Par karu Ukrainā, tā cēloņiem un sekām pieejams ne mazums dezinformācijas. Bieži vien tā mērķēta vainas novelšanai no Krievijas uz Rietumvalstīm, pašu Ukrainu vai visiem iesaistītajiem. Tā novembrī publicētā video savā "TikTok" profilā ar dažādiem apgalvojumiem dalījās aktīvists Roberts Klimovičs, kurš plašāk pazīstams pēc savām pandēmijas laika aktivitātēm, aicinot cilvēkus neievērot epidemioloģiskos ierobežojumus. Video Klimovičs apgalvo, ka karš ir sarunāts starp Putinu un Zelenski. To pierādot fakts, ka bombardētas netiek valdības ēkas un robežpunkti, pa kuriem Ukrainā ienāk militārās piegādes. Portāls "Delfi" gan pārliecinājās, ka tā nav taisnība.
Videomateriālu savā "TikTok" profilā Klimovičs ievietojis novembra sākumā. Visa ieraksta laikā uz ekrāna rādās uzraksts "teātris karš". Tajā zināmais pandēmijas noliedzējs saviem sekotājiem skaidro, kā tad patiesībā notiekot karš Ukrainā. Pirmkārt, viņš apgalvo, ka tas ir sarunāts starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, jo šobrīd ir krietni palielinājies pieprasījums, tātad arī peļņa militārajā rūpniecībā. Viens no pierādījumiem esot tas, ka "neviena bumba nav uzkritusi ukraiņu ministrijām, parlamentam vai prezidenta kancelejai".
Vēl Klimovičs apgalvo, ka karu izbeigt esot gaužām vienkārši. Ukrainai regulāri tiek piegādāta militārā tehnika no Rietumiem. Tā valstī ienākot pa četriem robežpunktiem, kuros vilciena sastāvs jāpielāgo sliežu parametriem Ukrainā. Bombardējot šos punktus, ātri vien varot pārraut piegāžu ķēdes un Krievija neilgā laika posmā varētu svinēt uzvaru, tā skaidro aktīvists. Taču izbeigt karu nav vis tik vienkārši, tā secina portāls "Delfi".
Apgalvojums, ka šis karš ir sarunāts starp abām iesaistītajām pusēm vai vismaz ka abas puses pie tā ir vainīgas, nereti sastopams dezinformācijas izplatītāju veidotajā saturā. Patiesība gan ir tāda, ka Krievijas armija neatļauti atrodas Ukrainā jau no 2014. gada, taču šogad sāka visaptverošu iebrukumu, nogalinot daudzus tūkstošus iedzīvotāju, izpostot pilsētas, piespiežot daudzus pamest savas mājas un kopumā radot Ukrainai milzu zaudējumus. Līdz ar to, grūti saskatīt, kāpēc gan Ukrainai vai tās valdībai šāds karš būtu vajadzīgs.
Militārais analītiķis Mārtiņš Vērdiņš portālam "Delfi" skaidro: "Nevar noliegt, ka ieroču un munīcijas ražotāji šobrīd pelna virs plānotā, taču redzam, ka Rietumu un Ukrainas militāri rūpnieciskie kompleksi nebija gatavi šādai ražošanas jaudas palielināšanai." Tikmēr Krievijas militāri rūpnieciskajā kompleksā ziņojot par darbu trīs maiņās, bez brīvdienām. "Tas viss neliecina par "buržuju" gatavotu sazvērestību," skaidro Vērdiņš.
Runājot par Krievijas mērķiem – arī šie Klimoviča apgalvojumi nav patiesi. Militārais eksperts Vērdiņš stāsta, ka jebkurā militārā operācijā tiešām tiek meklēti augstas vērtības mērķi, kas tiešām var būt štābi, ministrijas un citas valsts iestāžu mītnes. Tomēr kara laikā svarīgas iestādes tiek decentralizētas un pārvietotas uz rezerves komandpunktiem, kuru lokācija ir klasificēta informācija.
"Ar bumbu un raķešu triecieniem "pēc telefongrāmatas" var mēģināt iznīcināt tikai tās iestādes, kas nav evakuētas pirmajās kara dienās. Pēc tam trieciens notiktu pa tukšu ēku un tam būtu tikai simboliska nozīme," stāsta Vērdiņš. Bez tam, būtu savādi, ja Klimovičam tiešām būtu zināms par apšaudēs cietušajām ēkām, jo tas ir kara noslēpums. Līdz šim oficiālā informācija par apšaudēm Kijivā stāsta vien par apšaudēs cietušām dzīvojamām mājām.
Tālāk maldinošajā video aktīvists skaidro, kā Krievijai ātri uzvarēt karu. Proti, apšaudot robežpunktus, pa kuriem Ukrainā tiek ievesta Rietumu militārā tehnika. Precīzāk – pa vietām, kurās notiek vagonu riteņu maiņa, lai tie varētu turpināt ceļu tālāk pa Ukrainas dzelzceļu. Taču šādas vietas atrodas vai nu uz robežas, vai aiz robežas Ukrainas kaimiņvalstu teritorijās. "Līdz ar to triecieni pret šādiem punktiem būtu triecieni pa NATO valstu infrastruktūru, ar visām no tā izrietošajām sekām. Un to iestāšanos pagaidām Kremlis negrib," atzīst militārais analītiķis.
Respektīvi, šāds solis nozīmētu uzbrukumu NATO teritorijai, kas paredz alianses līguma 5. pants iestāšanos jeb NATO armijas stāšanos pretī Krievijas armijai. Tātad šis solis nestu nevis uzvaru, bet gan tālāku kara eskalāciju.
Roberta Klimoviča maldinošajā video vietnē "TikTok" izteikti vairāki nepatiesi apgalvojumi, kas kopumā rada nepatiesu iespaidu par notiekošo Ukrainā, viešot šaubas par to, kurš pie šī kara patiesi ir vainīgs. Un visi pierādījumi viennozīmīgi vēsta, ka tā ir Krievija. Ar video autoru gan portālam "Delfi" sazināties neizdevās.
Klimovičs arī iepriekš zināms ar maldinošas informācijas izplatīšanu sociālajos medijos, kā arī epidemioloģisko drošības noteikumu neievērošanu pandēmijas laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
