu politiķa minēto proporciju, ka uz vienu strādājošo ir trīs nestrādājošie, darbu pie nemainīga iedzīvotāju skaita būtu jāzaudē 300 000 strādājošo.
Portāls "Delfi" sazinājās ar partijas "Latvija Pirmajā vietā" dibinātāju Aināru Šleseru. Viņš skaidroja, ka informācija par valsts parādu esot ienākusi no "saviem avotiem", neskatoties uz to, ka oficiālie dati rāda citādu ainu. Runājot par strādājošajiem, deputāts atsaucies vien uz darbiniekiem privātajā sektorā. Tādējādi esot gribējis norādīt, ka Latvijas publiskajā sektorā ir pārāk daudz darbinieku. Intervijā gan politiķis tik smalki neizskaidro.
Šlesers intervijā izteica gan patiesus, gan nepatiesus apgalvojumus, kuri nereti savā starpā grūti saistāmi, tādā veidā mēģinot radīt maldinošu iespaidu par ekonomisko situāciju Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
