Runājot par karu Ukrainā, dezinformatori nereti notiekošajā vaino arī Rietumu sabiedrību, īpaši ASV. Viens no jau zināmiem naratīviem ir runas par NATO izplešanos, kas esot pretēja solītajam Krievijai. Portāls "Delfi" jau rakstīja, ka šāds solījums nevienam nav dots. Šonedēļ kādā no Latvijā populārām maldu "Telegram" grupām tika publicēts paziņojums, ka ASV ir izdevīgs karš Ukrainā, jo tas novērš uzmanību. Turklāt Amerika neatbildot Krievijas aicinājumiem uz miera sarunām. "Delfi" pārbaudīja, ka tā nav patiesība.
Maldinošais ieraksts šonedēļ publicēts kādā no Latvijā populārām "Telegram" grupām, kurā katru dienu tiek izplatīti dažādi populāri un mazāk zināmi maldi par notikumiem pasaulē. Šai grupai ir teju 6000 sekotāju. Publicētā ieraksta autors dalās ar savu viedokli, saucot to par "Ukrainas-Krievijas konflikta analīzi". ASV karš Ukrainā esot ļoti izdevīgs – tas novēršot uzmanību no "jaunās pasaules kārtības ieviešanas un naudas izsaimniekošanas". Turklāt Krievija aicinot ASV uz miera sarunām, taču tā nav ieinteresēta. Ukrainas ietekme uz notikumiem gan ierakstā nav pieminēta, piespēlējot vēl vienam propagandas virzienam, kas degradē Kijivas lomu sava likteņa ietekmēšanā.
ASV ieinteresētība un loma Ukrainas karā ir bieži aprunāta kopienās, kurās tiek izplatīti dažādi maldi. Melīgās publikācijas autors pat apgalvo, ka "Ukraina ir izdevīga kā bezgalīgā kara poligons".
Austrumeiropas politikas pētniecības centra pētnieks Mārcis Balodis portālam "Delfi" skaidro: "ASV plānošanas dokumentos Ķīnas Tautas republika tiek uzskatīta par galveno stratēģisko izaicinātāju. Taču pašreizējais karš liek ASV pievērst uzmanību un resursus Eiropas notikumiem. Turklāt Krievijas starptautiskā izolācija raisa jautājumus par Ķīnas-Krievijas attiecībām."
Pētnieks arī atzīst, ka ASV šobrīd ir ļoti daudz iekšpolitiski sasāpējušu jautājumu, tāpēc ir vērojama tendence Amerikai atkāpties no "pasaules policista lomas", uzmanību veltot savām problēmām. Tas arī esot avots dezinformatoru apgalvojumiem par jaunās pasaules kārtības veidošanu un budžeta izsaimniekošanu, lai radītu priekšstatu, ka notiekošais ir daļa no plašākas sazvērestības, skaidro Balodis.
Runājot par apgalvojumiem saistītiem ar miera sarunām, maldinošā ieraksta autors raksta par Krievijas un ASV atbildību šajā kontekstā, taču "aizmirsis" pieminēt pašu Ukrainu, kurā šobrīd notiek aprunātais karš. Tā kā Amerika šajā karā tieši nav iesaistīta, tai arī nebūtu jālemj, kurā brīdī ir laba augsne miera sarunām.
"Šāda argumentācija ir populāra prokremliskās vietnēs un dažādu amatpersonu paziņojumos, un skaidri ataino Krievijas domāšanu attiecībā pret Ukrainu. Proti, ka Ukrainai pašai nav tiesību izlemt savu likteni, tā vietā Ukrainu sadalīs lielākas un stiprākas valstis," tā Balodis.
Vienlaikus runāt par lieliem Krievijas centieniem virzīt miera sarunas nevar. Līdz šim agresorvalsts Ukrainai piedāvājusi mieru tikai "uz saviem noteikumiem" – proti, nekad Krievija nav runājusi par pilnīgu Ukrainas teritorijas, arī anektētās Krimas, pamešanu. Turklāt retajās reizēs, kad Krievijas amatpersonas publiski runājušas par miera sarunām, joprojām turpinājusies intensīva Ukrainas infrastruktūras un civilo objektu bombardēšana, kas kopumā nerada iespaidu, ka miers tiešām pašlaik būtu Krievijas interesēs.
"Pat ja miera sarunas notiktu, tās nebūt negarantētu ilgstošu mieru, jo karš izriet no Krievijas ģeopolitiskajām ambīcijām, par kuru mazināšanos šobrīd nav pamata runāt," tā portālam "Delfi" skaidro pētnieks.
"Delfi" jau šonedēļ ziņoja, ka Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņojis, ka valdības mērķis līdz februāra beigām ir sarīkot miera sarunu samitu. Taču Krieviju pie sarunu galda aicināšot tikai tad, ja tā vispirms stāsies kara noziegumu tribunāla priekšā. Ārlietu ministrs vienlaikus arī apšaubīja Krievijas gatavību miera sarunām, jo "viss, ko viņi dara kaujas laukā pierāda pretējo".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
